Ārkārtējās situācijas laikā satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem ceļiem sarukusi par 18%

Satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem laika periodā no 15. līdz 28. martam bija par 18% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pirms mēneša, no 15. līdz 28. februārim. Savukārt satiksmes intensitātes kritums, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo laika posmu no 15. līdz 18.martam, ir 19%, informēja valsts AS “Latvijas Valsts ceļi”.

Vislielākais satiksmes intensitātes kritums – par 87% – ir uz Jelgavas šosejas posmā Eleja–Lietuvas robeža. Uz robežas ar Lietuvu patlaban ir atjaunota robežkontrole. 43% satiksmes intensitātes kritums ir bijis uz Valmieras šosejas posmā no Strenčiem līdz Valkai. Arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.

Vienīgais galvenā autoceļa posms, kur joprojām ir vērojams neliels satiksmes intensitātes pieaugums attiecībā pret 2019. gadu, ir Tallinas šoseja pie Ādažiem.

Satiksmes intensitātes izmaiņas uz galvenajiem valsts autoceļiem līdz šim ierasti ir korelējušas arī ar valsts ekonomikas attīstības tendencēm.

Vidējā diennakts satiksmes intensitāte vai plūsma valsts galveno autoceļu tīklā 2019. gadā bija pieaugusi par 5%, salīdzinot ar 2018. gadu, un bija 6 525 transporta vienības diennaktī uz ceļa kilometru. Kopš 2011. gada satiksmes intensitāte ik gadu turpina pastāvīgi augt, un pērn tā sasniedza visaugstākos rādītājus pēdējo 10 gadu laikā.

Visblīvākā satiksme 2019. gadā bija koncentrēta uz valsts autoceļiem Pierīgā: uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers–Saulkalne) – 12 222 un uz Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils–Babīte) – 14 246 autotransporta vienības vidēji diennaktī uz ceļa kilometru.

2019. gadā vislielākais satiksmes intensitātes pieaugums – 23,9% - bija uz Rīgas apvedceļa Baltezers–Saulkalne (A4) posmā no krustojuma ar reģionālo autoceļu Rīga–Ērgļi (P4) līdz krustojumam ar reģionālo autoceļu Ulbroka–Ogre (P5). Par 16 % bija pieaugusi satiksmes intensitāte uz autoceļa Liepāja–Lietuvas robeža (Rucava) (A11).

KONTEKSTS:

Covid-19 izplatības ierobežošana

LSM.lv apkopojis noderīgus ieteikumus, lai izvairītos no Covid-19 izplatības, kā arī par to, ko darīt atbraucējiem no ārzemēm. Apkopoti telefona numuri, uz kuriem zvanīt ar jautājumiem par Covid-19, analīzes nodošanas vietas, skaidrojums, kam veic valsts apmaksātās analīzes.
Bezmaksas informatīvais diennakts tālrunis 8345.
Vienotā mājaslapa saistībā ar Covid-19 - covid19.gov.lv.

Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti un atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un lidojumi. Vēlāk brīvdienās daļēji slēgti tirdzniecības centri. Noteikti arī jauni pulcēšanās ierobežojumi, ārpus mājām vienkopus ļaujot atrasties ne vairāk par diviem cilvēkiem vai ģimenei.

25. martā pirmo reizi ir konstatēti pieci inficēšanas gadījumi cilvēkiem, kuri nav bijuši ārzemēs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 slimniekiem, kas nozīmē, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. Pēc epidemiologu teiktā, Latvija nonākusi epidēmijas otrajā fāzē, tāpēc jābūt īpaši uzmanīgiem.

Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tāpat valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā. Valdības darbs turpinās attālināti. 

Marta beigās valdība lēma piešķirt 8 miljonus eiro piemaksām mediķiem Covid-19 krīzes laikā. Piemaksas mediķiem būs dažādas, un maksimālais apmērs sasniegs 50% no algas.

Covid-19 koronavīrusa
izplatība Latvijā
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti