Latvijas Bankas prognoze: IKP kritums par 7,5%; inflācija – 0%

Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā un  Covid-19 pandēmijas ietekmi, Latvijas Banka prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2020. gadā samazināsies par 7,5% (2020. gada marta prognoze bija kritums par 6,5%), bet inflācija būs 0% (2020. gada marta prognoze bija 0,5%).

Gaidāms, ka 2021. gadā atjaunosies ekonomiskā izaugsme (6,7%), bet inflācija būs 0,2%, paziņojumā informēja Latvijas Banka.

Latvijas Bankas vērtējumā ekonomiskā vide kopš martā publicētajām prognozēm ir pasliktinājusies. Jaunākajās prognozēs iekļauta ārkārtējās situācijas pagarināšana līdz 9. jūnijam un ilgāki Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkā īstenotie piesardzības pasākumi, kaut arī daļa pasākumu tiek pakāpeniski atviegloti.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula: Par jaunāko IKP prognoziLinda Zalāne

    Tomēr Latvijas IKP 1. ceturkšņa rezultāts bija pieticīgs, uzņēmēju noskaņojuma rādītāji būtiski pasliktinājās un arī ārējā pieprasījuma novērtējums ir vājāks nekā Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes sākumposmā. Latvijas Bankas aktualizētā IKP prognoze 2020. gadam ir  –7,5%.

    Aktualizētā prognoze liecina, ka ierobežojumi pakalpojumu jomā (publisko un privāto pasākumu atcelšana) un liegtās ceļošanas iespējas būtiski mazina patēriņu, ko sašaurina arī ienākumu kritums.

    Nenoteiktība, kas saistīta ar Covid-19 pandēmijas radīto seku smagumu un to ilgumu, liek iedzīvotājiem būt piesardzīgiem tēriņos, tādējādi patēriņa kritums tiek lēsts lielāks nekā rīcībā esošo ienākumu samazinājums. Ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ izsīkstot tūristu plūsmai un gaisa satiksmes pasažieru pārvadājumiem, būtiski cieš pakalpojumu eksports. Vienlaikus visaptverošs aktivitātes sarukums ārējos tirgos mazina preču eksporta noietu, norādīja Latvijas Banka.

    Prognozēta nozīmīga investīciju samazināšanās 2020. gadā. Lai gan investīcijas balstīs valdības lēmumos noteiktā publisko investīciju palielināšana, tomēr augstā nenoteiktība atturēs jaunu privāto investīciju plūsmu.

    Valdības atbalsta pasākumi uzņēmumiem un mājsaimniecībām grūtību pārvarēšanai krīzes laikā un plānotās publiskās investīcijas tautsaimniecības stimulēšanai rada fiskālā deficīta pieaugumu virs 7% no IKP (šajā prognozē iekļauti fiskālie pasākumi, kas pieņemti līdz 25. maijam).

    Fiskālā deficīta palielināšanu šīs krīzes laikā atbalsta Eiropas Komisija, atļaujot elastīgi rīkoties ar budžeta finansēm krīzes ietekmes mazināšanai tiktāl, cik tas neapdraud valsts finanšu ilgtspēju. Vienlaikus valdība var sniegt būtisku atbalstu, jo šajā krīzē Latvijai ir iespējas aizņemties ārējos tirgos, palielinot valdības parādu tuvu 50% no IKP.

    Pieņemot, ka pakāpeniska tautsaimniecības atveseļošanās varētu atsākties 2020. gada 2. pusgadā, Latvijas Banka prognozē IKP palielināšanos 2021. gadā par 6,7%.

    Tomēr šādā scenārijā ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās pēc būtiskās ierobežošanas un pieprasījuma un konfidences šokiem paredzēta neviendabīga, prognožu periodā (t.i., līdz 2022. gadam) nesasniedzot pirms krīzes prognozēto apjomu, bet līmeni, kāds bija pirms krīzes, sasniedzot 2021. gada beigās ar nozīmīgām atšķirībām nozaru dalījumā.

    Dati liecina, ka būvniecība bija starp nozarēm, kuru izaugsme 1. ceturksnī bijusi vismazāk traucēta, turklāt valdības atbalsta pasākumi investīciju jomā turpinās veicināt nozares izaugsmi.

