ĪSUMĀ:
- Vai mediķi un viņu palīgi saņem gana motivējošas piemaksas? ► Lems par piemaksu palielināšanu.
- Vai ģimenes ārstu palīdzība vakcinācijas procesā ir gana liela? ► Ģimenes ārstam cilvēki nereti uzticas visvairāk.
- Vai pastāv krāpšanās riski pacientiem, vien izsniedzot sertifikātu, bet vakcīnas devu neielaižot? ► Jau ziņots par vairākām epizodēm.
Nacionālā veselības dienesta jaunākā informācija liecina – 724 prakses ar Nacionālo veselības dienestu noslēgušas līgumus par vakcināciju. Tikmēr 306 ārstu prakses ir izvietotas, piemēram, poliklīnikās, kurās jau ir vakcinācijas kabineti. Kopā vakcinācijas procesā iesaistījušies 82,5% no visām ārstu praksēm. Nacionālā veselības dienesta vadošā eksperte veselības aprūpes organizācijas jautājumos Līga Gaigala skaidro – ir atsevišķi ģimenes ārsti, kuriem jau šobrīd izdevies sasniegt labus rezultātus: “Kopā 16 ārsti ir jau vairāk nekā 65% novakcinējuši no visiem savā praksē reģistrētajiem pacientiem, kas ir vecāki par 12 gadiem. Savukārt 54 ģimenes ārsti vakcinējuši arī ļoti lielu pacientu skaitu, kas ir vairāk par 1500 pacientiem.”
Lai palielinātu ģimenes ārstu iesaisti un viņus motivētu skaidrot svārstīgajiem pacientiem vakcinēšanās ieguvumus, valdība ir domājusi par piemaksu palielināšanu ģimenes ārstiem par katru vakcinēto pacientu, kurš ir vecāks par 60 gadiem vai ir ar kādu konkrētu hronisku saslimšanu.
Šobrīd kārtība ir tāda – ģimenes ārsta prakse no Nacionālā veselības dienesta saņem salīdzinoši nelielas piemaksas par katru vakcinēto senioru vecumā virs 60 gadiem un katru pacientu, kuram ir kāda no noteiktajām hroniskajām saslimšanām. Ja praksē vakcinēti līdz 60% šajās grupās esošo, tad prakse saņem vienu eiro par katru vakcinācijas kursu noslēgušo. Ja vakcinācijas aptvere ir robežās no 60% līdz 80%, tad divus eiro, savukārt, ja vakcinācijas aptvere ir no 80% līdz 100%, tad trīs eiro par katru vakcinēto.
Kārtība, kādu Veselības ministrija bija ierosinājusi pieņemt valdībai aizvadītajā nedēļā, paredzēja samazināt nepieciešamo vakcinācijas aptveri un palielināt piemaksu, tā paredzot – maksāt vienu eiro par katru vakcinēto personu, ja vakcinācijas aptvere nepārsniedz 50%, maksāt trīs eiro, ja vakcinācijas aptvere ir 50% līdz 70% robežās, savukārt, ja vakcinācijas aptvere pārsniegs 70%, tad par katru vakcinēto mērķa grupas pacientu ģimenes ārsta prakse saņemtu 10 eiro.
Izmaiņas gan aizvadītajā nedēļā nepieņēma, un par to lems šajā nedēļā, jo jautājums vēl nav saskaņots.
Kā rakstiskā komentārā Latvijas Radio informēja ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa preses sekretārs Sandris Sabajevs: “Veselības ministrijas projekta par piemaksām ģimenes ārstiem vakcinācijas veicināšanai izskatīšana ir atlikta uz nākamo valdības sēdi, jo turpinās lēmumprojekta saskaņošana.”
Arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide uzskata, ka plāns palielināt piemaksas par vakcinēšanu ir slavējams. Jo motivēt savus pacientus vakcinēties kļūst arvien sarežģītāk –
tie, kuri vēlējās vakcinēties, to jau paspējuši izdarīt, un tagad atlicis pārliecināt katru šaubīgo. Šis pārliecināšanas darbs nereti tiek veikts ārpus normālā darba laika.
“Jo tas ir mūsu ieguldītais darbs ar pacientiem, kas ir papildu darbs. Ikdienas pienākumiem ir papildu darbs – skaidrojošais, individuālais. Katram pacientam, kas to vēlas, par Covid-19 infekciju, par vakcīnām, par blaknēm. Arī konkrētajam pacientam – kāpēc ir vajadzīgs vakcinēties, kādas var būt viņa blaknes, kādu vakcīnu viņam vakcinēt. Tas ir papildu darbs, un par papildu darbu taču saņem papildu samaksu,” uzsvēra Veide.
Veide arī atgādina, ka piemaksas gan šobrīd, gan arī nākotnē, ja valdībā atbalstu gūs piemaksu palielināšana, tiek rēķinātas nevis uz ārstu, bet uz praksi, kurā var būt arī, piemēram, trīs mediķi. Un palīdzība svārstīgo iedzīvotāju pārliecināšanā, pēc Veides domām, gan aktīvi jāveic ne tikai ģimenes ārstiem individuāli, bet valstij kopumā – nemitīgi ir jauni pētījumi, jaunas atziņas. Visa šī informācija kopā ar mērķtiecīgu sabiedrības jautājumu skaidrošanu ir jāveic ik dienas, lai cilvēki saprastu vakcinācijas ieguvumus un riskus, ar kādiem jāsaskaras nevakcinējoties. Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska nav pret piemaksu palielināšanu. Tas ir papildu darbs, taču viņa uzskata, ka piemaksu palielināšana nemotivēs vēl jaunus ģimenes ārstus sākt to darīt.
