Oktobrī no jauna atklāti kopā 60 848 Covid-19 gadījumi, no kuriem 76,2% cilvēku nebija vakcinēti pret Covid-19 vai vakcinācijas kursu vēl nebija pabeiguši, 23,8% bija vakcinēti.
No oktobrī 533 mirušajiem cilvēkiem, kas bija inficējušies ar Covid-19, 466 (87,4%) nebija vakcinēti pret Covid-19 vai vēl nebija pabeiguši vakcinācijas kursu. Savukārt 67 jeb 12,6% mirušo bija pabeiguši vakcinācijas kursu:
- divi vecuma grupā zem 49 gadiem;
- 6 vecuma grupā 50–59 gadi;
- 9 vecuma grupā 60–69 gadi;
- 20 vecuma grupā 70–79 gadi;
- 28 vecuma grupā 80–89 gadi,
- 2 vecuma grupā 90–99 gadi.
Visiem mirušajiem vakcinētajiem Covid-19 slimniekiem bija viena vai vairākas blakus slimības.
“No pieredzes RAKUS slimnīcā vērojam: pacientiem, kas mirst no Covid-19 kā pamatdiagnozes, pamatā ir plaušu bojājumi vai komplikācijas, ko radījusi Covid-19 infekcija. Bet pacienti, kuru nāves pamatcēlonis nav Covid-19, primārais nāves cēlonis ir blakusslimības, kas ir hroniskas vai pasliktinās uz Covid-19 fona – cukura diabēts, insults, hroniskās plaušu slimības, dominē pacienti ar lieko svaru," paziņojumā medijiem skaidroja Austrumu slimnīcas ārsts anesteziologs, reanimatologs Oļegs Šuba.
Salīdzinājumam – septembrī no 139 mirušajiem cilvēkiem, kas bija inficējušies ar Covid-19, nebija vakcinēt 89,2%, bet 10,8% bija pabeiguši vakcinācijas kursu.
Nāves gadījumu biežuma (uz 100 000 iedzīvotajiem) salīdzinājums vakcinēto un nevakcinēto/daļēji vakcinēto cilvēku vidū, liecina, ka nevakcinētiem un daļēji vakcinētiem cilvēkiem nāves risks Covid-19 infekcijas gadījumā ir bijis 6,1 reizes augstāks nekā pilnībā vakcinētiem cilvēkiem.
Analizējot no Covid-19 mirušo vakcinēto personu sadalījumu, redzams:
- 23 (17,8 uz 100 000 vakcinētajiem) bija vakcinējušies ar “Vaxzveria” (visbiežāk jūnijā),
- 20 (4,6 uz 100 000 vakcinētajiem) – ar “Comirnaty” (visbiežāk septembrī),
- 19 (10,4 uz 100 000 vakcinētajiem) ar “Janssen” (visbiežāk oktobrī),
- 5 (4,1 uz 100 000 vakcinētajiem) ar “Spikevax” (visbiežāk jūnijā).
Šie dati ir orientējoši, jo skaitļi statistiski nav lieli un vakcinēto personu grupas ar katru vakcīnu nav vienādas pēc vecuma un veselības stāvokļa, norādīja SPKC.
SPKC skaidroja – lai gan vakcinācija pret Covid-19 samazina kopējo saslimstību, sevišķi novērš smagu Covid-19 slimības gaitu, tomēr ne visiem cilvēkiem vakcīnas izraisa vienādi augstu aizsardzību. Turpinoties Covid-19 izplatībai pārsvarā nevakcinēto cilvēku vidū, infekcija biežāk skar arī vakcinētos cilvēkus. Tāpēc, pieaugot vakcinēto skaitam, kopējā saslimstībā matemātiski pieaug arī infekcijas gadījumu īpatsvars vakcinētajiem cilvēkiem.
“Ne visās vecuma grupās un ne visās veselības grupās vakcīna spēs sasniegt savu optimālo un maksimālo aizsardzības spēju, bet vakcīna vienalga atvieglos slimības gaitu tiem, kas vakcinējušies un tomēr nonākuši stacionārā. Pat ja Latvijā būs 100% vakcinācijas aptvere pret Covid-19, kāds noteikti saslims, būs nepieciešama stacionāra palīdzība vai pat diemžēl nomirs, to mēs redzam gan Latvijā, gan pasaulē,” paziņojumā medijiem norādīja Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja prof. Dace Zavadska.
Saslimšanas risks nevakcinētajiem cilvēkiem joprojām ir ievērojami lielāks, salīdzinot infekcijas biežumu vakcinēto un nevakcinēto cilvēku grupā. Tā, piemēram, oktobrī Latvijā nevakcinētiem un daļēji vakcinētiem cilvēkiem Covid-19 infekcija konstatēta 2,9 reizes biežāk nekā pilnībā vakcinētiem, salīdzinot saslimstības intensitāti (uz 100 000 iedzīvotajiem). Turklāt vakcinēto cilvēku vidū saslimšana visbiežāk norit vieglākā formā un ar retāku stacionēšanas nepieciešamību.
KONTEKSTS:
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī. Valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Tomēr redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi.
Vienlaikus Latvija sasniedza augstāko mirstību ar diagnosticētu Covid-19 starp Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, apsteidzot Rumāniju un Bulgāriju.
