Kā informēja “BIOR”, monitoringa mērķis ir SARS-COV-2 atlieku daudzuma noteikšana notekūdeņos, kas varētu palīdzēt konstatēt iespējamo vīrusa uzliesmojumu vismaz divas nedēļas ātrāk, nekā to apstiprinātu medicīnas laboratorijas. Tāpat iespējams noteikt Covid-19 mutācijas, kas šobrīd nav konstatētas, un šie rādītāji liecina, ka valdošais ir vīrusa delta paveids. Šādas monitoringa sistēmas ir jau daudzās pasaules valstīs, un Latvijā par tās ieviešanu domāja jau pirms gada.
“Vasarā mums tikai valdība apstiprināja šo notekūdeņu monitoringa programmu. Reāli ir tā, ka augusts – šis atvaļinājuma laiks, kad mums vajadzēja ļoti īsā laikā sagatavot līgumus ar pašvaldībām, sagatavot laboratorisko kapacitāti. Jā, piekrītu, jo ātrāk būtu ieviests, jo sekmīgāk. Bet jāsaprot, ka valstīs tik ātri monitoringa sistēmas netiek palaistas,” norādīja “BIOR” direktors Aivars Bērziņš.
Monitoringa rezultāti tiek nodoti Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC), lai nepieciešamības gadījumā, ja konstatētu vīrusa uzliesmojuma draudus konkrētā pašvaldībā, varētu rekomendēt kādus drošības pasākumus vai ierobežojumus. Tomēr pie tagadējiem apstākļiem, kad Covid-19 saslimstības rādītāji visā Latvijā jau ir ļoti augsti, SPKC šobrīd apspriežas ar ekspertiem, lai saprastu, kā iegūtos rezultātus varētu izmantot.
SPKC komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja skaidroja: “Vasarā mēs arī redzējām, ka, piemēram, mūsu kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā saslimstības rādītāji bija augstāki – Latvijā tie bija zemāki. Bet iespējams kaut kādu teritoriju ātrāk caur monitoringu atrast, bet tas nedod iespēju apturēt situācijas attīstību Latvijā kopumā. Kad saslimstība ies uz leju un kritīsies, tad atkal šim monitoringam būs tāda pieaugoša vērtība. Attiecīgi – monitorēt vietas, kur saslimstība atkal varētu celties un pakāpties.’’
Savukārt “BIOR” vadītājs Bērziņš pastāstīja: “Mēs jau esam šīs saslimstības augstākajā līmenī, kad faktiski šī vīrusa RNS kopiju skaits ir ļoti liels un ar pieaugošu tendenci, ko var novērot praktiski gandrīz visās pašvaldībās, kas tiek novērotas. Tad precīzāk varbūt atsevišķi, kur ir Rīgā, kur varētu pievērst lielāku uzmanību.”
Monitoringa programma šobrīd paredzēta līdz šā gada 31. decembrim kopumā 12 pašvaldībās, tomēr darbības laiku, iespējams, pagarinās, kā arī varētu tikt analizēti notekūdeņi plašākā valsts teritorijā.
Tāpat monitoringa īstenošanai šogad piešķīra 339 400 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet, ja programmu turpinās, ik gadu no valsts budžeta būs nepieciešami vairāk nekā 500 000 eiro.
KONTEKSTS:
Latvijā 2021. gada 24. jūlijā ieviesa oficiālu Covid-19 klātbūtnes monitoringu notekūdeņos, lai savlaicīgi prognozētu slimības uzliesmojumus apdzīvotās vietās. Pētnieki ievāc datus sešās pilsētās. Gadījumā, ja vīrusa klātbūtne palielināsies, attiecīgā pašvaldība varēs saņemt operatīvu informāciju, lai lemtu par nepieciešamajiem ierobežojumiem.
