"Ievērojamā dotācija 1,82 miljardu eiro apmērā no Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ir iespēja nodrošināt būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā pēc Covid-19 pandēmijas perioda. Šī Eiropas Savienības sniegtā iespēja ir jāizmanto pēc iespējas efektīvi, savlaicīgi novēršot identificētos riskus, kas varētu kavēt veiksmīgu ANM reformu un investīciju plāna ieviešanu," paziņojumā medijiem norādīja
Viņa skaidroja, ka ANM reformu un investīciju kritēriji noteikti ANM regulā. Latvijas ANM plānam sākotnēji nozaru ministrijas un Valsts kanceleja iesniedza 150 reformu un investīciju priekšlikumus vairāk nekā 7,5 miljardu eiro eiro apmērā, kas būtiski pārsniedza Latvijas ANM finansējuma apmēru. Līdz ar to iesniegtie reformu un investīciju priekšlikumi tika prioritizēti, lai Latvijas ANM plānā iekļautu visatbilstošākos.
Tomēr lēmumi par pasākumu iekļaušanu vai neiekļaušanu plānā nav pilnībā izsekojami, secinājusi Valsts kontrole.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju investīciju un reformu iekļaušana ANM plānā bija politiska izvēle. Tikmēr sociālie un sadarbības partneri norādījuši, ka viņi plāna sagatavošanā iesaistīti novēloti un fragmentāri, norādīja Valsts kontrole.
Pēc iestādes speciālistu teiktā, Latvijas Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.–2020. gadam īstenošanas gala izvērtējumā secināts, ka pilnībā izdevās sasniegt vien nedaudz vairāk par trešdaļu no izvirzītajiem mērķiem, savukārt daļai mērķu netika piešķirts vajadzīgais finansējums. Viens no iemesliem šādai situācijai varētu būt apstāklis, ka nenotiek integrēta investīciju plānošana ar ilgtermiņa redzējumu, kā visi pieejamie finanšu resursi veicina NAP mērķu īstenošanu.
"Ņemot vērā gūtās mācības iepriekšējā NAP periodā, jautājums – vai šajā periodā lielas publiskas investīcijas tomēr nebūtu jāplāno kopskatā ar visiem pieejamajiem resursiem [Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam] NAP2027 mērķu īstenošanai? Tas ļautu saprast vājās vietas un, iespējams, stratēģiskāk plānot pieejamā finansējuma novirzīšanu," vērtēja Bādere. "Arī FDP un LPD ekspertu grupa norādījusi, ka "komponentes un plāna elementi katrā atsevišķā grupā dzīvo "savu dzīvi", būtu nepieciešama Latvijas ANM plāna ciešāka sasaiste ar citiem valsts plānošanas dokumentiem, īpaši NAP2027 (..)".
Valsts kontrolē norādīja arī, ka līdzās prognozēm par pozitīvo efektu tautsaimniecībā un budžeta ieņēmumiem ANM plāna īstenošana valsts budžetam radīs arī vismaz 32,3 miljonu eiro izmaksas (administrēšanas, kontroles un uzraudzības izmaksas, daļai reformu un investīciju pasākumiem PVN izdevumi, tulkošanas un publicitātes izdevumi u.c.).
Būtiska atšķirība no citiem ES fondiem – ANM līdzekļu izmaksa paredzēta tikai pēc ANM plānos norādīto konkrētu reformu un investīciju starpposma rādītāju un mērķrādītāju 100% sasniegšanas, ko dalībvalstis apņēmušās savos ANM plānos.
Gadījumā, ja Latvijas ANM plānā paredzētie reformu un investīciju rādītāji nebūs sasniegti 100% apmērā, tas radīs būtiskas sekas –
līdzekļi, kas izlietoti šo reformu un investīciju realizācijai, būs jāsedz no valsts vai pašvaldību budžetiem, jo tie netiks finansēti no ANM līdzekļiem.
Bādere sarunā ar Latvijas Radio sacīja: “Nav skaidrs, vai izvēlētajiem [investīciju] pasākumiem ir saraksts, kas katru dienu tiek aktualizēts – kas tad ir tie galvenie projekti, kur būtu jāiegulda, (..) tas ir viens no galvenajiem riskiem.
Valsts kontrole situācijas izpētes ziņojumu ir nodevusi Saeimas un valdības pārstāvjiem.
"Sagaidām, ka Latvijas ANM plāna ieviešana tiks rūpīgi uzraudzīta un ka atbildīgās institūcijas tiks aicinātas regulāri ziņot par progresu plāna izpildē, lai savlaicīgi novērstu ziņojumā norādītos riskus. Ņemot vērā būtiskos ANM finanšu līdzekļus, kas ieplūdīs Latvijas ekonomikā un par kuru apguvi būs atbildīgas ministrijas, Valsts kontrole plāno veikt pārbaudes par Latvijas ANM plānā iekļauto reformu un investīciju realizāciju un mērķu sasniegšanu," norādīja Bādere.
FDP priekšsēdētāja: Svarīga ir fonda līdzekļu izlietojuma caurspīdība
AF ir milzīga iespēja Latvijas tautsaimniecībaas izaugsmei – īpaši šī brīža apstākļos. Tādēļ ļoti svarīgi domāt, kā piešķirtos resursus izmantot lietderīgāk. Tā uzsvēra FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka. Komentējot valsts kontroles ziņojumu, viņa pievienojās bažām par iespējamiem dažādiem riskiem naudas izlietošanā.
Tāpat Šteinbuka akcentēja, ka sabiedrības acīs svarīgākais ir, lai nauda tiktu apgūta “caurspīdīgi”.
“Šodien es saskatu vēl vairākus riskus, jo toreiz mēs saskatījām, ka liela summa tiks novirzīta dažādiem infrastruktūras projektiem, šobrīd jāvērtē, vai tie projekti, kas tika novērtēti agrāk, vēl aizvien atbilst valsts ekonomikas interesēm. (..) Ir absolūti nepieciešami, lai pieejamie līdzekļi tiktu ļoti efektīvi izmantoti,” Latvijas Radio atzina Šteinbuka.
KONTEKSTS:
Tikai no Atveseļošanas fonda vien Latvija tuvāko piecu gadu laikā kopumā varētu saņemt 1,82 miljardu eiro lielas investīcijas. Atveseļošanas fonds ir jauna, Eiropas Komisijas centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas atbalsta pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī palīdz mazināt Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmi.
