Lielā interese par kredītbrīvdienām gan no privātpersonām, gan juridiskām personām ir pierimusi. Vienlaikus banku pārstāvji atzīst, ka šobrīd ir grūti prognozēt, vai būs vēl kāds pieprasījuma vilnis. Par to, cik daudz banku klientu, iesākoties krīzei, pieteicās kredītbrīvdienām, pastāstīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.
"Šobrīd, runājot par fiziskām personām, tieši uz hipotekāriem kredītiem mēs redzam, ka pieprasījums bijis vislielākais un restrukturizēto līgumu apjoms ir apmēram četri tūkstoši līgumi. Summa, par kuru pārrestrukturizēti hipotekārie kredīti, ir apmēram 210 miljoni eiro. Pirmais vilnis ir pagājis, un šobrīd ir mērena aktivitāte," pauda Bajāre.
Pašlaik ir ļoti grūti izteikt prognozes par to, vai pieprasījums pēc kredītbrīvdienām paliks šādā mērenā apjomā vai pieaugs. Kopumā var sagaidīt kādus uzlabojumus, kad tiks atcelta ārkārtējā situācija.
"Jo visi šie procesi ļoti cieši korelē. Tajā brīdī, kad ir dziļa ekonomiskā krīze vai ilga ekonomiskā krīze, tad mēs jūtam, ka ir jāpārstrukturizē daudzi darījumi. Brīdī, kad ekonomika atgūstas, tad vēlme pārstrukturizēt darījumus dabīgi samazinās.”
"Swedbank” pārstāvis Jānis Krops sacīja, ka pieprasījums pēc kredītbrīvdienām, salīdzinot ar marta beigām, ir ievērojami sarucis. Līdz šim kredītbrīvdienas lūguši četri tūkstoši klientu, un visvairāk klienti vēlējušies atlikt pamatsummas maksājumu mājokļa kredītam:
"Principā, runājot par to, kad varētu gaidīt nākamo pīķi, negribētos pārāk aizrauties ar spekulācijām, jo viens svarīgs faktors ir valsts atbalsti un, iespējams, būs kāda sabiedrības daļa, kurai šie atbalsti vairs nebūs pieejami vai būs jau izmaksāti un kam šīs finanšu grūtības var atgriezties. Tad var gadīties, ka pieprasījums pēc kredītbrīvdienām atkal pieaugs.”
“Kopumā esam snieguši kredītu labvēlību vairāk nekā 1250 klientiem. 95% tās ir privātpersonas un pārējais ir uzņēmumi,'' sacīja "SEB bankas" pārstāve Agnese Strazda. Visvairāk cilvēku interesējušies par kredītbrīvdienām mājokļa kredītam, kā arī valsts galvotajiem studiju kredītiem.
“Lūgumi un iesniegumi pārskatīt kredītu līgumus vēl ienāk. Tas apjoms ir samazinājies, bet mums ir jārēķinās, ka nepieciešamība risināt kredīta atmaksas vajadzības ir ļoti atkarīgas no tā, cik ilga ir kopējā biznesa dīkstāve. Es domāju, ka mēs vēl turpināsim saņemt pieprasījumus. Protams, ir ļoti grūti prognozēt, vai atkārtosies aprīļa sākuma pīķis, bet es domāju, ka mērens pieprasījums arī turpinās saglabāties," norāda Strazda.
Bankas “Citadele” pārstāve Kristīne Mennika uzsver, ka pieprasījums pēc kredītbrīvdienām vēl aizvien ir, bet tas ir mērens.
"Šobrīd redzam, ka pieprasījums samazinājies par piekto daļu, un tuvākā laikā neprognozējam pieaugumu. Dienā no privātpersonām saņemam aptuveni 20 pieteikumus. Pīķis jau ir bijis. Cilvēki ir saraduši ar situāciju, un principā visi jau ir aptuveni sapratuši, kā viņi strādās tuvākajos mēnešos un kādi būs viņu ienākumi. Mēs neparedzam tāpēc krasu pieteikumu skaita pieaugumu," saka Mennika.
Banku pārstāvji atzīst, ka ļoti daudz cilvēku līdz šim tikai interesējās par kredītbrīvdienu nosacījumiem un tas ir labi. Cilvēki izzināja savas iespējas un vajadzības gadījumā tās izmantos.
