Pasaules panorāma

Ieskats 12. oktobra «Pasaules panorāmas» tematos

Pasaules panorāma

«Absolūti nežēlīgs» - Krievijas komandieris karā Ukrainā

Ukrainai steidz piegādāt pretgaisa aizsardzības sistēmas

NATO valstis gatavojas piegādāt papildu militāro palīdzību Ukrainai

Briselē trešdien notiek NATO dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksme, kurā viens no galvenajiem sarunu tematiem ir palīdzības sniegšana Ukrainai. Tiek vēstīts, ka pēc pirmdien īstenotā Krievijas masveida uzbrukuma Ukrainai jau atsevišķas piegādes veikušas Vācija un ASV.

Sarunās piedalās arī Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs, kurš uz jautājumu, ko viņš cer iegūt no NATO galvenajā mītnē Briselē notiekošās sanāksmes, atbildēja: "Pretgaisa aizsardzības sistēmas".

Kā pirms tikšanās paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, NATO valstu galvenā prioritāte, sniedzot palīdzību Ukrainai, ir pretgaisa aizsardzības sistēmu piegāde Kijivai. Vienlaikus viņš piebildis, ka alianses dalībvalstīm aktīvi jādomā arī par savu spēju stiprināšanu.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs par palīdzību Ukrainai
00:00 / 00:53
Lejuplādēt

"Mēs esam redzējuši pašu nopietnāko eskalāciju kopš kara sākuma 24. februārī. Krievija mobilizē desmitiem tūkstošus karavīru, cenšas nelikumīgi anektēt Ukrainas teritorijas, tiek pastiprināti triecieni Ukrainas pilsētām, un mēs esam redzējuši arī aizklātus kodoldraudus no Maskavas puses," atzina Stoltenbergs.

"Šīsdienas aizsardzības ministru tikšanās laikā mēs spriedīsim par to, kā pastiprināt palīdzību Ukrainai. Mūsu galvenā prioritāte ir pretgaisa aizsardzība.

Tāpat mēs runāsim par mūsu pašu aizsardzības un atturēšanas spējām, kā arī to, kā atjaunot mūsu krājumus. Sabiedrotie ir snieguši Ukrainai palīdzību, ievērojami patukšojot savus munīcijas un ieroču krājumus. Tā rīkoties bija pareizi, taču mums, protams, ir jādomā, kā šīs rezerves atjaunot."

ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins pēc tikšanās ar Ukrainas aizsardzības ministru norādīja, ka pasaule pēdējo dienu laikā atkal bijusi lieciniece Krievijas prezidenta Vladimira Putina "ļaunprātībai un nežēlībai".

Taču Krievijas pēdējie uzbrukumi tikai padziļinājuši ukraiņu tautas apņēmību un apvienojuši "labas gribas valstis" no dažādiem reģioniem.

Krievija kopš pirmdienas ar raķetēm ir apšaudījusi apmēram 30% no Ukrainas enerģētikas infrastruktūras objektiem. Tikmēr ASV analītiķi pieļauj, ka pirmdien īstenotā Krievijas uzbrukuma mērķis bijis Krievijas Aizsardzības ministrijas publiskā tēla uzspodrināšana iekšpolitiskiem nolūkiem.

NATO valstis gatavojas piegādāt papildus militāro palīdzību Ukrainai
00:00 / 02:53
Lejuplādēt

Zelenskis: atjaunošanas darbi noris efektīvi

Pēc pirmdienas masveida uzbrukuma vairākām Ukrainas pilsētām otrdien turpinājās Krievijas apšaudes ar raķetēm Ukrainas teritorijā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā ikvakara uzrunā izteicās, ka Krievija veikusi otru teroristisko uzbrukumu vilni.

"Visā valstī diezgan ātri un efektīvi norisinās atjaunošanas darbi. Ja nebūtu šodienas triecieni, mēs jau būtu atjaunojuši energoapgādi, ūdens padevi un sakarus, ko teroristi vakar sabojāja.

Krievija sasniegs tikai vienu papildu lietu: tas nedaudz aizkavēs mūsu atkopšanos. Tur, kur ir postījumi, infrastruktūru atjaunos. Tur, kur kaut kas ir zaudēts, tur jau notiek vai notiks būvniecība. Tur, kur bija ienaidnieka cerības, tur būs Krievijas valstiskuma drupas. Un es pateicos visiem, kas pēc savām spējām nodrošina atkopšanos pēc šiem teroraktiem."