    Noturīgāks pieprasījums saglabāsies pēc pirmās nepieciešamības precēm, piemēram, pēc lauksaimniecības produktiem; paredzama arī jaunu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu nepieciešamība. Šie faktori var balstīt minēto nozaru aktivitāti.

    Savukārt ar viesmīlību un plašiem kultūras un izklaides pasākumiem saistītajās jomās izaugsme atjaunosies vien pakāpeniski, dominējot iedzīvotāju piesardzībai. Transporta nozares aktivitātes atjaunošanos papildus kavēs jau agrāk aktuāli, ar Covid-19 pandēmiju nesaistīti faktori. Tāpēc šo nozaru izaugsme atjaunosies lēnāk un tās ilgāk atpaliks no iepriekš sasniegtā līmeņa.

    Aprīlī un maijā inflācija noslīdēja zem nulles – to noteica gan straujā naftas cenu krituma ietekme uz degvielas un siltumenerģijas cenām, gan mērenāka pakalpojumu cenu dinamika Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu dēļ. Latvijas Banka 2020. un 2021. gada inflāciju prognozē tuvu nullei (attiecīgi 0,0% un 0,2%).

     Šī prognoze ir nedaudz zemāka nekā martā publicētā, jo naftas cena noturējās zemā līmenī ilgāk, nekā iepriekš paredzēts.

    Latvijas Bankas ekonomisti atsevišķos scenārijos ir novērtējuši gan labvēlīgākas, gan nelabvēlīgākas situācijas attīstības nekā prognožu pamata scenārijā ietekmi uz tautsaimniecību.

    Labvēlīgākajā scenārijā varētu prognozēt mazāku IKP kritumu 2020. gadā (6,3%) un strauju tautsaimniecības atveseļošanos nākamajos gados.

    Vienlaikus tautsaimniecības izaugsmes prognožu pamata scenārijs neiekļauj otro vīrusa izplatības vilni. Tomēr, ja līdz ar pakāpenisku sociālo ierobežojumu atcelšanu Covid-19 izplatība no jauna uzliesmotu un medicīnisks risinājums vēl nebūtu pieejams, tas radītu nepieciešamību atjaunot un uzturēt stingrus ierobežojumus. Šāds nelabvēlīgāks scenārijs Latvijas Bankas prognozē iezīmē IKP sarukumu šogad par 13,5% un arī ilgāku tautsaimniecības atveseļošanos, nesasniedzot līmeni, kāds bija pirms krīzes, visā prognožu periodā (līdz 2022. gadam).

    Pat ja sabiedrība daļēji jau būtu pielāgojusies dzīvei jaunajos apstākļos un ierobežojumu radītās ekonomiskās sekas varētu būt mazākas nekā ārkārtējās situācijas sākumperiodā, saasinātā ar nākotnes izredzēm saistītā nenoteiktība izraisītu būtiski lielāku tautsaimniecības dalībnieku konfidences un pieprasījuma šoku.

    Piesardzīgāka mājsaimniecību un investoru uzvedība vēl vairāk vājinātu un attālinātu patēriņa un investīciju atjaunošanos, savukārt grūtībās nonākušie uzņēmumi būtu spiesti nozīmīgāk pārskatīt izdevumu, t.sk. darbaspēka izmaksu, pozīcijas. Mazāk investīciju un augstāks strukturālais bezdarbs vājinātu arī tautsaimniecības potenciālu vidējā termiņā.

    KONTEKSTS:

    Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2019. gadā salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem pieaudzis par 2,2%, salīdzinot ar 2018. gadu. Salīdzinājumam 2018. gadā Latvijas IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem palielinājās par 4,8%, salīdzinot ar 2017. gadu, sasniedzot straujāko pieaugumu pēdējo septiņu gadu laikā. 

    Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā 12. martā izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot, ka mācības skolās notiks attālināti, tāpat kā iespēju robežās valsts un pašvaldību iestāžu darbs. 29. martā valdība lēma, ka ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem vai arī vienas mājsaimniecības locekļiem un jāievēro 2 metru distance. Vēlāk ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 9. jūnijam, bet arī mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci.

     Atbalstam uzņēmējiem un iedzīvotājiem valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 4 miljardu eiro apmērā.  

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti