Tāpat Izraēlai uzdots nodrošināt brīvu piekļuvi starptautiskajiem izmeklētājiem visā Gazas joslā. Mēneša laikā valstij jāziņo par progresu tiesas pieņemtajos lēmumos.
Tiesā pret Izraēlu bija vērsusies Dienvidāfrika, kas apsūdz valsti genocīdā pret palestīniešiem. Tiesa gan nesprieda, vai tiek pastrādāts genocīds, bet gan vai pastāv apstākļi, kas varētu to izraisīt. Proti, vērtēts tika, vai tiek apdraudētas palestīniešu tiesības uz aizsardzību. Sprieduma mērķis ir novērst situācijas pasliktināšanos, kas varētu novest pie genocīda.
"Tiesa lemj, ka, saskaņā ar Konvenciju par genocīdu, Izraēlai nekavējoties jāaptur militārā ofensīva Rafahā, kas palestīniešiem Gazā var radīt tādus apstākļus, kas var novest pie to daļējas vai pilnīgas iznīcības," pavēstīja ANO Starptautiskās tiesas prezidents Navafs Salams.
"Tiesa uzskata, – ir ļoti satraucoši, ka daudzi no šiem ķīlniekiem joprojām atrodas gūstā, un atkārtoti aicina viņus nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot," tiesa arī pavēstīja spriedumā.
Tiesa nav pārliecināta, ka Izraēla darījusi visu, lai nodrošinātu civiliedzīvotāju evakuāciju pirms operācijas sākuma. Tiesa arī lika Izraēlai turēt atvērtu Rafahas robežšķērsošanas punktu ar Ēģipti, kur joprojām iestrēgusi humānā palīdzība.
Eksperti gan neuzskata, ka Izraēla spriedumu ievēros, jo operācijas apturēšana apdraudētu Netanjahu koalīciju. Taču spriedums kaitē valsts starptautiskajam tēlam.
"Šis spriedums pret Izraēlu rada bezprecedenta juridisko spiedienu. Vēršanās pret Izraēlu starptautiskajās tiesās padara valsti ārkārtīgi izolētu pat tās sabiedroto vidū, kas var ietekmēt tās iespējas saņemt ieročus un var novest arī pie citām sankcijām. Tas rada arī izolētības sajūtu Izraēlas sabiedrībā," skaidroja Telavivas universitātes starptautisko tiesību profesors Eliavs Līblihs.
Pēc tiesas lēmuma publiskošanas Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu birojs paziņoja, ka viņš piektdien telefoniski apspriedīsies ar augstākā līmeņa ministriem.
Izraēlas finanšu ministrs Bezalels Smotrihs reaģēja uz spriedumu, platformā "X" norādot, ka "vēsture tiesās tos, kas šodien stāv līdzās "Hamās", "Islāma valsts" nacistiem".
Vien minūtes pēc tiesas lēmuma Rafahā arī atskanēja gaisa triecieni. Izraēlas valdības preses pārstāvis pēc sprieduma intervijā medijiem pauda – "nav tādas varas pasaulē, kas liktu mums pārtraukt karu pret Hamās, jo tā būtu kā mūsu publiska pašnāvība."
Spiediens pret Izraēlas valdību aug arī Izraēlas sabiedrības vidū. Piektdien pie ASV konsulāta Jeruzalemē pulcējās bariņš aktīvistu, kas pieprasīja sabiedrotās pārtraukt Izraēlas apbruņošanu.
Tiesā pret Izraēlu vērsās Dienvidāfrika, kura apsūdzējusi Izraēlu genocīdā pret palestīniešiem Gazas joslā.
Dienvidāfrika pamatoja savu iesniegumu, apgalvojot, ka tiesas iepriekš veiktie pasākumi saistībā ar karu Gazas joslā bija nepietiekami.
Lai gan tiesas lēmumi ir saistoši, tai nav nekādu līdzekļu, lai piespiestu valstis tos ievērot. Tomēr tiesa var aicināt ANO Drošības padomi rīkoties.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu "Hamās".
Līdz šim Gazas joslā bojā gājuši vairāk nekā 35 tūkstoši cilvēku, lielākoties sievietes un bērni, liecina "Hamās" pārvaldītās Veselības ministrijas dati, un ANO brīdinājusi par tur pieaugošajiem bada draudiem.
Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam, taču Benjamina Netanjahu vadītā valdība apņēmusies turpināt cīņu par "Hamās" likvidēšanu Gazas joslā.
