Premjers: Covid-19 krīzē attīstīsim 3 blokus – pabalstus, infrastruktūru un modernizāciju

Latvijas valdība Covid-19 izraisītajā krīzē turpinās attīstīt trīs blokus – pabalstus, infrastruktūru un modernizāciju. To pēc sarunas ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). 

Premjers klāstīja: tā kā Covid-19 izraisītā krīze būs ilgāka, nekā iepriekš cerēts, tiek strādāts pie mūžizglītības un pārkvalifikācijas atbalsta pasākumiem tiem cilvēkiem, kas būs zaudējuši darbu. Tostarp tiek vērtētas iespējas, kā dīkstāvē esošus darbiniekus iesaistīt apmācības programmās.

Runājot par infrastruktūras bloku, Ministru prezidents akcentēja, ka valdība jau ir pieņēmusi lēmumu par papildu 75 miljonu eiro novirzīšanu ceļu remontiem šogad. Tā valdība īsā laikā mobilizējusi finanšu resursus, lai tūlīt ieguldītu tos ekonomikā un tādējādi to sildītu.

Modernizācijas blokā valdība vērtē to, kā var veicināt tautsaimniecības pārstrukturizāciju. Šis bloks ietver arī atbalstu zinātnei, tostarp nesen Covid-19 pētniecībai novirzītos piecus miljonus eiro.

"Turpināsim dinamiski attīstīt šos trīs blokus – pabalstus, infrastruktūru, modernizāciju (..)," teica Ministru prezidents, uzsverot, ka mērķis ir finanšu līdzekļus izmantot gudri. 

Ministru prezidents atturējās vērtēt valdības darbu ekonomikas atbalsta pasākumu izstrādē un ieviešanā, norādot, ka šis vērtējums ir jādod sabiedrībai un vēlētājiem. Vienlaikus viņš atzina, ka valdībai bijis liels izaicinājums – spēt dinamiski pielāgoties mainīgajai situācijai. Sākotnēji izveidotais dīkstāves pabalsta regulējums 3-4 reizes mainīts.

Latvijas Bankas vadītājs atzīmēja, ka virziens Latvijas ekonomikas attīstībai Covid-19 krīzē ir pareizs. Ne vienmēr sākotnēji pieejamais atbalsts bijis pietiekami plašs, taču tas regulāri uzlabots.

Pēc Kazāka sacītā, ekonomikas atbalsta pasākumu izstrādē jāievēro četri principi: mērķtiecīgi un pakāpeniski lēmumi, adekvāta riska sadale starp valsti un privāto sektoru, labums visai sabiedrībai kopumā, ilgtspējīgi līdzekļu tēriņi. Tāpat svarīgi ir ievērot solidaritāti.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks Vija Bremze
    Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka finanšu resursi ir pietiekami, lai atbalstītu ekonomiku, taču jāapzinās arī tas, ka resursu apjoms nav bezgalīgs. Krīzes laikā Latvija var palielināt savu parādu līdz 50-55% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), taču pēc krīzes pārvarēšanas jādara viss, lai parāda līmenis atgrieztos pie apmēram 40% atzīmes no IKP. Tas ļautu labāk pārdzīvot nākamo krīzi.

     

    "Šī nav grābšana, bet šī ir glābšana pašreizējā situācijā, un tur ir ļoti būtiska atšķirība. Vienalga nauda galu galā būs jāatdod. Izvērtējot šo pasākumu ieviešanu, mudinātu atgriezties pie tiem četriem principiem, ko es sākotnēji iezīmēju," teica Kazāks.

    KONTEKSTS:

    Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā, nosakot, ka mācības skolās notiks attālināti, tāpat kā iespēju robežās valsts un pašvaldību iestāžu darbs. 29. martā valdība lēmusi, ka ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem vai arī vienas mājsaimniecības locekļiem un jāievēro 2 metru distance. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi – atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci. 

    Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti