Lai gan šobrīd parāda pieauguma temps ir samērā liels, eksperti uzsver, ka Latvijas finanšu stabilitāti tas neietekmē un, atsākoties ekonomikas augšupejai, parādu būs iespējams samērā ātri padarīt liesāku.
Parāds pieaudzis par miljardu
“Vispārējais valdības parāds ir jau pieaudzis līdz 12 miljardiem eiro un nedaudz to jau ir pārsniedzis,” indikatīvi pašreizējo situāciju vērtē Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka.
“Salīdzinājumā ar apjomu 2019. gada beigās, kas bija 11,2 miljardi eiro, tas jau ir ievērojams pieaugums, kas pārsniedz vienu miljardu eiro,” atzina Jalovecka.
Covid-19 vīrusa uzliesmojuma dēļ valdība lēma par atbalsta pasākumiem ekonomikai un iedzīvotājiem, un to izpildei bija nepieciešams finansiālais segums.
Lai to nodrošinātu, Valsts kase martā un aprīlī aizņēmās iekšējā un starptautiskajos tirgos.
“Šādos finanšu tirgus apstākļos, kas ir ļoti svārstīgi, pat nervozi, esam izvēlējušies tādus īsākus aizņemšanos termiņus, jo pašreizējā finanšu tirgus situācijā visiem aizņēmējiem, kuri veic aizņēmumus, ir pieaudzis kredītriska uzcenojums,” skaidroja Jevgēnija Jalovecka.
“Un, lai mazinātu šīs situācijas ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem, lai nebūtu jāfiksē garākā termiņā šī tirgus nervozitāte valsts parāda apkalpošanas izmaksās, tika izvēlēti relatīvi īsi atmaksas termiņi – divi, trīs gadi. Ar šo aizņemšanos mēs neesam valsts parāda pārfinansēšanas riskus palielinājuši,” stāstīja Jevgēnija Jalovecka.
Valsts kase uzsākusi sarunas arī ar starptautiskām finanšu institūcijām par iespēju aizņemties, lai finansētu ar vīrusu saistītos budžeta izdevumus.
“Aprīļa sākumā jau noslēgts līgums ar Ziemeļu investīciju banku par 500 miljonu eiro aizņēmumu. Mēs vēl neesam šo līgumu iedarbinājuši, respektīvi, mēs vēl neesam aizņēmušies. Tas būs nākamo mēnešu darbiņš. Resursi šī līguma ietvaros būs arī ar ļoti zemām izmaksām.
Un procesā ir pārrunas ar Eiropas Investīciju banku, ar kuru mums ir divi spēkā esoši līgumi, kā arī ar Eiropas Padomes attīstības banku,” stāstīja Jalovecka.
Valsts kases pārstāve apgalvoja, ka šogad valdības parāds pieaugs pavisam droši un ar lielu varbūtību var prognozēt, ka nāksies vēl atgriezties finanšu tirgos. Tas būs nepieciešams, lai pārfinansētu iepriekš uzņemtās valsts parāda saistības, kam šī gada beigās un nākamā gada sākumā būs atmaksas termiņš.
“Kopējais parāda dzēšanai nepieciešamais resursu apjoms ir vismaz 1,6 miljardi eiro. Kopējā finansēšanas nepieciešamība šim gadam vēl nav nosegta ar līdz šim veikto aizņemšanos. Līdz ar to parāds noteikti pieaugs. Ar lielu varbūtību mēs varam prognozēt, ka Māstrihtas kritēriju mēs šogad nesasniegsim. Parāds būs stipri zem 60% no iekšzemes kopprodukta. Un mēs to nesasniegsim ar lielu rezervi, līdz ar to nekādām bažām par parāda ilgtspēju dēļ šī lielā aizņemšanās apjoma arī nevajadzētu būt,” sacīja Jalovecka.
Latvijas pozīcija finanšu tirgos - laba
2019. gada beigās valsts parāds bija 36,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un tas bija viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienības valstu vidū.
“Šobrīd grūti novērtēt. Procentos no IKP tas varētu būt apmēram 42,4%,” par to, kāds ir valsts parāda pieaugums, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
“Es gribētu uzsvērt, ka kopumā Latvijas valsts parāda līmenis uz citu Eiropas valstu fona ir zems, kas nodrošina to, ka Latvijai ir iespējas aizņemties, lai varētu piedāvāt risinājumus un atbalstu krīzes skartajai Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem,” norādīja Rutkaste.
Viņš teica, ka valsts parāds relatīvi pret iekšzemes kopproduktu šogad pieaugs, jo tiek prognozēts iekšzemes kopprodukta samazinājums.
“Līdz ar to īstermiņā mēs redzēsim, ka pret IKP tas cipars iet uz augšu, bet, atsākoties ekonomikas izaugsmei, tas arī diezgan strauji atgriezīsies zemākā līmenī. Lielā mērā es teiktu, ka šī krīze ir tā krīze, kad valdībai ir jāaizņemas un ir jāatbalsta ekonomika, un tas nākotnē nāks par labu gan tautsaimniecībai, gan arī iedzīvotājiem,” sacīja Rutkaste.
Viņš stāstīja, ka Starptautiskā Valūtas fondā pēc palīdzības vērsušās vairāk nekā simt valstis un Latvija nav to vidū, šīm valstīm nav iespējas aizņemties finanšu tirgos.
“Latvijai turpretim ir ļoti labas aizņemšanās iespējas. Varbūt uz īsākiem termiņiem krīzes laikā, bet tas nenozīmē, ka valsts nevarētu aizņemties. To lielā mērā palīdzējis nodrošināt tas, ka Latvija ir iestājusies eirozonā, un mums tas ir kā liels lietussargs, aizsardzība. Palīdzību finanšu krīzes satricinājumiem sniedz arī Centrālā banka ar monetārās politikas instrumentu palīdzību, gan arī, protams, tas, ka valdība ir iepriekšējos gadus saimniekojusi pragmatiski un šo parādu nastu nav uzaudzējusi pārmērīgi lielu.
Šobrīd Latvijas situācija ir visnotaļ laba,” vērtēja Rutkaste.
Aizņemšanās tagad – laika nopirkšana
Kamēr Eiropas Savienības budžetā garantētās “atveseļošanās obligācijas” bloka dalībvalstīm nav pieejamas un diskusijas vēl turpinās, Valsts kase aizņemšanos tagad, negaidot šīs obligācijas, dēvē par sava veida laika nopirkšanu, nevis skriešanu ratiem pa priekšu.
Arī Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš priekšlaicīgo aizņemšanos vērtē pozitīvi, sakot, ka finanšu drošība krīzes laikā ir pirmajā vietā.
“Ņemot vērā, cik grūti iet ar Covid-19 obligāciju apstiprināšanu Eiropas Komisijai, kur katra valsts cīnās par savām interesēm - dažas valstis atbalsta obligācijas, dažas ir pret tām -, šobrīd ir pareizi, ka mums pašiem ir savi līdzekļi, neskatoties uz Eiropas kopējo politiku un, ja būs papildus ''Covid obligācijas'', tad mums būs iespēja turpmāk izvēlēties lētākos instrumentus, ja tādi būs nepieciešami,” norādīja Bērziņš.
Viņš teica, ka veiksmīgā aizņemšanās, sākoties krīzei, apliecina, ka Latvija labi izpildījusi finanšu stabilitātes veidošanas mājasdarbu pirms tam.
“Tagad viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir pārslēgties no konservatīvās politikas uz ļoti atbalstošu politiku. Jā, ņemot vērā potenciālo parāda palielināšanu,” sacīja Bērziņš.
Globālajā krīzē Latvijas konkurētspēju attiecībā pret citām valstīm var uzlabot tikai tad, ja mērķtiecīgi un ātri izmanto atbalsta līdzekļus.
“Jo mēs, ņemot vērā mūsu Covid-19 situāciju un salīdzinoši nelielo Covid-19 slimnieku skaitu, varam ražot, varam strādāt. Turpretim ir vesela rinda mūsu sadarbības partneru, kuri to nevar darīt, bet produkciju viņiem vajag.
To mēs arī redzam, ka rūpniecībā salīdzinoši daudzi uzņēmumi, piemēram, elektronikas jomā, farmācijā, strādā bez nekāda samazinājuma,” norādīja Bērziņš.
Viņš pauda, ka ir jābūt saprātīgam līdzsvaram starp ekonomikas atvēršanu un ierobežojumu uzturēšanu. Tas nevar notikt pārāk strauji, jo pretējā gadījumā var attīstīties negatīvais scenārijs, kad vīruss izplatīsies lielu uzņēmumu vai ražotņu iekšienē un tie uz laiku būs jāslēdz. Šobrīd Latvijas trumpis ir tas, ka Latvijas lielie uzņēmumi ierobežotā apjomā, bet tomēr strādā.
KONTEKSTS:
Covid-19 infekcijas ierobežošanai Latvijā līdz 12. maijam noteikta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu. Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.
