Saeima dod «zaļo gaismu» Latvijas nākamo 7 gadu attīstības plānam

Saeima sēdē ceturtdien, 2. jūlijā, apstiprināja Latvijas Nacionālo attīstības plānu (NAP) 2021.–2027. gadam (NAP2027), kur noteikti valsts attīstības mērķi nākamajos septiņos gados un risinājumi to sasniegšanai. NAP ir galvenais valsts attīstības plānošanas dokuments, un jaunā NAP vadmotīvs ir "Paradumu maiņa – ceļš uz attīstību". 

Lēmumprojektu atbalstīja 77 Saeimas deputāti, pret to bija divi un tikpat balsojumā atturējās.

ĪSUMĀ:

  • NAP ir kā ceļa karte politikas veidotājiem valsts attīstībai turpmākos septiņus gadus.
  • NAP2027 noteikti četri mērķi, sešas prioritātes un 369 pasākumi to sasniegšanai. 
  • Tiem no 2021. līdz 2027. gadam paredzēti kopumā 14,5 miljardi eiro.
  • Tostarp ir gan valsts, gan Eiropas Savienības fondu finansējums.
  • Covid-19 krīzes ietekmē grib lielāku finansējumu veselības aprūpei.

Saeima apstiprina Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadamJānis Kincis
    Debatēs Saeimas plenārsēdē vairāk nekā 500 lapaspušu apjomīgais dokuments novērtēts arī kā vispārējs un deklaratīvs, tomēr nepieciešams. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa") uzsvēra, ka plāna pieņemšana ir tikai starta šāviens plāna īstenošanai un daudzām izmaiņām.

     

    "Latvija 90. gados nolēma atteikties no nopietnas rūpniecības, ļaujot tās lomai ievērojami samazināties. Latvija fokusējās uz tranzītu un uz starptautiska finanšu pakalpojumu centra lomu, bet tranzītā ir vērojama konsekventa lejupslīde. Līdz ar to parādās jautājumi: kas būs nākamais Latvijas attīstības dzinējs? Vai tas izveidosies pats no sevis?

    Mūsu valsts, kolēģi, ir ļoti nopietnu izaicinājumu priekšā. Vai NAP2027 spēs piedāvāt adekvātus risinājumus?" vaicāja Dombrovskis.

    NAP2027 izstrāde un pilnveide notikusi desmitiem sēdēs, piedaloties valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmēju pārstāvjiem. Itin bieži diskusijās izgaismotas galvaspilsētas un reģionu atšķirības, kas neveicina darbavietu rašanos un liek uzdot jautājumu, uz kā rēķina īstenot vienu no plāna mērķiem - palielināt iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, norādīja Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāte Dana Reizniece-Ozola.

    "To var darīt dažādi, gan palielinot produktivitāti un ekonomisko attīstību, gan arī uz iedzīvotāju skaita samazināšanās rēķina. Vēl nesen pieņemtā administratīvi teritoriālā reforma liecināja, ka pēc robežu pārbīdīšanas nav skaidrs, kā stiprināt ekonomisko aktivitāti šajās administratīvi teritoriālajās vienībās," sacīja deputāte.

    Jaunajā NAP noteikti četri stratēģiskie mērķi:

    • vienlīdzīgas iespējas;
    • produktivitāte un ienākumi;
    • sociālā uzticēšanās;
    • reģionālā attīstība.

    Pēdējais mērķis NAP iekļauts saskaņā ar Saeimas deputātu ieteikumu.

    Tāpat NAP2027 noteiktas sešas prioritātes, tostarp ir kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība, to risinājumiem plānā paredzēts lielākais finansējums – 49% no kopējā. Šī prioritāte ietver arī "Rail Baltica" projektu.

    Katra NAP2027 paredzētā pasākuma īstenošanai ir plānots konkrēts finansējums. Tiesa, visu plāna izstrādē saņemto iniciatīvu īstenošanai vajadzētu vairāk nekā 40 miljardus eiro – četras reizes lielāku summu, nekā pieejama, atzīmēja Dombrovskis.

    Par NAP izstrādi atbildīgais Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) informēja, ka NAP2027 sešās prioritātēs kopumā 18 rīcības virzienos noteikto 124 uzdevumu īstenošanai 2021.-2027. gadā pieejami aptuveni 14,5 miljardi eiro no valsts budžeta attīstības daļas, Eiropas Savienības struktūrfondiem un citiem finanšu avotiem. Ir izvērtēts un izveidots indikatīvais investīciju pasākumu kopums ar 369 pasākumiem. Katram īstenojamajam pasākumam ir noteikti atbildīgie un līdzatbildīgie, norādīja PKC.

    "Īpaša uzmanība veltīta veselības aprūpes jomai, tautsaimniecības atjaunošanai un reģionālajai attīstībai,” piebilda Dombrovskis.

    NAP2027 ir izstrādāts ar sabiedrības līdzdalību, diskusijās visos Latvijas reģionos iesaistījušies nozaru pārstāvji, eksperti, zinātnieki, sabiedrisko organizāciju, valsts pārvaldes un pašvaldību pārstāvji, uzņēmēji un politiķi. PKC darbu pie NAP2027 pabeidza februāra sākumā, bet valdība plānu atbalstīja sēdē februāra beigās.

    Ņemot vērā, ka NAP2027 izstrādāts un iesniegts Saeimā pirms Covid-19 izraisītās ārkārtas situācijas Latvijā, Saeima, apstiprinot NAP2027, pieņēma lēmumu ar uzdevumiem Ministru kabinetam veselības aprūpes un sabiedrības drošības, sociālās aizsardzības un vienlīdzīgu iespēju un tautsaimniecības jomās, kurus aktualizējusi Covid-19 izraisītā situācija, norādīja PKC.

    "Ja vēlamies, lai Latvijā tiešām, kā paredz NAP, kļūtu vieglāk būt veselam, būtiski jāpalielina finansējums veselības aprūpei turpmāk katru gadu. Tad plāna centrā būs cilvēks un viņa dzīves kvalitāte," teica Saeimas deputāts Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!").

    Saeimā apstiprinātais NAP2027 pieejams parlamenta mājaslapā šeit. Covid-19 krīze gan likusi jau sākt vēl neapstiprinātā NAP projektus.

    KONTEKSTS:

    NAP ir kā ceļa karte politikas veidotājiem par valsts attīstības redzējumu un nepieciešamajiem investīciju projektiem turpmākiem septiņiem gadiem. Līdzšinējais NAP – no 2014. gada līdz 2020. gadam – izpildīts par 61%, tā vadmotīvs bija "Ekonomikas izrāviens". Cita starpā mērķis bija padarīt Latviju par pasaules zaļāko valsti.

    Infografiks: Pārresoru koordinācijas centrs

     

     

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti