"Līdz tam brīdim, kamēr Kariņa kunga attieksme pret Gobzema kungu nav skaidrota, mēs uzturam spēkā savu ministru nominācijas," sacīja Zakatistovs.
Kā izteicās Zakatistovs, "KPV LV" saprotot, ka izveidojusies saspīlēta situācija, bet līdz galam nesaprotot iemeslus. Viņš piebilda, ka Kariņš esot izteicis savu personīgo viedokli par Gobzema kandidatūru, to īsti nepamatojot.
Līdz ar to viena no situācijas interpretācijām varētu būt tāda, ka valdības veidošana ir nonākusi līdz "absurdai situācijai, kur cilvēku patikšana vai nepatikšana ietekmē lēmumu pieņemšanu",
uzskata Zakatistovs. Kariņam būtu jāskaidro savs viedoklis, lai to varētu saprast gan "KPV LV", gan sabiedrība, piebilda politiķis.
Lēmums nemainīt izvirzītos ministru kandidātus neesot pieņemts vienprātīgi, atzina Zakatistovs. Viņš gan nekomentēja, cik tieši liels atbalsts tam bija frakcijā.
"KPV LV" līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš žurnālistiem pavēstīja, ka ir balsojis pret frakcijas vairākuma atbalstīto priekšlikumu nemainīt izvirzītos ministru amata kandidātus. Politiķis šādi rīkojies, jo joprojām uzskata, ka "KPV LV" iekšlietu ministru amatam jāvirza deputāts Aldis Blumbergs (KPV LV). Šodien frakcijā noticis arī balsojums par Blumberga kandidatūras virzīšanu uz šo posteni, taču vairākums to neatbalstīja, norādīja politiķis.
Arī Kaimiņš neatklāja, kā frakcijā par šiem lēmumiem sadalījās balsis.
Jaunā konservatīvā partija (JKP) aicina "KPV LV" pārdomāt un nomainīt Gobzema kandidatūru. JKP līderis Jānis Bordāns ir neizpratnē par to, kādēļ "KPV LV" par katru cenu jāvirza iekšlietu ministram kāds, kuram ir problēmas iegūt valsts noslēpumu, kas iezīmējies arī, kad Gobzems bija izvirzīts premjera amatam.
KONTEKSTS:
Pašlaik valdību mēģina izveidot Saeimā vismazāk pārstāvētā politiskā spēka "Jaunā Vienotība" politiķis Kariņš, kurš nav oficiāli aicināts veidot valdību. Viņa izredzes ceturtdien sarukušas, jo viņš nevēlas iekšlietu ministra amatā redzēt "KPV LV" virzīto Gobzemu.
Kariņa kā iespējamā premjera vārds publiski izskanēja 11. decembrī pēc tam, kad izveidot valdību neizdevās ne Valsts prezidenta nominētajam Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam, ne Gobzemam.
Kariņš pirmdien, 17. decembrī, piedāvāja veidot piecu partiju koalīciju, ārpus tās atstājot Zaļo un Zemnieku savienību un "Saskaņu" un ministrijas dalot pēc tā sauktā paritātes principa jeb katrai partijai vienādu skaitu. "Attīstībai/Par!" piekrita dalībai Kariņa valdībā un otrdien, 18. decembrī, izvirzīja savus ministru amatu kandidātus. Dienu vēlāk savus ministru amata kandidātus nosauca "KPV LV", kas ekonomikas ministra amatam virza Didzi Šmitu, iekšlietu ministra amatam – Aldi Gobzemu, bet labklājības ministres amatam – Ievu Krapāni.
LTV vēstīja, ka “KPV LV” diskusijas par ministru amatu kandidātiem bija ilgas, un pret Gobzema virzīšanu iekšlietu ministra amatam iebilda daži no partijas pārstāvjiem. Partijas līderis Artuss Kaimiņš informēja, ka kopā ar vēl diviem deputātiem bijis pret Gobzemu, uzskatot, ka iekšlietu ministra amatā piemērotāks būtu frakcijas deputāts advokāts Aldis Blumbergs.
Gobzemam joprojām nav pielaides valsts noslēpumam, un iekšlietu ministram ir nepieciešama visaugstākās pakāpes jeb tā dēvētā NATO pielaide.
