Dienas ziņas

Kanādā un citviet plaši protesti pret ierobežojumiem

Dienas ziņas

Turpinās diplomātu centieni novērst karu Ukrainā

Latvijā ienāk depozīta iepakojuma sistēma

Jaunnedēļ Latvijā sāks darboties depozīta sistēma

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 8 mēnešiem.

Pēc vairāk nekā 20 gadu ilgām diskusijām 1. februārī Latvijā beidzot sāks darboties depozīta sistēma. Daudzviet taromāti jau uzstādīti. 

No 1. februāra Latvijā pakāpeniski sāks darboties depozīta sistēma. Tas nozīmē, ka par vairumu veikalā pieejamo dzērienu iepakojumu mēs maksāsim papildu 10 centus. Savukārt, lai šo naudu saņemtu atpakaļ, nopirkto iepakojumu varēs atgriezt kādā no depozīta punktiem.

Pusgadu ilgajā pārejas periodā veikalu plauktos būs atrodami iepakojumi gan ar depozīta zīmi, kas būs par 10 centiem dārgāki, gan bez tās. Turklāt jāņem vērā, ka ne visi iepakojumi būs nododami.

"Iepakojuma veidus, kādi šobrīd ir iekļauti depozīta sistēmā, nosaka divas lietas, tātad gan iepakojuma materiāls, proti, tas ir stikls, metāls un plastmasa vai PET iepakojums, un tad tajos iepildītie dzērieni. Šobrīd depozīta sistēmas tvērumā ir iekļauti visa veida bezalkoholiskie dzērieni – minerālūdeņi, ūdeņi, sulas, limonādes –, visa veida alus, un tad ir vieglie alkoholiskie dzērieni ar alkohola saturu līdz 6%, proti, kokteiļi, sidri," stāsta SIA “Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Nododot iepakojumu depozīta punktā, ir jāņem vērā vairāki nosacījumi, lai iepakojums tiktu pieņemts.

"Būtiski ir, ka iepakojums nedrīkst būt bojāts. Tātad stikla iepakojums nedrīkst būt sasists, PET, plastmasas, arī skārdeņu iepakojums nedrīkst būt saplacināts, ir jābūt nolasāmam svītrkodam, pilnībā nolasāmam svītrkodam, un obligāti ir jābūt depozīta zīmei," norāda Miks Stūrītis. "Tirgotāji arī pircēju ērtībām blakus taromātiem, šīm pieņemšanas vietām būs uzstādījuši arī šķirotā atkritumu vai materiālu konteinerus, kur arī šādu iepakojumu, ja gadījumā nepieņem, ja gadījies atnest arī bez depozīta zīmes, tad var arī turpat arī izmest un tālāk šis iepakojums nonāk jau pārstrādē."

Neatkarīgi no tā, kurā veikalā dzēriens ir nopirkts, nodot tā iepakojumu varēs jebkurā depozīta punktā, pašlaik visā Latvijā tādu ir apmēram 1400. Tie galvenokārt ir izvietoti veikalos. Būs pieņemšanas vietas, kur iepakojumus varēs nodot automātiskā depozīta punktā jeb taromātā, bet mazāk noslogotos veikalos iepakojumus pieņems veikala darbinieks.

Atkarībā no tā, kādā pieņemšanas punktā iepakojums tiks nodots, atšķirsies arī sistēma, kā iepriekš iemaksātie 10 centi tiks atgūti. Ja iepakojums tiks nodots taromātā, tas izdos kuponu, kuru atkarībā no veikala varēs vai nu apmainīt pret skaidru naudu, vai arī izmantot apmaksā par pirkumu. Taču, ja iepakojums nodots veikala darbiniekam, šie 10 centi tiks vai nu atdoti skaidrā naudā, vai arī pirkumam tiks piešķirta atlaide.

Ko varam gaidīt no depozīta sistēma?

Ar līdzšinējo atkritumu šķirošanu nepietiek. Pārāk daudz sadzīves atkritumu nonāk dabā vai nešķiroti tiek izmesti izgāztuvē, tāpēc bija jāmeklē papildu risinājumi. Depozīta iepakojuma sistēma gan nav jauna ideja, taču ir pārbaudīta un efektīvi darbojas desmitiem citu valstu.

"Tepat blakus mums kaimiņvalstī Lietuvā, kur depozīta sistēma tika atklāta pirms nedaudz vairāk kā pieciem gadiem, ir uzrādījusi vienus no labākajiem šiem rezultātiem pasaulē," norāda Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis.

Latvijā ar depozīta sistēmu cer ievērojami mazināt to atkritumu daļu, kas pašlaik nonāk izgāztuvē. 

"Tas atskaites punkts, tas atskaites mērķis, kas ir tāds, kas mums ir jāsasniedz, 2035. gadā vien tikai 10% no sadzīves atkritumiem mēs varēsim apglabāt. Salīdzinājumam: šobrīd aptuveni 60% tiek aizvesti apglabāšanai poligonos," uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (Attīstībai/Par!).

Tiesa, viss ieplānotais ir sasniedzams tikai ar aktīvu sabiedrības līdzdalību. Un tur gan ministrs, gan Pasaules Dabas fonda direktors ir vienisprātis – finansiālais faktors jeb šo 10 centu depozītmaksa ir galvenais dzinulis, kāpēc cilvēki ir motivēti iesaistīties.

"Šis finanšu nosacījums ir tas, kas virza cilvēkiem interesi būt pēc būtības dalībniekiem šajā atkritumu šķirošanā," atzīst Jānis Rozītis.

Kaut arī sistēma vēl tikai startēs, jau tagad tiek domāts par iespējamu sistēmas paplašināšanu nākotnē. Tas nozīmē, ka depozīta punktos varētu pieņemt arī citu produktu iepakojumus. Taču šādu inovatīvu ideju īstenošana Latvijā vēl ir pāragra.

KONTEKSTS:

2020. gada oktobrī valdība apstiprināja dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas noteikumus. Depozīta sistēma Latvijā sāks darboties 2022. gada februārī. Zināms, ka iepakojuma depozīta sistēmā iekļautās preces veikalu plauktos kļūs par desmit centiem dārgākas, jo tieši tik varēs atgūt, nododot iztukšoto pudeli vai skārdeni.

Dzērienu iepakojumu depozītsistēmas operatora konkursā sacentās divi pretendenti:  SIA "Depozīta iepakojuma operators", kas pieder lielākajiem dzērienu ražotājiem, un kompānija "Nulles depozīts", kur īpašniekos savukārt ir atkritumu biznesa pārstāvji. 

Valsts vides dienests konkursā lēma dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu septiņu gadu periodā uzticēt SIA “Depozīta iepakojuma operators”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti