Neraugoties uz Covid-19, pavasaris ir atnācis, un zemnieki gatavojas sēšanai un stādīšanai. Gluži tāpat kā citus gadus aktuāls ir jautājums par darbaroku trūkumu sezonā. Ar Nodarbinātības valsts aģentūras starpniecību Zemgalē pašlaik strādniekus meklē vairāk nekā desmit saimniecības.
"Mums ir tik dažādas saimniecības, un tāpēc arī tās vajadzības ir ļoti dažādas. Ir ģimenes saimniecības, kur tiek galā pašu spēkiem. Ir lielākas saimniecības, kur vajadzēs papildu spēkus tikai uz ražas vākšanu. Ir katram pilnīgi savādāk," stāstīja Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome valdes locekle Agita Hauka.
Sezonas laikā ik gadu Latvijā lauksaimniecībā trūkst ap 20% sezonas strādnieku. Daudzas saimniecības labprāt nodarbinātu arī krīzes laikā bez darba palikušos, tomēr neesot pārliecības, ka pilsētas bezdarbnieki atsauksies lauksaimnieku aicinājumam. Darbs zemnieku sētā lielākoties ir gabaldarbs, kas arī nosaka atalgojumu. Un brīvdienas nav kalendārā ierakstītās dienas.
"Tad, kad ir labs laiks un preci pieprasa, jāstrādā ir garas stundas. Ja lietus līst, ir pilnīgi visa diena brīva. Tā kā precīzi nevar pateikt, cik stundas strādāsim. Kam nav bijusi saskare ar lauku darbiem, kaut vai vecmāmiņa laukos nav dzīvojusi, viņš nevarēs un negribēs strādāt. Ja nu vienīgi trūkums piespiedīs un valsts nemaksās pabalstus," stāstīja zemnieku saimniecības ''Ceplinieki'' īpašniece Marija Aņūna.
"Tā lauksaimniecība jau ir kā jebkura nozare. Kaut kas ir jāiemācās darīt un jādara. Vēl viens ir tas, ka tas ir diezgan smags fizisks darbs. Pagaidām jau viss ir tikai tādā sākumā, un to, kā būs, mēs redzēsim tikai vēlāk. Pagaidām tās ir tikai tādas nojautas, kam nav pamatojuma nekāda," norādīja zemnieku saimniecības ''Kaži''pārstāvis Dzintars Mackevičs.
Sezonas laukstrādnieku periods sākas 1. aprīlī un ilgst līdz 30. novembrim. Vairākums lauksaimnieku palīgus gan sev meklē, sākot no jūnija, kad jau sākas pirmo augļu un dārzeņu novākšanas laiks.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. 25. martā pirmo reizi ir konstatēts, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. 3. aprīlī Latvijā miris pirmais pacients, kuram diagnosticēta Covid-19 saslimšana. 99 gadus vecās sievietes tiešais nāves iemesls nebija Covid-19, bet gan citas hroniskas saslimšanas. 4. aprīlī ziņots, ka miris viens no patversmes “Zilais krusts” iemītniekiem, kuram bija vairākas hroniskas saslimšanas, kā arī Covid -19.
Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā, 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim. Cīņai ar vīrusu noteica aizvien stingrākus ierobežojumus, mācībām skolās jānotiek attālināti, atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi, brīvdienās daļēji slēgti tirdzniecības centri. Noteikti arī jauni pulcēšanās ierobežojumi, ārpus mājām vienkopus ļaujot atrasties ne vairāk par diviem cilvēkiem vai ģimeni.
