PTAC aizvien vairāk cilvēki vēlas uzzināt, kādas ir viņu tiesības saistībā ar atceltajiem un pārceltajiem izklaides, sporta, atpūtas un kultūras pasākumiem. Centra komunikācijas daļas vadītāja Sanita Gertmane teic, ka sniegto konsultāciju skaits desmitkāršojies, ja salīdzina ar situāciju pērn.
"Cilvēki, kas jau zvana mums pārsvarā ir emocionāli uzvilkti. Protams, ka liela daļa nespēj samierināties, ka gadījumā, ja pasākums ir pārcelts naudu neatmaksā. Tik daudz biļetes pārdotas uz visdažādākajiem pasākumiem – koncertiem, festivāliem, izrādēm. Organizatori pašlaik nav vieglā situācijā. To mēs arī saprotam. No otras puses ne tikai patērētājs nedrīkstētu no tā ciest. Faktiski abām pusēm šādā "force majore" situācijā ir jāuzņemas tas risinājums," saka Gertmane.
Lai gan patērētājam, gan pasākuma organizatoram būtu skaidri spēlēs noteikumi jeb kā rīkoties, ja pasākumu atceļ vai pārceļ, Kultūras ministrija sadarbībā ar PTAC un industrijas pārstāvjiem vienojās par vienotiem noteikumiem. Par kopīgo vienošanos stāsta Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
"Kultūras pasākuma organizatoram sešu mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas Latvijā, ir jāpieņem lēmums. Vai nenotikušais pasākums tiks pārcelts uz citu norises datumu. Un šajā gadījumā biļetes pircējs apmeklē pasākumu jaunajā norises laikā un protams atmaksu par biļeti nesaņem. Vai arī pasākums ir atcelts un šajā gadījumā organizators piedāvā vai nu atcelto pasākumu aizstāt ar citu līdzvērtīgu pasākumu, ko biļetes pircējs apmeklē. Vai arī biļetes pircējs saņem naudas atmaksu, ja viņš šādam piedāvājumam nepiekrīt," norāda Kokale.
Sešus mēnešus pēc ārkārtējās situācijas beigām pasākuma organizatoram šī informācija ir jāpublicē savā tīmekļa vietnē un biļešu izplatīšanas platformā. Kultūras ministrijas paspārnē izveidotās Latvijas pasākumu rīkotāju un producentu padomes vadītājs, "Positivus" festivāla rīkotājs Ģirts Majors teic, ka šis ir veiksmīgs kompromiss, kas tika atrasts ļoti īsā laikā. Ja nebūtu izveidots kopīgs regulējums un nauda par biļetēm būtu jāatmaksā uzreiz, tad pasākumu nozarē strādājošie uzņēmumi piedzīvotu smagus zaudējumus.
"Regulējumi, kas ir vēl liberālāki pret pasākumi rīkotājiem, ir lielā daļa Eiropas un pasaules pieņemto šīs krīzes ietvaros. Tāda situācija iestājas pirmo reizi mūžā visai pasaulei un ļoti svarīgi bija atrunāt kā tās saistības varētu kārtot. Mūsu gadījumā ir pilnīgi skaidrs, ka patērētāji neko nezaudēs. Ir uzsvars uz to, ka pasākumi ir jāpārceļ. Visā pasaulē situācija ir vienāda un mākslinieki nevar uzstāties nekur šogad. Šī situācija pārcelšanu palīdz risināt vienkāršāk. Ja mākslinieki pazaudē šo gadu, tad vienkāršiem vārdiem runājot, visi mēģina šo gadu pārcelt uz nākamo gadu," uzskata Majors.
Uz jautājumu, vai šī ārkārtējā situācija izrādīsies liktenīga lielai daļai pasākumu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, Majors teic, ka to lielā mērā ietekmēs fakts – cik ilgi vēl šādi pulcēšanās ierobežojumi saglabāsies.
"Grūtākais ir, ja šī dīkstāve būs gara, teiksim, pusgadu vai gadu, kura laikā jānotur uzņēmumus pie dzīvības. Maksāt ikmēneša fiksētās izmaksas un noturēt darbā darbiniekus. Ja nevari rīkot koncertus, tad tas nav tā, ka pasākumu organizators varētu tā vienkārši citu darīt, lai kompensētu negūto ienākumu. Tas būs ļoti atkarīgs no tā, cik kurš uzņēmums ir bijis veselīgs līdz krīzei un no tā lielā mērā ir atkarīgs - cik ilgu laiku kurš uzņēmums šo dīkstāvi var pārdzīvot," saka Majors.
Majors pauž cerību, ka rudenī būs iespējams rīkot kultūras un izklaides pasākumus 300-500 cilvēkiem, jo tas ļaus pakāpeniski atjaunot šīs industrijas asinsriti.
