Panorāma

Mārtiņš ar Covid-19 inficējās Spānijā

Panorāma

23.30 ienāk prāmis ar 476 baltiešiem

Cieš gan ēdinātāji, gan piegādātāji

Covid-19 dēļ cieš gan ēdinātāji, gan piegādātāji

Tūrisma, transporta un ēdināšanas nozarei apturot darbu, cietīs arī tie uzņēmēji, kuru galvenais peļņas avots bija šo nozaru apkalpošana.   

Uzņēmuma “Lido” simbols, vējdzirnavas Krasta ielā arī pārtraukušas griezties. Restorānos valda klusums. Tikai pēdējie darbinieki dezinficē telpas un konservē atlikušos pārtikas produktus.

No ceturtdienas slēgti visi 14 “Lido” restorāni un visi trīs veikali. Aptuveni 1000 no kopumā 1200 uzņēmuma darbiniekiem uz laiku atradīsies dīkstāvē. Darbu ierobežotā apjomā pagaidām vēl turpinās “Lido” gaļas ražotne, kas apkalpos lielveikalus.

“Mēs sajutām vienu – mūsu darbinieki var saslimt un mēs arī varam. Ja 10 000 cilvēki iziet cauri, tad mums jādomā, lai neizplatītu šo lietu.  Tamdēļ mēs paņēmām un aiztaisījām visu ciet. Darbiniekiem kārtojam lietas tā, lai ne viņi zaudētu, ne valsts zaudētu,” stāstīja “Lido” dibinātājs un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.  

“Mums ir fonds. Ja gadījumā kādam mūsu darbiniekiem vajadzība, viņi var zvanīt pa mūsu ārkārtas telefonu, un mēs viņiem radīsim iespēju izdzīvot,” stāstīja Ķirsons.

Jautāts par atlaišanām, viņš norādīja, ka “šobrīd tur ir darba grupa, es nevaru jums pateikt. Mums strādā valde. Un strādā tā, ka varu tikai paldies pateikt. Viņiem ir dots uzdevums – neuzmetiet visu uz valdību, neuzmetiet visu uz mums. Strādājam kopā. Esam viena komanda.”

Viņš sprieda, ka ārkārtas situācijā, lai visus restorānus varētu aiztaisīt ciet, “valstij noteikti jāpalīdz, sevišķi mazajiem restorāniem, lai nebūtu jāmaksā īre, elektrība, bankas procenti, visus izdevumus šodien nobloķēt”.

“Mums ir pie nepilniem 60 miljoniem apgrozījums. Šogad bija plānots, ja nebūtu šis, 65 miljonu apgrozījums. Bet mēs vairs neskatāmies uz apgrozījumu. Mēs skatāmies, kā izdzīvot, kā uzvarēt šo nelaimi,” atzina Ķirsons.  

Ķirsons prognozēja – pie optimistiskākā scenārija restorāni darbu varētu atsākt pēc 2-3 mēnešiem, bet, lai atgūtos pilnībā, būs nepieciešams daudz ilgāks laiks.

Restorāniem aizverot durvis, grūtā situācijā nonāk arī uzņēmumi, kuru pamata profils ir sabiedriskās ēdināšanas apkalpošana. Piemēram, augļu un dārzeņu tirgotāji brīdina par iespējamu bankrotu jau tuvāko mēnešu laikā.

“Diezgan drūms skats izskatās. Var būt tā, ka daļa uzņēmumu bankrotēs. Šobrīd tie uzņēmumi, kas piegādāja augļus un dārzeņus restorāniem, ēdnīcām, bērnudārziem un skolām, viņiem par 90-95% viss bizness ir apstājies jau šobrīd,” atzina Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems.

Tādēļ augļu un dārzeņu tirgotāji vērsīsies ar lūgumu pie Ministru prezidenta, finanšu ministra, un Saeimas Tautsaimniecības komisijas, lai krīzes skarto uzņēmumu atbalsta pasākumi tiktu noteikti arī šai nozarei.    

KONTEKSTS:

Daudzi uzņēmumi nonākuši grūtībās saistībā ar koronavīrusu Covid – 19 izsludinātās ārkārtējās situācijās dēļ, kas būs spēkā no 13. marta līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu. Valsts krīzes ekonomisko seku pārvarēšanai mobilizējusi 2 miljardus eiro, paredzēts, ka uzņēmumiem būs pieejamas nodokļu brīvdienas, valsts maksās dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem pabalstus.

Jaunais koronavīruss ''SARS-CoV-2'' un "Covid-19" sāka izplatīties 2019. gadā Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka Covid-19 sasniedzis globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Eiropā, atcelti masu pasākumi, kā arī slēgtas skolas un citas iestādes, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti