LMT pārstāve Elīna Lidere skaidro, ka slimnīcās pieejamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju klāsta paplašināšana ļauj gan klātienē, gan attālināti nodrošināt kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus iedzīvotājiem un atvieglo mediķu darbu ārkārtas situācijā.
Līdz ar Covid-19 izplatību pasaulē Latvijas medicīnas sistēma tiek pakārtota darbam pandēmijas apstākļos, iespēju robežās ar plānveida pacientiem strādājot attālināti, lai pasargātu mediķus no fiziska kontakta un inficēšanās un mobilizētu resursus infekcijas izplatības mazināšanai.
Trīs Latvijas lielās slimnīcas - Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS), Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca – digitalizē savu darbību, īstenojot tehnoloģiju ieviešanu. Savukārt NMPD piegādātie sakaru līdzekļi tiks izmantoti operatīvākai informācijas apmaiņai ārkārtējās situācijas pārvaldībā un mediķu darbā.
Attālinātu konsultāciju sniegšanai un operatīvai reaģēšanai LMT šīm iestādēm sācis nodrošināt gan telekomunikāciju pakalpojumus, gan dažādas ierīces, tostarp portatīvos datorus, planšetes, viedtālruņus, IP telefonus palātās, web kameras stacionārajiem datoriem, videonovērošanas un durvju automātikas risinājumus, MiFi iekārtas un rūterus attālināta darba veikšanai – pavisam vairāk nekā 1000 iekārtu, pieslēgumu un risinājumu.
LMT prezidents Juris Binde stāsta, ka viedo tehnoloģiju risinājumi ir būtisks atspaids mediķu ikdienā, bet pandēmijas apstākļos pilda vēl vienu svarīgu funkciju – novērš mediķu saslimšanu, ļaujot savā starpā un ar pacientiem kontaktēties attālināti. RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis savukārt norāda, ka ar aprīkojumu varēs monitorēt pacienta stāvokli 24/7 režīmā, ietaupot arī individuālos aizsardzības līdzekļus, kas nepieciešami, veicot ārstēšanu un pacienta aprūpi.
NMPD vadītāja Liene Cipule savukārt atzinusi, ka ārkārtas situācijā dienests izjutis tehnoloģiju trūkumu. Tā norādījusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule. Piemēram, ārkārtas vadības grupas cilvēki, kuri bija pieraduši strādāt aprīkotās telpās, nu bija spiesti strādāt citādi un atklājušās dažādas nepilnības, kuras ikdienas situācijā nav manāmas.
Tikmēr Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Rinalds Muciņš uzvēra, ka liela loma ārstu un arī pacientu pasargāšanā šobrīd ir attālinātajām konsultācijām un šāda veida konsultāciju loku slimnīca vēl plāno paplašināt. Savukārt, Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas virsārste Renāte Snipe norādīja, ka krīze likusi iedzīvināt attālināto konsultāciju praksi un Snipe norādīja, ka cer – valsts ļaus šādu praksi, gadījumos, ja nebūs nepieciešama klātienes konsultācija, piekopt arī pēc ārkārtas situācijas.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī pagarināja vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.
