«KPV LV» piedāvā ministru amatiem Šmitu, Gobzemu un Ievu Krapāni

Turpinot sarunas par nākamās valdības izveidošanu “Jaunās Vienotības” premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa vadībā, partija “KPV LV” piedāvā ekonomikas ministra amatam virzīt Didzi Šmitu, iekšlietu ministra amatam – Aldi Gobzemu, bet labklājības ministres amatam – Ievu Krapāni.

Par to trešdien, 19. decembrī, pēc “KPV LV” frakcijas sēdes informēja frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs.

Visi trīs kandidāti ir Saeimas deputāti, un frakcijas vadītājs  plašāk nekomentēja, kāpēc izvēlētas konkrētās personas, vien norādot, ka “mums bija savi apsvērumi” un frakcija par kandidātiem balsoja.

Zakatistovs neatklāja, kāds bija deputātu balsojums. 

Viņš norādīja, ka partiju arī interesē finanšu nozare, tāpēc tā meklēs iespējas līdzdarboties ar premjeru un atbildīgo ministriju saistībā ar nodokļu politikas veidošanu. Tāpat partiju ļoti interesējot arī reģionālā attīstība.

LTV vēstīja, ka “KPV LV” diskusijas par ministru amatu kandidātiem bija ilgas, un pret Gobzema virzīšanu iekšlietu ministra amatam iebilda daži no partijas pārstāvjiem. Partijas līderis Artuss Kaimiņš informēja, ka kopā ar vēl diviem deputātiem bijis pret Gobzemu, uzskatot, ka iekšlietu ministra amatā piemērotāks būtu frakcijas deputāts, advokāts Aldis Blumbergs.

Vai frakcijai būs vienots viedoklis par valdības apstiprināšanu, Zakatistovs nekomentē.

Gobzemam joprojām nav pielaides valsts noslēpumam, un iekšlietu ministram ir nepieciešama visaugstākās pakāpes jeb tā dēvētā NATO pielaide. 

Tikmēr Jaunā konservatīvā partija (JKP) neslēpj, ka joprojām cer tikt pie iekšlietu ministra amata.  JKP līderis Jānis Bordāns pauda, ka konservatīvo kandidāts Juris Jurašs ir labāks par Gobzemu, un  to JKP arī uzsvērs. 

Bordāns nākamajā valdībā varētu būt tieslietu ministrs, bet uz satiksmes ministra amatu  pretendē Tālis Linkaits. Partija vēl neatklāj izglītības ministra amata kandidātu. Kariņš savu komentāru par kandidātiem sniegs pēc visu amata pretendentu noskaidrošanas.

Pirms aicināt prezidentu oficiāli nominēt viņu premjera amatam, Kariņš vēlējās no partijām dzirdēt potenciālo ministru vārdus, un līdz trešdienas vakaram nebija saņemta atbilde tikai par Jaunās konservatīvās partijas kandidātu izglītības ministra amatam.

Tā kā šogad palikušas vairs tikai četras darbdienas, jau tagad skaidrs, ka nākamā valdība būs tikai nākamgad, un Jaungada svētku uzruna būs jāsaka aizejošās valdības galvam Mārim Kučinskim.

KONTEKSTS:

Pašlaik valdību mēģina izveidot Saeimā vismazāk pārstāvētā politiskā spēka "Jaunā Vienotība" politiķis Krišjānis Kariņš, kurš nav oficiāli aicināts veidot valdību. Kariņa kā iespējamā premjera vārds publiski izskanēja 11. decembrī, pēc tam, kad izveidot valdību neizdevās ne Valsts prezidenta nominētajam Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam, ne Aldim Gobzemam no “KPV LV”.

Kariņš pirmdien, 17. decembrī, piedāvāja veidot piecu partiju koalīciju, ārpus tās atstājot Zaļo un Zemnieku savienību un "Saskaņu", un ministrijas dalot pēc tā sauktā paritātes principa jeb katrai partijai vienādu skaitu. Apstiprināšanas gadījumā Kariņa valdībai Saeimā būtu 66 balsis. Partijas kopumā ar atbildības jomu sadalījumu ir apmierinātas. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti