Mijatoviča skaidroja, ka šie instrumenti nozīmē – garantēt to, ka ieradušies cilvēki netiek atgriezti atpakaļ bez pienācīgas procedūras ar adekvātu aizsardzību, tostarp, kas attiecas uz jebkura patvēruma lūguma izskatīšanu, kā arī risku, ar ko atgrieztie var saskarties valstī, uz kuru viņus sūta atpakaļ, novērtēšanu.
"Šajā ārkārtīgi politizētajā situācijā saistībā ar migrāciju ir īpaši svarīgi, lai Eiropas valstis sniegtu spēcīgu, principiālu atbildi, nodrošinot, ka ieceļojošo cilvēktiesības netiek pakārtotas ģeopolitiskiem apsvērumiem," norādīja Mijatoviča.
Komisāre skaidroja, ka tas attiecas arī uz jebkuriem nožēlu izraisošiem valstu mēģinājumiem – neatkarīgi no tā vai ir tā Eiropas Padomes locekle (Baltkrievija nav, bet Latvija tai pievienojās 1995. gadā - red.) vai nav – aktīvi mudināt neaizsargātus cilvēkus šķērsot robežas, vienlaikus apzinoties, ka tas šos cilvēkus noved ārkārtas stāvoklī no humanitārās situācijas un cilvēktiesību viedokļa, kā arī rada ievērojamu slogu valstīm, kuras tos uzņem.
Bažījas arī ANO Bēgļu aģentūra
Bažas par notiekošo Latvijas–Baltkrievijas pierobežā, ka Latvijas amatpersonas ārkārtējās situācijas laikā atgriež atpakaļ Baltkrievijā imigrantus, kuri cenšas nelegāli šķērsot robežu, iepriekš pauda arī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Bēgļu aģentūra (UNHCR), vēstīja Rus.lsm.lv.
Aģentūras pārstāve Ziemeļvalstīs un Baltijā Elizabete Haslunda aicināja visus iesaistītos ievērot humānās palīdzības pamatprincipus, starptautiskos un Eiropas Savienības tiesību aktus, kā arī atturēties no vardarbības.
Halsunda norādīja, ka ANO Bēgļu aģentūra ir satraukta par to, ka Latvija piespiež robežšķērsotājus doties atpakaļ, kā arī par pielietoto vardarbību.
Vienlaikus viņa informēja, ka ANO Bēgļu aģentūra rūpīgi uzmana situācijas attīstību Latvijā. Aģentūras pārstāve Ziemeļvalstīs un Baltijā nupat noslēgusi vienas dienas vizīti Latvijā, kur ieradās veikt steidzamas konsultācijas ar Latvijas amatpersonām. Vizītes laikā viņa tikusies ar valdības pārstāvjiem, lai saņemtu situācijas vērtējumu par notiekošo uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, kā arī īstenotajiem pasākumiem, reaģējot uz situāciju.
ANO Bēgļu aģentūra pauda bažas, ka īstenotie pasākumi var pilnībā liegt iespēju cilvēkiem, kuriem nepieciešama aizsardzība, lūgt patvērumu reģionos, uz kuriem attiecas ārkārtējā situācija.
Halsunda skaidroja, ka ANO Bēgļu aģentūra patlaban vērtē ceturtdien, 12. augustā, Saeimas apstiprināto pasākumu kopumu un ar Latvijas amatpersonām panākta vienošanās turpināt sarunas, tiklīdz vērtējums tiks pabeigts.
Viņa arī uzsvēra, ka piekļūšana teritorijai un iespēja lūgt patvērumu ir cilvēka pamattiesības arī tad, ja robežu šķērso ārpus likumā noteiktās kārtības.
Robežas aizsardzība un tās pārvaldīšana nav pretrunā ar patvēruma meklētāju tiesību ievērošanu, un ANO Bēgļu aģentūra aicinājusi Latviju izpildīt visas starptautiskās saistības, viņa sacīja.
"Tomēr ANO Bēgļu aģentūras rīcībā nav informācijas no pirmavota par incidentiem [atgriešanu atpakaļ un pielietoto vardarbību], par kuriem ziņots, tāpēc mēs nevaram tieši komentēt ziņojumus," teikts paziņojumā, kurā norādīts, ka aģentūra strādā, lai iegūtu un apstiprinātu faktus notikumu vietā.
Ministrs uzsver – mums jābūt stipriem nerviem
Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") pirmdienas rītā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" pauda neizpratni par ANO Bēgļu aģentūras paziņoto, sakot, ka bažas par notiekošo būtu jāadresē Baltkrievijai, kur sākotnēji ierodas nelegālie robežšķērsotāji, kuri nāk galvenokārt no Irākas.
"Tehniski cilvēkiem, kurus Lukašenko ielūdza Baltkrievijā, ir jālūdz patvērums tur. Visi pārmetumi jāvelta tur," sacīja aizsardzības ministrs.
Pabriks uzsvēra, ka Latvija nevar uzņemt no Baltkrievijas puses pie mums sūtītos imigrantus, jo tā ir hibrīdkara sastāvdaļa un Baltkrievijas režīms, kā arī Kremlis to vien gaida.
Iekšlietu ministre: Latvija apzinās starptautiskās saistības
Pirmdien, 16. augustā, iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/PAr!”) ar tiesībsargu Juri Jansonu pārrunāja situāciju saistībā ar Baltkrievijas īstenoto hibrīduzbrukumu, izmantojot nelegālo migrāciju, paziņojumā medijiem informēja Iekšlietu ministrija.
Ministre un tiesībsargs pārrunāja esošo situāciju, kā arī diskutēja par ārkārtējās situācijas pielietojumu, izejot no starptautiskajām tiesībām, tai skaitā par nepieciešamību piemērot individuālo pieeju.
Ministre uzsvēra, ka Latvija apzinās starptautiskās saistības un valsts pienākumus, kas balstās demokrātijā un tiesiskumā. Tieši balstoties šajos principos, robežsargiem ir stingras instrukcijas veikt katra gadījuma izvērtējumu, lai nodrošinātu mazāk aizsargāto personu tiesības un novērstu pastāvošu un reālu dzīvības apdraudējumu vai īpašus draudus.
Ministre pozitīvi vērtē tiesībsarga iniciatīvu iesaistīties ar savu atbalstu un padomu, kā labāk nodrošināt pamattiesību ievērošanu ārkārtējās situācijas laikā.
KONTEKSTS:
Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Ārkārtējā situācija izsludināta četrās pierobežas administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā.
Līdz ar to Valsts robežsardzei ir tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu. Tāpat ārkārtējās situācijas izsludinātajā teritorijā izvietotajās robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Lēmums pieņemts, izvērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas. Jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.
Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.
