Panorāma

Konflikts starp NATO dalībvalstīm – Turciju un Franciju

Panorāma

Satiksmes negadījumos šogad gājuši bojā 7 bērni

ES Atjaunošanas plāna naudu sola jau šogad

ES ekonomikas atjaunošanas fonda atbalsts varētu būt šogad

Ja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis šomēnes vienosies par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu 750 miljardus eiro ieguldīt ekonomikas atjaunošanai, daļa naudas varētu būt pieejama šogad. Tā norādīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība").

Plāns paredzētu Latvijai grantos piešķirt 2,9 miljardus eiro, savukārt vēl 1,6 miljardi būtu pieejami aizdevumu veidā. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka Latvija priekšlikumu atbalsta, taču sarunas starp valstīm būšot smagas. 

"Ir vairākas valstis, kuras uzskata, ka, ja Eiropas Komisija aizņemas naudu, tad arī to aizņemto naudu vajadzētu dot kā aizdevumu, nevis grantu, un ir strīdi par proporciju starp grantiem un aizdevumiem," teica Kariņš.

Tikmēr Dombrovskis norādīja: "Te tiešām būtu svarīgi panākt vienošanos jau šomēnes, jo daļa no finansējuma ekonomikas atjaunošanas plāna ietvaros tādā gadījumā būtu pieejama jau šogad, piemēram, papildu finansējums Eiropas Savienības fondiem.

Runājot par tālāko, protams, ir svarīgi, lai Latvija šos līdzekļus efektīvi izmantotu."

Dombrovksis aicināja valdību laikus izstrādāt plānu, kur piešķirto naudu tērēt. Premjers Kariņš norādīja, ka par to diskusijas gaidāmas augustā, taču ceļvedis naudas ieguldīšanai būšot pagājušajā nedēļā Saeimā apstiprinātais Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam. 

KONTEKSTS:

EK pēc Francijas un Vācijas izteiktās idejas rosinājusi veidot ES ekonomikas atjaunošanas fondu 750 miljardu eiro apmērā. Naudu plānots aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, kā garantija aizņēmumam tiktu izmantots ES budžets. 

No Eiropas ekonomikas atjaunošanas fonda 500 miljardi eiro tiktu dalībvalstīm kā granti, kā to rosināja Francija un Vācija, bet 250 miljardi būs pieejami kā aizdevumi. Tas nāktu papildus jau esošajam daudzgadu budžetam, kas tiek plānots 1,1 triljonu liels. Tātad mazliet lielāks nekā iepriekšējos septiņos gados.

Tā saukto taupīgo valstu grupa, tostarp ir Austrija, vēlas, lai būtu vairāk aizdevumu. Grantu atbalstītāju grupa ir krietni lielāka – tajā ir Francija, Vācija, Itālija, Spānija, Grieķija un Portugāle. Baltijas valstis kopā ar Čehiju, Ungāriju, Rumāniju un Slovākiju ir satraukto austrumeiropiešu grupā – jo ir bažas, ka pārāk daudz naudas nonāks Dienvideiropā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti