Panorāma

Baltkrievijā pieaug Covid-19 gadījumu skaits

Panorāma

Panorāma

540 miljardi eiro palīdzībai krīzē

ES ekonomikas stimulēšanai atvēlēs mazāk naudas par ECB rosināto apmēru

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministri vienojušies par 500 miljardu eiro vērtu plānu, lai stimulētu bloka ekonomiku, ko ir iedragājusi Covid-19 krīze. ES ekonomikas stimulēšanai novirzīs daudz mazāk līdzekļu, nekā bija aicinājusi Eiropas Centrālā banka (ECB). Tikmēr Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) brīdina par smagāko globālās ekonomikas krīzi kopš Lielās depresijas.

ĪSUMĀ:

  • Kopsaucēju kavēja domstarpības par tā dēvētajām koronaobligācijām.
  • ES finanšu ministri vienojās par 500 miljardu eiro atvēlēšanu. 
  • Tas būs daudz mazāk par līdzekļu apmēru, ko rosināja atvēlēt ECB.
  • Tā uzskata, ka blokam vajag vismaz 1,5 triljonus eiro krīzes pārvarēšanai.
  • Francijas ministrs: Panākts nozīmīgākais ekonomikas atbalsta plāns bloka vēsturē.
  • SVF: valstu apstiprinātie fiskālās stimulēšanas pasākumi - nepietiekami.

ES ekonomikas stimulēšanai atvēlēs mazāk naudas par ECB rosināto apmēruUldis Ķezberis
ES dalībvalstu finanšu ministri videokonferences režīmā trīs dienas sprieda par bloka ekonomikas stimulēšanas plāna detaļām. Rast kopsaucēju kavēja domstarpības par tā dēvētajām koronaobligācijām jeb ES kopīgu aizņēmumu, lai pārvarētu ekonomikas izaugsmes tempa kritumu. To pieprasīja Covid-19 vissmagāk skartās valstis Itālija un Spānija. Kategoriski pret šo ieceri bija Vācija, Nīderlande un Austrija.

 

Piektdien, 9. aprīlī, vakarā ministri beidzot panāca vienošanos, kas paredz atvēlēt 500 miljardus eiro, lai atbalstītu uzņēmumus, sekmētu nodarbinātību un izsniegtu aizdevumus tām bloka dalībvalstīm, kuras vissmagāk būs cietušas no Covid-19 pandēmijas. Stimulēšanas plāna stūrakmens būs Eiropas Stabilitātes mehānisms, no kura valstīm būs pieejami 240 miljardi eiro. Šī nauda būs pieejama vienīgi "tiešās un netiešās" veselības aprūpes finansēšanai. Tā būs kredītlīnija līdz 2% no katras valsts kopprodukta.

Savukārt Eiropas Investīciju banka garantēs 200 miljardus eiro aizdevumiem uzņēmumiem. Vienošanās apstiprināja arī pagaidu pārapdrošināšanas plānu bezdarbniekiem 100 miljardu eiro apmērā, ko bija ierosinājusi Eiropas Komisija.

Dalībvalstis vienojās par daudz mazāku līdzekļu apmēra novirzīšanu ES ekonomikas stimulēšanai, nekā bija aicinājusi ECB. Finanšu institūcija lēš, ka blokam būs nepieciešami vismaz 1,5 triljoni eiro, lai pārvarētu krīzi.

Tomēr Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs dalībvalstu panākto vienošanos nodēvēja par visnozīmīgāko ekonomikas atbalsta plānu bloka vēsturē. Viņš sociālajā vietnē "Twitter" ierakstīja, ka “Eiropa esot gatava stāties pretī krīzei”.

Tagad plāns oficiāli jāapstiprina ES valstu un valdību vadītājiem, bet bezdarba pārapdrošināšanas shēmai būs nepieciešamas arī likumdošanas izmaiņas. Visticamāk, pēc divām nedēļām viss varēs darboties.

Prognozes liecina, ka šajā gadā ES ekonomika varētu samazināties par 8% pēc tam, kad bloka dalībvalstis slēdza savas robežas un gandrīz pilnībā apturēja tautsaimniecības darbību, lai cīnītos pret Covid-19 pandēmiju.

Līdz šim visā pasaulē ar bīstamo vīrusu ir inficējušies vairāk nekā 1,6 miljoni cilvēku, bet gandrīz 100 tūkstoši ir miruši. Eiropā vissmagākā situācija joprojām ir Itālijā un Spānijā. Itālijā no Covid-19 ir nomiruši vairāk par 18 tūkstošiem cilvēku, bet Spānijā – vairāk nekā 14 tūkstoši.

Spānijas parlaments līdz 25. aprīlim ir pagarinājis valstī ieviestos stingros personu distancēšanās un pārvietošanās pasākumus. Arī Itālijas valdība apsverot iespēju pagarināt ierobežojumus vismaz līdz 3. maijam. Situācija abās valstīs nedaudz uzlabojas, jo pēdējās dienās tur ir reģistrēts mazāks jaunu inficēto un mirušo skaita pieaugums.

SVF vadītāja Kristalina Georgijeva brīdinājusi, ka Covid-19 pandēmijas dēļ pasaulei draud smagākā ekonomiskā krīze kopš Lielās depresijas pagājušā gadsimta 30. gados. Daļēja atkopšanās varētu notikt tikai 2021. gadā.

Georgijeva apgalvo, ka valstis līdz šim ir apstiprinājušas fiskālās stimulēšanas pasākumus 8 triljonu dolāru apmērā, taču tas neesot pietiekami. Fonds prognozē, ka ekonomiskā krīze vissmagāk skars nabadzīgās attīstības valstis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti