Panorāma

Top 750 miljardu eiro ekonomikas atjaunošanas fonds

Panorāma

Iepirkumu uzraudzības birojs soda VARAM ierēdni

Valdībai vēlas saglabāt ārkārtas pilnvaras

Covid-19 krīzē noteiktais atbalsts Latvijā saglabāsies līdz gada beigām

Latvijā noteiktie dažādie atbalsta pasākumi Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem saglabāsies līdz 2020. gada beigām, par valdības ceturtdien, 28. maijā, pieņemto lēmumu informēja Finanšu ministrijā (FM).

ĪSUMĀ:

  • Līdz gada beigās uzņēmumiem būs pieejami "Altum" administrētie atbalsta pasākumi.
  • Tāpat uzņēmumi varēs pieteikties nodokļa samaksas termiņa pagarinājumam uz 3 gadiem.
  • Dīkstāves pabalstu regulējums saglabāsies pēc ārkārtējās situācijas; plānoti arī jauni pasākumi.
  • Plānots atbalsts darbavietu subsidēšanai; iecerēta vērienīga pārkvalifikācijas programma.
  • Saglabāsies publisko personu un uzņēmumu noteiktie nomas maksas atbrīvojumi.
  • Pašvaldībām saglabās tiesības atlikt 2020. gada nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus.
  • Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus 2020. gadā varēs neveikt.
  • Pārmaksātās PVN summas atmaksas īsākā termiņā, nekā to paredz PVN likums.
  • LDDK pozitīvi vērtē valdības lēmumu; īpaši uzsver pārkvalifikācijas programmas nozīmi.
  • Gala lēmums par atbalsta pasākumu saglabāšanu jāpieņem Saeimai.

Tiek prognozēts, ka, ja vien epidemioloģiskie apstākļi būtiski nepasliktināsies, ārkārtējā situācija Latvijā pēc 2020. gada 9. jūnija tiks atcelta.

Tomēr nodokļu maksātājiem, kurus skārusi Covid-19 izraisītā krīze, ir nepieciešams ilgāks laika periods, lai pilnībā atgūtos no tās radītās ietekmes un atgrieztos pie ierastās darbības, skaidroja FM.

Valdība varēs noteikt Covid-19 ierobežojumus arī pēc ārkārtējās situācijas beigām; atbalsta pasākumus saglabās līdz gada beigāmJānis Kincis
    Valdībā akceptētajā likumprojektā saglabāti nosacījumi, kas ļauj Covid-19 skartajiem uzņēmumiem neatkarīgi no nozares līdz gada beigām pieteikties esošajiem krīzes atbalsta instrumentiem, ko administrē "Altum" (aizdevumiem  un garantijām). Vienlaikus nepārtraukti būs pieejami arī visi "Altum" ikdienas finanšu instrumenti, kas paredzēti dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kuriem nepietiekama nodrošinājuma, līdzdalības, darbības pieredzes vai citu iemeslu dēļ finansējums nav pieejams komercbankās.

     

    Līdz ar to ir nepieciešams saglabāt nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma uz trim gadiem regulējumu, papildus nosakot, ka krīzes skartajam nodokļu maksātājam ir tiesības minētajam pasākumam pieteikties līdz 2020. gada 30. decembrim, skaidroja FM.

    Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja - beidzoties šim termiņam, spēka būs "pamatnorma" – nodokļu samaksas termiņa pagarinājums uz vienu gadu. 

    Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka dīkstāves pabalsta iesniegumu par laikposmu no 1. jūnija līdz 30. jūnijam par strādājošajiem vispārējā nodokļu režīmā iesniedz līdz 30. jūnijam. Pašnodarbinātas personas – līdz nākamā mēneša 25. datumam. Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstu izmaksā piecu darbadienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas (tātad – līdz 7. jūlijam vai attiecīgi – līdz 3. augustam). Līdz ar to dīkstāves pabalstu regulējums ir saglabājams arī pēc ārkārtējās situācijas beigām.

    Finanšu ministrs Jānis ReirsJānis Kincis
      Finanšu ministrs atzīmēja, ka dīkstāves pabalsta vietā tiek strādāts pie jauniem atbalsta instrumentiem. Eksportējošajiem uzņēmumiem, kas ražo augstas pievienotās vērtības preces, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) "Padziļinātās sadarbības programmā" esošajiem uzņēmumiem plānots atbalsts darbavietu subsidēšanai. Savukārt tiem darba ņēmējiem, kam nebūs darba pēc dīkstāves pabalsta saņemšanas, paredzēta "masīva" pārkvalifikācijas programma.

       

      "Izglītības un zinātnes ministrijai ir izdevies piesaistīt pārkvalifikācijas programmai pat augstskolas, kas ir nebijis gadījums Latvijas vēsturē, un nozīmīgi, ka arī arodskolas, kuru modernizēšanā iesaistīti lieli resursi, iesaistīsies darbinieku pārkvalifikācijā," sacīja finanšu ministrs.

