"Atsevišķām dalībvalstīm ir svarīgi izveidot skaidrāku saikni starp datiem, ko mēs izmantosim, lai sadalītu atkopšanās fonda līdzekļus, un Covid-19 sekām. Tas ir viens no jautājumiem, kas mums ir jāatrisina tuvāko nedēļu laikā," teica Mišels.
Domstarpības ir arī par daudziem citiem jautājumiem. Dažu valstu vadītāji uzskata, ka 750 miljardi eiro ir pārāk liela summa ekonomikas glābšanai.
Citi nav apmierināti ar to, ka 500 miljardus no šiem līdzekļiem tiek piedāvāts sadalīt subsīdijās. Viņi vēlētos, lai būtu vairāk aizdevumu. Daži prasa, lai nauda tiktu piešķirta tikai uz ļoti skaidriem nosacījumiem konkrētu reformu veikšanai, lai līdzīga situācija neatkārtotos pēc dažiem gadiem. Turpretī citiem nekādi solidaritātes kritēriji nav pieņemami.
Taupīgie ar Austriju priekšgalā grib, lai aizdevumiem no 750 miljardu fonda atvēl vairāk nekā šobrīd plānotos, bet grantiem savukārt mazāk.
"Pirmkārt, mums ir svarīgi, lai šis ekonomikas atjaunošanas fonds būtu vienreizējs pasākums. Tas nedrīkst kļūt par veidu, kā pa sētas durvīm izveidot Eiropas parādu savienību. Tāpēc ir jābūt precīzam laika ierobežojumam," uzsvēra Austrijas kanclers Sebastians Kurcs.
Savukārt grantu atbalstītāju grupa ir krietni lielāka – tajā ir Francija, Vācija, Itālija, Spānija, Grieķija un Portugāle.
Baltijas valstis kopā ar Čehiju, Ungāriju, Rumāniju un Slovākiju ir satraukto austrumeiropiešu grupā – jo ir bažas, ka pārāk daudz naudas nonāks Dienvideiropā, kaut arī šī reģiona valstis ir turīgākas nekā Austrumeiropas valstis. Piemēram, pēc pašreizējā EK piedāvājuma Ungārija dabūtu 6,1 miljardus eiro grantos, bet pēc iedzīvotāju skaita līdzīgā Portugāle – 12,9 miljardus. Šī grupa uzskata, ka bezdarbs nevar būt galvenais kritērijs naudas sadalē – Austrumeiropā tas ir zemāks nekā Dienvideiropā.
EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena pauda gatavību turpināt skaidrot dalībvalstīm, kādēļ ekonomikas stimulēšanas fonds tika izveidots tieši tāds, kā ir.
"Ar šo vēl nepieredzēto "Nākamās paaudzes Eiropas Savienības" pakotni mēs vēlamies apturēt līdzvērtīgas konkurences nosacījumu sairšanu, mēs vēlamies apturēt atšķirību paplašināšanu starp dalībvalstīm, kas vājinātu vienoto tirgu. Mums ir jāmēģina panākt pretējo.
Tādēļ stiprs vienotais tirgus, stipra Eiropas Savienība ir katras dalībvalsts interesēs, jo mēs visi no tā iegūstam," skaidroja EK vadītāja.
Starp politiķiem, kas atbalsta EK piedāvājumu, ir Horvātijas premjers Andrejs Plenkovičs. Ar šo dalībvalstu līderu samitu gandrīz noslēdzās viņa valsts prezidentūra ES Padomē.
"Es domāju, ka ar šo 750 miljardus eiro lielo izaugsmes plānu un pareizo līdzsvaru starp subsīdijām un aizdevumiem Eiropas Komisija patiesi mēģina pastiept palīdzīgu roku tuvākajos gados, uzreiz pēc Covid-19, lai Eiropas valstu ekonomika varētu atlabt. Horvātija atbalsta šo priekšlikumu," sacīja Plenkovičs.
Uz dalībvalstu domstarpībām ar bažām raugās arī Eiroparlaments, kam šis budžets beigās būs jāapstiprina.
"Skaidrs, ka iespējas manevrēt parlamentam būs minimālas. Mēs redzam pietiekoši lielu konsensusu starp lielākajiem politiskajiem spēkiem – Eiropas Tautas partiju, sociāldemokrātiem, liberāļi un ik pa brīdim zaļie. Tas arī liek cerēt, ka būs iespējams konsensusu atrast pietiekami ātri, tāpēc, ka Eiropas parlamentam ir viens no būtiskākajiem jautājumiem – uzstādījums, ka dalībvalsts nedrīkst aizkavēt daudzgadu budžeta pieņemšanu, tam ir jābūt gatavam uz 1.janvāri," sacīja Eiroparlamenta budžeta komitejas pārstāvis Nils Ušakovs.
Jūlija vidū Briselē ir paredzēta pirmā 27 valstu līderu klātienes sanāksme kopš pandēmijas sākuma. Pastāv cerība, ka tajā varētu izdoties rast kompromisu.
KONTEKSTS:
EM pēc Francijas un Vācijas izteiktās idejas rosinājusi veidot ES ekonomikas atjaunošanas fondu 750 miljardu eiro apmērā. Naudu plānots aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, kā garantija aizņēmumam tiktu izmantots ES budžets.
No Eiropas Ekonomikas atjaunošanas fonda 500 miljardi tiktu dalībvalstīm kā granti, kā to rosināja Francija un Vācija, bet 250 miljardi būs pieejami kā aizdevumi. Tas nāktu papildus jau esošajam daudzgadu budžetam, kas tiek plānots 1,1 triljonu liels. Tātad mazliet lielāks nekā iepriekšējos septiņos gados.
Latvijai fondā iezīmēti 2,9 miljardi eiro – tā būtu nauda, ko valstij nevajadzēs atmaksāt, bet tās izlietošana būs, protams, saistīta ar reformu ieviešanu.
