Labrīt

Psihoterapeite: Gada plānā ir būtiski likt ko tādu, kas pašam ir interesants

Labrīt

Iznācis vērienīgs izdevums - Annas Jurkānes grāmata "Muzeja vēstures mirkļi Turaidā"

Mārtiņš Kazāks: Cenšamies nenogulēt to startu, kas būs pēc Covid beigām

Latvijas Bankas prezidents: Jācenšas nenogulēt ekonomikas startu pēc pandēmijas

Latvijai ir jāizmanto krīzes dotās iespējas, lai sagatavotu savu ekonomiku un nenogulētu to startu, kas sāksies pēc Covid-19 pandēmijas beigām. To intervijā Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Kazāka vērtējumā šobrīd situācija Latvijas ekonomikā ir neviendabīga. Piemēram, uzņēmumi viesmīlības nozarē ir “uz pauzes”, savukārt lauksaimniecībā un kokapstrādē izaugsme ir laba. Arī kopumā ekonomikā algas turpināja augt.

Viņš pozitīvi vērtēja valdības sniegto atbalstu uzņēmējiem, mācoties no kļūdām un rudenī piešķirot plašāku atbalstu nekā pavasarī. Viņš norādīja, ka bez šāda atbalsta situācija ekonomikā būtu daudz sliktāka un bezdarbs lielāks.

“Nozaru dinamika viena otru papildina. Ja vienā sektorā ir ļoti štruntīgi, tad cits sektors to vezumu var turpināt vilkt uz priekšu. Tā viennozīmīgi ir laba lieta – noturība pret krīzēm, spēja ātri reaģēt. Tas Latvijas ekonomikai ir milzīgs pluss. Un šī lieta ir jāspēcina nākotnē,” sacīja Kazāks.

Viņš uzsvēra, ka tie, kas pirmie beigs slimot, pirmie varēs sākt pelnīt. Tāpēc, neraugoties uz nogurumu no Covid-19, Kazāks mudināja: “Saņemamies, esam apņēmīgi, izvirzām augstus mērķus un cenšamies nenogulēt startu, kas pēc Covid-19 beigām visā pasaules ekonomikā būs!”

Lielākais izaicinājums ir dilemma: ekonomika vai veselība. Taču Kazāks norādīja – ja nebūs veselības, nebūs arī ekonomikas izaugsmes. Tāpēc primāri jāierobežo vīrusa izplatība:

“Esam veseli, tad arī spēsim strādāt.”

Tāpat Latvijas Bankas prezidents vērsa uzmanību uz to, ka pēc pandēmijas pasaule būs mainījusies. Piemēram, attālinātais darbs un digitālo tehnoloģiju izmantošana kļūs krietni plašāka. Tāpēc jābūt gataviem jaunam veidam, kā strādāt. “Tās ir mūsu individuālās prasmes, kā mēs tajā ekonomikā iedzīvosimies,” sacīja Kazāks.

Savukārt no valsts puses skatoties, pandēmija jāuztveras kā krīze, kura ir arī iespēja darīt kaut ko labāk un citādāk. “Galvenā lieta, par ko ir jādomā – kā mēs ieguldām nākotnē, kā mēs veidosim ekonomiku nākotnē,” sacīja Kazāks.

Arī Latvijai pieejamo Eiropas Savienības finansējumu Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai svarīgi ieguldīt digitālo rīku izmantošanā, lai ar tiem varētu pelnīt, uzskata Kazāks.

Piemēram, būtiski izmantot digitālos instrumentus, lai pelnītu. “Starptautiskā salīdzinājumā mēs redzam, ka infrastruktūra mums ir diezgan laba, bet uzņēmēji to īsti izmantot vēl nemāk,” norādīja Latvijas Bankas vadītājs.  

Tāpat ir svarīgi stiprināt Rīgu kā Baltijas ekonomikas galvaspilsētu, jo ekonomiskā jauda pilsētai esot ļoti laba. Būtiski arī ieguldīt zinātnē un inovācijās.

“Šīs visas lietas mums kā valstij nav izdevušās. Un tagad ir iespēja to labot. Atbalstīt lielos uzņēmumus, kas pēc tam atbalsta arī mazos. Nevis sākt tikai ar mazajiem un cerēt, ka lielie to izdarīs paši. Diemžēl tas tā nestrādā,” piebilda Kazāks.

KONTEKSTS:

Cīņa ar Covid-19 izplatīšanos un ieviestie ierobežojumi noveduši pie tā, ka šobrīd tūrisma nozare ir uz bankrota robežas. Būtiski cietušas arī citas nozares.

Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētās darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem. Atbalsts Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem pieejams arī 2021. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt