Panorāma

Panorāma

Panorāma

Valdībai vēlas saglabāt ārkārtas pilnvaras

Top 750 miljardu eiro ekonomikas atjaunošanas fonds

ES ekonomikas atjaunošanas fonds sarežģītu sarunu krustugunīs

Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais 750 miljardu eiro lielais ekonomikas atjaunošanas fonds parāda, ka Eiropa labi apzinās, cik smagas sekas tautsaimniecībai ir radījusi Covid-19 krīze. Tāpēc Eiropa gatavojas darīt to, ko vēl nekad nav darījusi, – uzņemties parādsaistības visiem kopā, kā vienotam veselumam. Ja to izdosies panākt, tas būs milzu solis uz priekšu savstarpējā uzticībā. 

Eiropas Komisijas priekšlikums paredz, ka visa nauda – 750 miljardi eiro – tiks aizņemta starptautiskajos finanšu tirgos. Kā garantija aizņēmumam tiks izmantots Eiropas Savienības (ES) budžets. Tā ir ļoti droša garantija, tāpēc gaidāms, ka naudu varēs dabūt lēti. Nauda būs jāatmaksā 30 gadu laikā.

Latvijai no fonda grantu daļas, kas ir 500 miljardus eiro liela, atvēlēti 2,9 miljardi eiro. Tiek rēķināts, ka Latvija tāpat kā citas Austrumeiropas valstis vairāk saņems, nekā pēc tam vajadzēs atmaksāt.

Taču vislielākās saņēmējas būs Dienvideiropas valstis: Itālijai no grantu daļas piešķirti 81,8 miljardi, bet Spānijai – 77 miljardi eiro.

Itālija un Spānija kopā saņems vairāk nekā 30% no visiem grantiem.

Lielākā maksātāja būs Vācija; arī Somijai vajadzēs vairāk iemaksāt, nekā tā saņems.

Eiropas Komisija ir gatava aizstāvēt savu priekšlikumus. “Ja mēs nerīkosimies pārliecinoši, mēs piedzīvosim ievērojamas atšķirības, kad runa ir par ekonomikas restrartēšanu. Mēs redzēsim izkropļojumus vienotajā tirgū un  sociālo nevienlīdzību. Eiropas Savienība to nevar atļauties,” sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Tagad cīņa par fondu un arī par nākamo daudzgadu budžetu sākies ES Padomē, un galvenā izšķiršanās būs jāizdara dalībvalstu premjeriem. Bet ņemot vērā, ka Vācija un Francija atbalsta šo priekšlikumu, varētu izdoties pārliecināt arī “skopo četrinieku” – Austriju, Dāniju, Zviedriju un Nīderlandi. Šīs valstis iebilst pret grantiem, bet vēlas naudu dalīt tikai kā aizdevumus.

“Ir acīmredzams, ka Dienvideiropas valstis, kuras gūst vislielāko labumu, lūgs pēc iespējas vairāk grantu. Austrumeiropas valstis ir ieinteresētas, lai ne visa nauda nonāktu dienvidu virzienā. Bet ir arī valstis, kuras par to visu maksā -  Nīderlande, zviedri, dāņi un mēs.

Mums ir svarīgi, lai notiek sarunas par dotāciju un aizdevuma attiecību. Mums tagad ir iesniegts priekšlikums, kas ir sarunu sākumpunkts,” sacīja Austrijas kanclers Sebastians Kurcs.

Sarunas nebūs vieglas. Tās apgrūtina arī fakts, ka dalībvalstu vadītāji nevar satikties klātienē, kā ierasts. Bet video konferences režīmā tik trausla lieta kā kaulēšanās par detaļām nav viegli risināma.

“Es uzskatu, ka Vācija un Francija ar savu piedāvājumu ir devušas labu ieguldījumu šajā priekšlikumā. Ir skaidrs, ka šīs joprojām būs sarežģītas sarunas, un tās netiks pabeigtas nākamajā Eiropas Savienības Padomē jūnijā. Mērķim jābūt, ka rudenī mēs atrodam pietiekami daudz laika, lai valstu parlamenti un Eiropas Parlaments diskutētu par šo lietu tā, lai viss varētu stāties spēkā 2021. gada 1. janvārī,” norādīja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Vācijas un Francijas atbalsts šim komisijas priekšlikumam, protams, nenāk bez nosacījumiem. Francijas un Vācijas līderi aicinājuši komisiju modernizēt Eiropas konkurences politiku, paātrinot valsts atbalsta un konkurences noteikumu pielāgošanu. Tas nozīmē – ideja par Eiropas čempionu jeb lielo uzņēmumu veidošanu ir atdzimusi.

Merkele jau iepriekš izteikusies, ka ES pārāk cīnās ar iekšējo konkurenci, kamēr ASV, Dienvidkoreja, Japāna vai Ķīna paļaujas uz saviem ''pasaules čempioniem'' un veicina mega uzņēmumu izveidošanos un darbību.

KONTEKSTS:

Jaunais "Covid-19" koronavīruss sāka izplatīties 2019. gada nogalē Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka "Covid-19" sasniedzis globālās pandēmijas līmeni, un vīrusa dēļ daudzās valstīs tika ieviesti stingri pulcēšanas ierobežojumi un noteikta karantīna. Tas savukārt pamatīgi iedragāja ekonomiku, daudzās jomās darbība pilnībā apstājās, un ES valstīs meklēja iespējas atbalstīt uzņēmējus un iedzīvotājus.

Aprīļa nogalē un maijā, situācijai uzlabojoties, dažas valstis ierobežojumus pamazām atceļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti