Valdība otrdien vienojās, ka vairāki patlaban spēkā esošie atbalsta mehānismi Covid-19 krīzē skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem būs pieejami arī nākamajā gadā. Turklāt dīkstāves pabalstam varēs pieteikties visi komersanti ar apgrozījuma kritumu. Ekonomikas ministrija (EM) aprēķinājusi, ka varētu pieteikties 45 000 darba ņēmēju un no valsts budžeta dīkstāves pabalstiem būs nepieciešami aptuveni 20 miljoni eiro.
Kopš marta, kad Latvijā sākās pandēmijas dēļ noteiktie dažādie ierobežojumi, vēl līdz šim īsti nav oficiālu datu – cik uzņēmumu Covid-19 vīrusa ietekmē jau ir bankrotējuši.
Taču tie, kas vēl turas virs ūdens, uz palīdzīgu roku no jaunā valsts budžeta projekta cerēt nevar. Gluži otrādi – viņiem izdzīvošana vēl tiek apgrūtināta – tā uzskata uzņēmēji.
"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums! Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" sprieda uzņēmēja, SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.
Stella Trusa tieši tagad stāv uz bankrota sliekšņa. Viņas uzņēmums nodarbojas ar tranzītkravu uzskaiti un kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu celšanu uzņēmums nepārdzīvos. Pandēmijas dēļ zaudēta puse klientu. Darbinieku skaits jau tā samazināts līdz minimālam.
"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," viņa sacīja.
Citas izejas, pēc uzņēmējas aprēķiniem, nav. Ja vēl pērn mēneša peļņa bija ap 1000 eiro, tad tagad vien ap 300 eiro uz diviem strādājošajiem.
"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram, ne es varu pati izmantot medicīniskos pakalpojumus, neko!"
Tādu uzņēmēju, kas varētu nonākt līdzīgā situācijā, būs daudz – prognozēja LTRK.
"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs. Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās. Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem.
Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," uzskata LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Uzņēmēju noskaņojums kopumā esot ļoti pesimistisks. Spriežot pēc SKDS veiktā pētījuma datiem, 2008. gada ekonomiskās krīzes laikā Latvijā uzņēmēju pesimisma līmenis sasniedza 35 punktus no 100, bet tagad tas ir 42 punkti.