Pēdējo dienu laikā Krievijas armijas apšaudēs daudz cietusi Zaporižjas pilsēta, un izņēmums nav arī aizvadītā nakts, kad tajā atkal nokritušas aptuveni septiņas Krievijas raķetes. Bojāgājušo par laimi nav.

Kopumā Zaporižja un Zaporižjas rajons kopš 24. februāra ticis pakļauts 202 Krievijas raķešu triecieniem, kuros nogalināti 242 cilvēki.

Tikmēr uz Nikopoles pilsētu, kas atrodas pāri Dņepras upei pretī Zaporižjas atomelektrostacijai, Krievijas armija naktī raidījusi vairāk nekā 100 šāviņu.

Maskava cenšas novērst uzmanību no neveiksmēm kaujas laukā

ASV analītiķi norādījuši, ka masīvais pirmdienas raķešu uzbrukums Ukrainas teritorijai tika plānots pirms Sergeja Surovikina iecelšanas par jauno Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā. Eksperti pieļauj, ka pirmdienas uzbrukuma galvenais mērķis bija atjaunot Krievijas Aizsardzības ministrijas publisko tēlu.

Krievijā bija izskanējis daudz kritikas par daļējās mobilizācijas gaitu, un kareivīgāk noskaņotā Krievijas sabiedrības daļa prasīja pastiprināt triecienus pret Ukrainu, it sevišķi pēc sprādziena uz Krimas tilta.

Arī pati Surovikina iecelšana varētu būt notikusi tieši tādēļ, lai pēc virknes Krievijas neveiksmju kaujaslaukā sabiedrībā atdzīvinātu labu attieksmi pret Aizsardzības ministriju.

Kā norādījis Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko, Krievija kopš pirmdienas ar raķetēm ir apšaudījusi apmēram 30% no Ukrainas enerģētikas infrastruktūras objektiem. Haluščenko sacīja, ka viens no šo apšaužu iemesliem ir tas, ka Ukrainas elektroenerģijas eksports uz Eiropu "palīdz Eiropas valstīm ietaupīt uz Krievijas gāzi un oglēm".

Ministrs atzīmēja, ka Ukrainas energosistēma "vēl arvien ir stabila", bet aicināja partnerus nodrošināt "pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai Ukraina var aizsargāt savu infrastruktūru".

Amerikāņi piegādā HIMARS sistēmas

Par militārā aprīkojuma piegādēm tiek runāts trešdien Briselē, kur norisināsies NATO dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksme. Sanāksmes laikā tiks rīkota arī ASV vadītās Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupa, kuras laikā ar Ukrainas aizsardzības ministru Oleksiju Reznikovu tiks pārrunātas iespējas operatīvi nodrošināt Ukrainai tūlītēji nepieciešamo militāro palīdzību.

Vēl pirms NATO aizsardzības ministru sanāksmes kļuvis zināms, ka amerikāņi Ukrainai piegādājuši vēl četras HIMARS sistēmas, tiek lēsts, ka to skaits Ukrainā tagad jau gandrīz 20. Bet no Vācijas Ukraina jau saņēmusi pirmo zenītraķešu iekārtu "IRIS-T", kas ir vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēma. Drīzumā tikšot piegādāta arī NASAMS "zeme-gaiss" zenītraķešu sistēma.

Vienlaikus turpinās arī citu ieroču piegādes Ukranai. No frontes publicēti kadri, kuros darbībā parādīta britu haubiču M777 izmantošana, ielādējot augstas augstas precizitātes GPS vadāmos amerikāņu “Excalibur”. Šo lādiņu precizitāte – līdz 4 metriem.

ASV finanšu ministre Dženeta Jelena tikmēr aicinājusi ASV sabiedrotos pasteidzināt finansiālās palīdzības sniegšanu Ukrainai, apmaksājot savas esošās saistības pret Ukrainu un apņemoties darīt vēl vairāk.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.

Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Uzbrukumos nogalināti vismaz 19 cilvēki, vairāk nekā 100 ir ievainoti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti