Tradicionāli pirms Lieldienām klusā nedēļa un pašas Lieldienas ir viens no baznīcas kalendāra centrālajiem notikumiem, kas pievērš milzīgu sabiedrības uzmanību visā pasaulē. Katoļu pasaulē vislielāko interesi piesaista svētku mesa Vatikānā un Romas pāvesta uzruna “Urbi et orbi” jeb “Pilsētai un pasaulei”. Šo mesu Vatikānā klātienē apmeklē tūkstošiem interesentu, bet ar dažādu mediju palīdzību tai seko miljoniem visā pasaulē.
Šogad svinību norisē pamatīgas izmaiņas ir ieviesis koronavīruss un tā izplatība Itālijā. Kā zināms, Itālija ir viena no visvairāk slimības skartajām valstīm un dažādi ierobežojošie pasākumi attiecas arī uz Vatikānu. Pāvesta liturģisko ceremoniju birojam nācās steigā mainīt svinību norises gaitu. Tā piemēram, Zaļajā ceturtdienā nenotika tradicionālā kāju mazgāšana un netika pasniegts svētais vakarēdiens. Lielajā piektdienā Krusta ceļa gājienā Svētā Pētera laukumā piedalījās ļoti ierobežots cilvēku skaits, krustu nesot cietumniekiem no Padujas un ārstiem un medmāsām no Vatikāna veselības departamenta, kas turpina atrasties pirmajās rindā, cīnoties pret vīrusa izplatību. Klusajā sestdienā notika tradicionālais vigīlijas dievkalpojums, taču atšķirībā no citām reizēm liturģijas laikā nenotika sveču iedegšana un jauno katoļu kristīšana.
Arī visu Lieldienu svētku mesu pāvests Francisks vadīs no Svētā Pētera bazilikas. Un kā Latvijas Radio pastāstīja Svētā Krēsla informācijas sistēmas “Vatican News” redakcionālā koordinatore māsa Bernadeta Rīsa, šogad svinības tiešām būs ļoti atšķirīgas.
“Šogad svinības būs ārkārtīgi atšķirīgas, jo tradicionāli Lieldienu liturģija un tai sekojošā uzruna “Urbi et orbi” notiek ar pārpildītu Svētā Pētera laukumu. Visur ir ziedi un sajūta ir kā milzīgā dārzā. Nekā tāda šogad nebūs.
Mūsu svētais tēvs liturģiju vadīs bazilikas iekšienē bez ticīgo klātbūtnes. Būs tiešām ļoti, ļoti maz cilvēku.
Parasti pāvests dodas uz galvenās fasādes centrālo ložu un pirms tam Šveices gvardi un Itālijas militārais ansamblis spēlē abu valstu himnas. Arī tas nenotiks. Svinības, skaņas un vienkārši iespēja cilvēkiem no visas pasaules būt vienuviet šoreiz šajās svinībās izpaliks. Tomēr, manuprāt, šogad būs arī nepieredzēti liels sekotāju skaits, kas izmantos dažādus citus saziņas līdzekļus,” stāstīja māsa Bernadeta.
Māsa Bernadeta uzsvēra, ka interesi par šīgada svētās mesas translācijas iespējām ir izrādījis daudz lielāks raidorganizāciju un interneta platformu skaits nekā parasti, turklāt to dara arī daudzi tādi mediji, kuri nekad iepriekš par to nav interesējušies.
Pāvesta uzrunas “Urbi et orbi” saturs līdz tā izskanēšanai ir slepens, taču māsa Bernadeta ieskicēja, par kādām tēmām parasti pāvesti runā.
Viņa stāstīja: “Parasti, pāvesti savas “Urbi et orbi” uzrunas izmanto kā iespēju atskatīties uz situāciju visā pasaulē. Parasti tiek izceltas valstis, kuras saskaras ar kaut kādiem sarežģījumiem – bruņotiem konfliktiem, dažreiz politisko nestabilitāti, nabadzību vai cilvēku kontrabanda. Vismaz par šīm tēmām ir runāts pēdējo gadu laikā.
Krīze, kas pašlaik ir apņēmusi visu pasauli, manuprāt, ir tāda, ar kuru nav nācies saskarties nevienam pāvestam.
“Urbi et orbi” nozīmē “Pilsētai un pasaulei”, tāpēc šī ir iespēja mūsu garīgajam tēvam uzrunāt ticīgos visā pasaulē. Un būtu neiedomājami, ja viņš savā uzrunā nepieminētu arī šo pandēmiju.”
Runājot par savām sajūtām šajā svētku laikā, māsa Bernadeta atzīst, ka šie krīzes apstākļi atspoguļo patiesu cilvēku vienotību visā pasaulē. Turklāt šī arī esot īstā iespēja visiem ievērot un novērtēt to, kas katram no mums ir savās mājās, kur daudziem nākas pavadīt šo Lieldienu laiku.
