Covid-19 pandēmijas ieviesto ierobežojumu dēļ ekonomika samazināsies pilnīgi visās ES dalībvalstīs. Vislielāko ekonomikas kritumu šogad piedzīvo Dienvideiropas valstis: Spānijas ekonomikai šogad prognozēts kritums par 12,4%, Itālijai – par 9,9%, Horvātijai – par 9,6%. Arī Lielbritānija, kas vairs nav ES valsts – šogad pieredzēs 10,3% lielu kritumu.
Salīdzinoši mazāku kritumu pieredzēs Lietuvas ekonomika – tikai par 2,2%. Tas ir labākais rādītājs visā ES. Tālāk nāk Īrija ar 2,3% ekonomikas samazinājumu un Zviedrija ar 3,4%
Tātad no Baltijas valstīm vislabākā situācijā ir Lietuva, bet vislielākais kritumu šogad prognozē Latvijas ekonomikai – 5,6%. Toties nākamgad Latviju gaida straujāka atkopšanās nekā mūsu kaimiņus – Latvijas ekonomika augs par 4,9%. Nākamgad mums sola visstraujāko izaugsmi visā ES.
EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”) skaidroja, kurās jomās ekonomikas kritums ir vislielākais: “Sektori, kas ir visnegatīvāk ietekmēti, ir mājsaimniecību patēriņš un eksports. Tas ir atkarīgs arī no situācijas eksporta tirgos. Attiecībā uz mājsaimniecību patēriņu, iekšzemes pieprasījumu – to lielā mērā ietekmē tie pasākumi, ko dalībvalstis nosaka pandēmijas ierobežošanai.”
Vaicāts, kā pašreizējā situācijā vērtējama atsevišķu nodokļu palielināšana, Dombrovskis ir izvairīgs, norādot, ka tā ir dalībvalstu, proti, pašas Latvijas kompetence. “Tas uzstādījums no ES puses, ka
šajā grūtajā periodā ir jāmēģina maksimāli atbalstīt ekonomiku, saglabāt ekonomikas potenciālu, saglabāt uzņēmumus, darbavietas, jo tas ļaus straujāk ekonomikai atkopties tad, kad pandēmija būs pārvarēta,” sacīja Dombrovskis.
Lai gan dati liecina, ka šie ir Eiropas dziļākā recesija kopš Otrā pasaules kara laikiem, daļa cilvēku to nejūt. To skaidroja domnīcas “Bruegel” vecākais pētnieks Gregorijs Klaiss: “
“Ir taisnība, ka cilvēku jūtas salīdzinoši labi – vairums ir saglabājuši savas darbavietas, jo valdības viņiem maksā par mājās palikšanu. Taisnība, ka cilvēki šo recesiju neizjūt tik daudz kā iepriekšējo - globālās finanšu krīzes laikā. Bet, ja paskatāmies uz saražoto, ir briesmīgi. Kaut ko tādu mēs neesam redzējuši.
Mēs vēl ietekmi nejūtam, jo valdības mūs aizsargā.”
Vienlaikus viņš norādīja, ka ekonomikas atjaunošana būs lēna. Un lai gan papildus stimulu Eiropas un Latvijas ekonomikai sola arī jaunais ekonomikas atveseļošanas plāns ar 750 miljardiem eiro, tā ietekmi visticamāk sajutīsim tikai pēc 2-3 gadiem. Bet līdz tam – lai arī nākamgad Eiropā sola 4,1% ekonomikas izaugsmi, pieredzēsim arī bankrotus. Ekonomikas atlabšana solās būt lēna.
