Iekšlietu ministrija informēja, ka trijās dienās, no 7. līdz 9.augustam, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas aizturēti:
- sestdien – 38 robežpārkāpēji,
- svētdien – 35 robežpārkāpēji,
- pirmdien – 140 robežpārkāpēji.
Tāpat grupa potenciālu nelikumīgo robežšķērsotāju netika ielaista valstī.
Tikmēr iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par") ierosina izsludināt ārkārtējo situāciju Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča pielietošanu.
Ja valdība izsludinās ārkārtējo situāciju, tā tiktu noteikta daļā Augšdaugavas un Krāslavas novadu teritorijas.
Golubeva skaidroja, kādēļ rosinājusi izsludināt ārkārtējo situāciju: “Tas ir saistīts ar to, ka pēdējās divās dienās ir pieaudzis nelikumīgo robežšķērsotāju skaits. Ir arī pamats uzskatīt, ka šie cilvēki lielākoties ir tie, kas atlidojuši uz Baltkrieviju cerībā nokļūt Lietuvā. Praktiski pa Baltkrievijas organizēto maršrutu. Bet tā kā Lietuva piesaistīja lielākus spēkus uz savas robežas un cenšas nevienu neielaist, tad viņi [migranti] tagad dodas vai nu uz Poliju, vai uz Latviju. Ar to varētu būt saistīts arī šis konkrētais pieaugums.”
Tāpat ārkārtējās situācijas izsludināšana paplašinātu Valsts robežsardzes pilnvaras atturēt nelegālo migrāciju un atgriezt nelikumīgos robežšķērsotājus.
“Ceru, ka Ministru kabinets piedalīsies diskusijā par šo ierosinājumu un arī to atbalstīs, jo ir ļoti būtiski, ka mēs dodam visas iespējas robežsardzei, sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un policiju, labāk nosargāt mūsu valsts robežu. Un neļausim instrumentalizēt cilvēkus, kas varbūt naivi cer, ka viņi šādā veidā var nokļūt Eiropā,” atzīmēja ministre.
Savukārt Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts akcentēja: “Ja tiks izsludināta ārkārtējā situācija, mēs varēsim efektīvāk pārvaldīt migrācijas krīzi. Proti, nepiemērot atsevišķos gadījumos publisko iepirkumu likuma prasības, lai nodrošinātu aizturēto personu ēdināšanu un apgādi ar higiēnas precēm, kā arī robežsardzei nepieciešamas papildus tiesības, lai ātrāk varētu realizēt aizturēto personu ātro atgriešanu.”
Likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” minēts, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Ministru kabinets atceļ pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Tāpat ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.
Par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no 10 līdz 2000 eiro, bet juridiskajai personai no 140 līdz 5000 eiro.
Reaģējot uz pašreizējo situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, trešdien, 11.augustā, vizītē uz pierobežu dosies Golubeva, Valsts robežsardzes priekšnieks Pujāts un deputāti no Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas. Paredzētas arī tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem, lai koordinētu rīcību, atbildot uz nelegālās migrācijas izaicinājumiem.
Šodien ārkārtējās situācijas izsludināšana pārrunāta arī koalīciju veidojošo partiju sadarbības sanāksmē. Atbalstu iekšlietu ministres aicinājumam paudis arī Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).
Valdības lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu varētu pieņemt jau kārtējā valdības sēdē otrdien. Pēc tam Saeima par šī lēmuma pārapstiprināšanu varētu lemt šīs nedēļas laikā.
Vienlaikus otrdien valdībā tiks skatīts arī iekšlietu ministres sagatavots plāns Latvijas-Baltkrievijas robežas stiprināšanai.
KONTEKSTS:
Vērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas, jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.
Trešdien premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") un iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par") paziņoja, ka Latvija plāno pasteidzināt Latvijas – Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi un piesaistīt papildu armijas spēkus tās drošībai.
Ja Valsts robežsardze nolemtu nākt ar rosinājumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu uz Latvijas – Baltkrievijas robežas, tad arī Golubeva ar šādu rosinājumu būtu gatava vērsties valdībā.