      Tāpat līdz gada beigām tiek saglabāts jau šobrīd paredzētais atbalsta pasākums attiecībā uz publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības nekustama īpašuma nomas maksas atbrīvojumu vai samazinājumu komersantam vai citam saimnieciskās darbības veicējam, biedrībai un nodibinājumam, kuru ietekmējusi ar Covid-19 izplatību noteiktā ārkārtējā situācija.

      Pārņemts arī regulējums, kas dod tiesības VID uz četriem gadiem nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz "Padziļinātās sadarbības programmas" dalībniekiem, kurus ietekmējušas Covid-19 izplatības radītās finanšu sekas (neizslēgt no programmas vai nepazemināt programmas līmenī).

      Pašvaldībām 2020. gadā tiek saglabātas tiesības atlikt nekustamā īpašuma nodokļa kārtējos maksājumus 2020. gada ietvaros.

      Tāpat tiek saglabāta norma, kas paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus 2020. gadā var neveikt. Savukārt ziedojumu veicējiem tiek saglabātas labvēlīgās iespējas Covid-19 seku pārvarēšanas un novēršanas veicināšanai 2020. gadā veikt ziedojumus, nepiemērojot uzņēmumu ienākuma nodokli.

      Ņemot vērā apstākļus, ko radīja Covid-19, ārkārtējās situācijas laikā un trīs mēnešus pēc tās beigām (līdz 2020. gada 9. septembrim) transportlīdzekļa īpašniekam vai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam transportlīdzekļa turētājam ir tiesības noņemt transportlīdzekli no uzskaites, pārtraucot transportlīdzekļa reģistrāciju uz laiku, bet nenododot transportlīdzekļa numura zīmes. Savukārt par periodu, kurā uz laiku ir pārtraukta transportlīdzekļa reģistrācija, nenododot numura zīmes, nodokļa maksātāju atbrīvo no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa samaksas.

      Gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjektiem piešķirtais 2019. gada pārskata (ja tāds ir jāsagatavo) iesniegšanas termiņa VID pagarinājums par trim mēnešiem tiek saglabāts. Tādējādi tie uzņēmumi, kuriem gada pārskata iesniegšanas termiņš ir, piemēram, 30. aprīlis, gada pārskatu var iesniegt līdz 31. jūlijam, bet uzņēmumiem, kuri parasti gada pārskatu iesniedz līdz 31. jūlijam, iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 31. oktobrim. Savukārt biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām, kurām bija noteikts gada pārskatu iesniegšanas termiņš 31. marts, ir iespējams pagarināt 2019. gada pārskata iesniegšanas termiņu VID līdz 31. jūlijam.

      Lai nodrošinātu sabiedrības tiesības uz informāciju, kā arī, ņemot vērā, ka dīkstāves pabalstus izmaksās arī pēc 9. jūnija, arī turpmāk ir paredzētas VID tiesības sniegt sabiedrībai objektīvu informāciju par iemesliem, kādēļ nodokļu maksātājam ir atteikts likumā paredzētais atbalsta pasākums.

      FM atzīmēja – tā kā krīzes dēļ ir stipri ietekmēta uzņēmējdarbība visās jomās, ir nepieciešams līdz 2020. gada 31. decembrim turpināt atbalsta sniegšanu visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to lieluma un uzņēmējdarbības jomas, nodrošinot apstiprinātās pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summas atmaksu īsākā termiņā, nekā to paredz spēkā esošais PVN likums. Tādējādi tiek radīti brīvi finanšu līdzekļi Covid-19 vīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanai.

      Likumā atstāts un precizēts regulējums, kas atļauj atkāpties no Fiskālās disciplīnas likuma fiskālajiem nosacījumiem.

      Likumprojektu vēl izskatīs Saeima. Tas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

      Valdības lēmumu par esošo uzņēmējdarbības atbalsta formu saglabāšanu līdz gada beigām pozitīvi vērtēja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītāja Līga Meņģelsone. Viņa īpaši uzsvēra gaidāmās pārkvalifikācijas programmas nozīmīgumu.

      "Daudz skaidrāk iezīmējas konkrētās prasības darba tirgū. Tās ir digitālās prasmes un vēl vesels vajadzību saraksts, bet katrā gadījumā šajos laikos vēl labāk redzams, ka sasaiste ar darba tirgu un izglītības sektoru ir būtiska. Otra lieta: ir skaidrs, ka tas "jaunais normālais" būs arī mūža izglītība, kas nozīmē, ka

      arī pēc 40 gadu vecuma, iespējams, arvien biežāk nāksies mainīt profesiju un apgūt kādas jaunas prasmes atbilstoši vajadzībām darba tirgū," atzina Meņģelsone.

      KONTEKSTS: 

      Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci. 

      Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Ekonomika
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti