Ukrainas valdības sēde trešdien sākas ar premjera Denisa Šmihaļa atskaiti par valsts drošībai svarīgākajiem jautājumiem. Starp prioritātēm ir fortifikāciju jeb nocietinājumu izbūve, kas pilnā sparā rit nu jau vairāk nekā pusgadu.
Darbs notiek nepārtraukti
"Fortifikācijas tiek būvētas gar ziemeļu robežu un frontes līnijas viskarstākajos virzienos Harkivas, Doneckas un Zaporižjas apgabalos un citos Ukrainas reģionos. 2024. gadā valdība šim mērķim izdalījusi gandrīz 38 miljardus hrivnu (900 miljoni eiro).
Darbs notiek 24 stundas, septiņas dienas nedēļā. Iesaistam civilos uzņēmējus, lai iekārtotu visas trīs aizsardzības līnijas," stāstīja Šmihaļs.
Pēc viņa teiktā, Ukrainai šobrīd izdodas paveikt plānotos darbos iecerētajā laika termiņā. Kā jau iepriekš pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, šie būvdarbi ir ļoti vērienīgi. Ukraina īsā laikā apņēmusies izbūvēt nocietinājumus aptuveni 2000 kilometru garumā.
Papildus nocietinājumiem Ukraina strādā pie tā, lai attīstītu pašmāju militāro rūpniecību, un Ukrainas valdība vakar lēma ar papildu finansējumu atbalstīt inovācijas vietējā militārajā rūpniecībā.
"Jau gadu strādā aizsardzības tehnoloģiju klāsteris "BraveOne". Reģistrēti vairāk nekā 1600 izstrādes projekti 12 virzienos. Starp tiem ir bezpilota lidaparāti, REP, robotizēti kompleksi ar mākslīgā intelekta pielietojumu. Valdība palīdz perspektīvākajiem izstrādātājiem iedzīvināt viņu projektus," vēsta Šmihaļs.
Liels finansējums paredzēts kaujas dronu izstrādei
Šis klāsteris ir vieta, kur Ukrainā pulcējas militārās industrijas uzņēmēji ar idejām un specializēti eksperti ar zināšanām, kas palīdz gan finansiāli, gan informatīvi, gan arī organizatoriski, lai Ukrainā tiktu izstrādātas tādas tehnoloģijās, kas varētu palīdzēt gūt panākumus karā pret iebrucēju.
Ukrainas valdība šobrīd jau ir finansiāli atbalstījusi 186 grantus, lai tiktu veikti ideju izpētes darbi, pārbaudot pieteiktās inovācijas.
Kopumā šogad militārās aizsardzības rūpniecības inovāciju attīstībai paredzēts atvēlēt pusotru miljardu hrivnu, kas ir ap 35 miljoniem eiro.
Tāpat papildu finansējums atvēlēts arī dronu iepirkumiem – bruņotajiem spēkiem plānots papildus piegādāt ap 300 000 dronu.
Lielu apjomu iecerēts saražot arī uz vietas Ukrainā. Kā pērnā gada nogalē izteicās Ukrainas prezidents Zelenskis, ap miljonu dronu Ukraina plāno saražot šogad un tie jau nes Ukrainai panākumus šajā karā.
Pateicoties jūras droniem, likvidēta liela daļa Krievijas kara flotes Melnajā jūrā. Tāpat pēdējā laikā arvien biežāk pienāk ziņas par Ukrainas dronu iznīcinātiem objektiem dziļi Krievijas iekšienē.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