Tie, kuri vakcinē šobrīd, darīs to arī vēlāk. Tā esot ārsta misijas apziņa un, pēc Kozlovskas domām, nauda to neietekmēšot.
Nopietnas šaubas par ģimenes ārstu lomu vakcinācijas veicināšanā no atbildīgajiem neizskan. Tieši pretēji – ģimenes ārsts ir tas veselības aprūpes speciālists, kuram cilvēks nereti uzticas visvairāk un kurā visvairāk arī ieklausās. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska novērojusi jaunu tendenci – pie ģimenes ārsta “pa kluso” atnāk vakcinēties tie, kuri ģimenē atbalstu šādai rīcībai nerod: “Dīvaini ir tas, ka viņi saka: “Dakter, tikai nesakiet nevienam no ģimenes vai paziņām, ka es esmu savakcinējies!” Viņi tā kā pat baidās, jo “antivakcīnistu” vilnis ir gana agresīvs un aktīvs, un cilvēki pat baidās pateikt, ka viņi ir vakcinējušies. Es domāju, ka ar to vajadzētu lepoties, nevis slēpt. Bet nu es dabiski respektēju viņu jautājumu.”
Šis piemērs parāda ģimenes ārsta lomu vakcinācijas procesā, proti, spēju personīgi palīdzēt pieņemt lēmumu tiem, kuri svārstās vai baidās.
To, ka ģimenes ārstiem ir ļoti liela nozīme vakcinācijas procesā, uzsver arī Saeimas atbildīgās komisijas vadītājs, deputāts un ārsts Andris Skride (“Attīstībai/Par!”). Skride arī atbalsta piemaksas ģimenes ārstu praksēs ar labiem vakcinācijas rādītājiem, taču viņš arī uzskata – ģimenes ārstu praksēm, kurām ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, būtu jāuzliek par pienākumu iesaistīties vakcinācijas procesā.
“Respektīvi, ja pacients ir pie ģimenes ārsta pierakstīts un viņš [ģimenes ārsts] par katru pacientu saņem kapitācijas naudu un atbild par to prioritāro profilaksi, tad katram ģimenes ārstam būtu jāvakcinē, jāzvana šim pacientam proaktīvi, jāaicina un jāizvakcinē. Tam būtu jābūt, tam būtu jābūt obligāti,” norādīja Skride.
Šo kā soli vēl lielākai ģimenes ārstu iesaistei vakcinācijas procesā gan neatbalsta Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide. Viņa atzīmēja: “Jā, es šeit būtu diezgan uzmanīga tādā ziņā – kādas ir iespējas ārstam savā praksē vakcinēt, jo lielos veselības centros uz pieciem, sešiem, desmit ģimenes ārstiem ir viens procedūru kabinets. Otrs – ja ārstam ir liela prakse, bet tikai viens medicīnas darbinieks – palīgs. Ja ārsts ir izrēķinājis, ka viņam nav šo papildu resursu, nu tad viņš nevar vienkārši to izdarīt fiziski.”
Tomēr ģimenes ārstu iesaistei vakcinācijas procesā ir arī ēnas puse. Aizvien vairāk iedzīvotāju piedāvā ģimenes ārstiem samaksu, lai ārsts viltotu vakcinācijas sertifikātu. Un diemžēl ir arī mediķi, kuri tam piekrīt. Aizvadītajā nedēļā jau ziņots, ka policija strādā pie trīs epizodēm. Vienā no tām ārstniecības personas krāpušās aptuveni 200 reizes, par katru gadījumu saņemot ap 200 eiro. Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītājas Līga Kozlovskas praksē bijuši divi gadījumi, kad viņai piedāvāts apiet vakcinēšanu un izsniegt sertifikātu.
Viņa atteikusi un runājot par kolēģiem, kuri piekrīt krāpties, ir skarba – šādiem mediķiem nav vietas veselības aprūpes sistēmā un viņiem būtu jāatņem ārstniecības personas sertifikāts.
“Meliem ir īsas kājas, jo mēs dzīvojam tādā mazā valstī un kaimiņš kaimiņam pasaka, ka notiek tādas nelikumības. Es domāju, ka tas nāks atpakaļ un tas var tā nākt atpakaļ, ka vispār var pazaudēt sertifikātu,” norādīja Kozlovska.
Ka ārstam, kurš krāpies, būtu jāatņem sertifikāts, uzskata arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide un deputāts Andris Skride. Arī Veselības ministrijas veselības aprūpes departamenta direktore Antra Valdmane un Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks skaidro – katrs gadījums jāvērtē tiesai, taču
iespēja, ka mediķis, kurš reiz krāpies un izsniedzis viltotu vakcinācijas sertifikātu, savā darbā vairs nekad neatgriezīsies, ir ļoti liela.
