Atbalsts ekonomikai
EM valsts sekretārs atzīmēja, ka Covid-19 krīzes ietekme uz ekonomiku rudenī ir lielāka par Covid-19 pandēmijas sākumā pavasarī piedzīvoto. Tāpēc EM ir sagatavojusi plānu ar papildu atbalsta pasākumiem tūrisma nozarei.
"Mēs uzskatām, ka tūrismam kā nozarei ir jāpalīdz," sacīja Valantis, norādot, ka vissmagāk cietis Rīgas viesnīcu sektors, kas balstās uz ārzemju tūristu plūsmu. Šim segmentam īpaši esot svarīgi pārdzīvot šo sezonu – līdz nākamajai vasaras sezonai. Daļa viesnīcu būs slēgtas, bet daļa turpinās strādāt.
EM citstarp piedāvās atbalstu izdevumu, piemēram, komunālo maksājumu segšanai.
Tāpat viena no "opcijām" uzņēmējdarbības atbalstam kopumā ir kompensēt darbinieku darba nespēju jau no pirmās dienas, atzina EM valsts sekretārs.
Latvijas Bankas prezidents akcentēja, ka šajā laikā ir ļoti svarīgi palīdzēt uzņēmumiem. Valstij ir līdzekļi atbalstam, valdības parāds ir samērā neliels, taču valstij nauda būtu jāiegulda gudri un mērķtiecīgi. Valsts nedrīkstētu glābt faktiski mirušus uzņēmumus, proti, tādus, kam nav perspektīvu atkopties tuvākā gada laikā.
"Ir nozares, kas neatgūsies. Mēs nedrīkstam tās iesaldēt un tos cilvēkus arī turēt uz ledus. Mums ir jāpalīdz viņiem pāriet uz citām nozarēm," sacīja centrālās bankas vadītājs, norādot, ka šajā gadījumā runa ir par tūrismu, viesmīlību, izklaidi, restorānu biznesu.
Šajās jomās strādājošo un grūtībās nonākušo uzņēmumu darbiniekiem būtu jāpalīdz pārkvalificēties, lai viņi pārietu darbā uz citām nozarēm.
Ja to nedarīs, tiks radīts papildu nabadzības un nevienlīdzības risks, brīdināja Latvijas Bankas prezidents.
Centrālās bankas vadītājs piebilda: ja tiks ieviesti ierobežojumi, kas skars uzņēmējdarbību, būtu jāparedz kompensējoši mehānismi.
Ekonomikas izaugsme
Gan EM valsts sekretārs, gan Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka ir būtiski, lai sabiedrība ievērotu valstī noteiktos piesardzības pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai.
"Ja nebūs veselības, tad ekonomikas arī nebūs," brīdināja Latvijas Bankas prezidents,
norādot – ja sabiedrībai kopīgiem spēkiem izdosies ierobežot slimības izplatību, Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs mazāk sāpīga.
Prognozēt Latvijas ekonomikas izaugsmi Covid-19 krīzes laikā ir grūti, jo nav skaidri vairāki faktori – cik ilgi būs Covid-19 uzplaiksnījumi, kas notiks Latvijas eksporta tirgos, kādi būs valsts atbalsta mehānismi, lai negatīvo ietekmi uz ekonomiku mazinātu, atzina Kazāks.
Saskaņā ar pēdējo Latvijas Bankas prognozi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums šogad būs 4,7% apmērā iepriekš lēsto 7,5% vietā, bet 2021. gadā prognozēta IKP izaugsme 5,1% apmērā, kas ir mazāk par iepriekš plānoto 6,7% ekonomikas izaugsmi.
Kazāks atzina, ka šī prognoze izteikta augustā – vēl pirms Covid-19 uzliesmojuma rudenī. IKP, visticamāk, samazināsies krasāk par iepriekš lēstajiem nepilniem 5%.
Pašreizējās aplēses liecina, ka Latvijas IKP kritums šogad varētu būt par 7%, bet lielāka ietekme varētu būt nākamgad.
"Tā atgūšanās nākamajā gadā varētu būt krietni zem 5%, bet tās ir tikai un vienīgi prognozes, tā situācija ir ļoti mainīga," klāstīja Kazāks. "Bet tas pamatstāsts – tomēr ar zināmiem iekritumiem un kāpumiem, tā [IKP izaugsmes] tendence tomēr pamazām būs augšupejoša."
KONTEKSTS:
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pirmdien, 26. oktobrī, pēc sadarbības padomes sēdes atzina, ka sagaida ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ("KPV LV") piedāvājumu piecu miljonu eiro sadalei Covid-19 skartās tūrisma nozares atbalstam, ziņo LETA.
"Pavasarī pieņēmām lēmumu, kādas atbalsta naudas summāri ieguldīt dažādās nozarēs, tūrismam paredzot 20 miljonus eiro. Līdz šim apmēram 15 miljoni eiro ieguldīti šajā nozarē," skaidroja premjers, piebilstot, ka Vitenbergs šodien izklāstīja, kā nozarē varētu ieguldīt vēl piecus miljonus.
