Ar Bohoņiku musulmaņu kopienas priekšsēdētāju Maceju Ščesnoviču par zupas piegādi un situāciju uz robežas sarunājās LTV Ziņu dienesta ārzemju ziņu korespondente Anna Ūdre.
Anna Ūdre: Labdien vēlreiz! Mēs ar jums tikko runājām pa telefonu, kad jūs bijāt ceļā no robežas. Vai varat pastāstīt, kas tur īsti notiek?
Macejs Ščesnovičs: Es katru dienu divreiz diennaktī tur vedu zupu. Mēs to vārām šeit, vācam arī drēbes, citas lietas migrantiem. Viņu tur ir ļoti daudz, dzīvo skaudros apstākļos. Visi, kā vien var, tagad palīdz. Saprotat, ārā tagad ir ļoti auksts. Šodien, kad biju pie robežas, redzēju, ka baltkrievi likuši migrantiem uzkopt teritoriju, visu savākt, arī akmeņus. Skaudri, ļoti skaudri apstākļi viņiem tur ir.
Vai varat aprakstīt, kāda tur bija atmosfēra? Vai cilvēki tur sarunājās, kaut ko darīja?
Nu, līdz pašiem cilvēkiem es netieku, bet es viņus redzu no attāluma un skaidrs, ka viņu tur ir ļoti daudz. Situācija ļoti skumja.
Te, kur esam ieradušies, jūs, cik es sapratu, gatavojat ēst un citas lietas. Vai jūs arī te dzīvojat?
Mēs dzīvojam netālu, bet te ir mūsu restorāns, es pats esmu Bohoņiku musulmaņu kopienas priekšsēdētājs. Te jūs varat redzēt musulmaņu lūgšanu vietu, bet šeit ir mūsu kopienas satikšanās vieta, ko mēs arī pārvaldām. Šeit pulcējamies, aicinām ciemos cilvēkus, to visu paši. Nu, un zupu vārām šeit.
Jā, lūdzu, parādiet mums vairāk! Tātad šis ir tas restorāns...
Jā, šeit varat baudīt tatāru kultūras ēdienus, tikties ar cilvēkiem. Katru gadu arī organizējam kopīgus lūgšanu pasākumus.
Cik jūs esat cilvēku kopienā?
Mums ir četras mošejas, un mūsu kopiena ir pati lielākā Polijā. Kopumā esam 335 cilvēki.
Un kā jūs nolēmāt, ka tagad palīdzēsiet tiem cilvēkiem, kas atrodas uz robežas? Kā visu organizējāt?
Nu kā – padzirdējām, ka tur savākušies cilvēki, sievietes, bērni. Sirds uzreiz pateica priekšā, ka mums vajag palīdzēt. Mēs paši guļam siltās gultiņās, bet viņi ārā šajā aukstajā laikā. Vai esi ebrejs vai pareizticīgais, katolis, musulmanis – citam citu vajag atbalstīt.
Cik esat uz vietas cilvēku? Vai varat parādīt, kā norit darbs virtuvē?
Tātad šeit mēs vārām zupu, te ir virtuve. Šeit novietojām vēl divas plītis. Tas nepieciešams, lai savārītu 300 porcijas katru dienu. Lūk, šeit vēl viena plītiņa. Jo 300 porcijas – tas ir ļoti daudz. Te varat redzēt, ko cilvēki mums atveda šodien. Tas viss ir dāvināts. Kartupeļi, burkāni, sīpoli, kāposti.
Tad to visu atveda cilvēki, kas jau iepriekš zināja jūsu kopienu vai arī cilvēki no malas, vienkārši poļi, arī iesaistījušies?
Poļi arī daudzi palīdzējuši. Palīdz arī manas kolēģes, kas vāra to visu. Tas ir ļoti labi, ka cilvēki palīdz.
Cik ilgi jūs varētu turpināt šo darīt, kādi jums plāni?
Kamēr būs nepieciešamība, mēs vārīsim. Vienu, divus mēnešu, gadu… Mēs palīdzēsim.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.
Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.
