Ukrainas jautājums bija viens no galvenajiem sarunu tematiem arī pirms nedēļas notikušajā NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā Rīgā, kur gan NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, gan ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens ļoti skaidri atzina, ka šādas bažas tiešām ir, un publiski pauda, ka, ja Krievija īstenos uzbrukumu Ukrainai, tam būs nopietnas sekas.
Šonedēļ notikusi arī Krievijas un ASV prezidentu videokonference, pēc kuras Baltais nams atkārtoti ir piedraudējis ar “stingru atbildi”. Tikmēr pašā Kijevā izvērtē, vai no Krievijas nāk reāli draudi, vai tas drīzāk ir šantāžas mēģinājums, un vai no Rietumiem būs patiesa apņēmība palīdzēt.
Bažas par uzbrukumu janvārī
Ukrainas un arī rietumvalstu izlūkdienestu informācija par to, ka Ukrainas pierobežā Krievija varētu būt izvietojusi vairāk nekā 90 000 karavīru lielu karaspēku, pēdējās nedēļās atbalsojas publicētos satelītuzņēmumos, uzņemtos salīdzinoši netālu no Ukrainas austrumiem, kā arī Krimā.
Tāpat arī sociālajos tīklos publicēti video, kuros redzama Krievijas bruņutehnikas pārvietošana pa dzelzceļa līnijām. Kā apgalvojis Ukrainas aizsardzības ministrs, augstāko gatavības pakāpi Krievijas spēki varētu sasniegt janvāra beigās, bet ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Viljams Bērnss, runājot par janvāri, nosaucis pat Krievijas gatavoto militārās operācijas dalībnieku skaitu – 175 000 karavīru.
Šī saspīlējuma dēļ otrdien tika sarīkota ASV un Krievijas prezidentu videokonference, kurā Džo Baidens esot runājis skaidru valodu.
“Viņš teica Putinam tieši – ja Krievija vēl vairāk iebruks Ukrainā, ASV un Eiropas sabiedrotie atbildēs ar stingriem ekonomiskiem rīkiem. Mēs piegādāsim papildu materiālu aizsardzībai ukraiņiem tam, ko jau sniedzam, un stiprināsim mūsu NATO sabiedrotos austrumu flangā ar papildu kapacitāti, atbildot uz šādu eskalāciju,” vēsta ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans.
Kremlis noraida pārmetumus
Kremlis kategoriski noraida Rietumu izteiktās bažas, turpina atgādināt, ka savā teritorijā drīkst rīkoties, kā vēlas, un provokācijās Ukrainas austrumos vaino Kijevu.
“Krievijas karavīri ir savā teritorijā un nevienu neapdraud – prezidents Putins runāja par to. Putins teica – jūs, amerikāņi, raizējaties par mūsu bataljoniem Krievijas teritorijā tūkstošiem kilometru no Savienotajām Valstīm, bet mēs esam reāli uztraukušies par savu drošību un Krievijas drošību globālā izpratnē,” norāda Krievijas prezidenta padomnieks Jurijs Ušakovs.
Tikmēr Kijevā cenšas izprast – cik reāli ir jaunākie draudi no Krievijas un cik noturīga ir Rietumu apņēmība vajadzības gadījumā rīkoties.
Krieviju varētu atslēgt no SWIFT maksājumu sistēmas
Kā LTV raidījumam “Pasaules Panorāmai” norāda Ukrainas Nacionālās universitātes „Kijevas Mohilas akadēmija” profesors Oleksijs Haraņs – lielākoties dominē viedoklis, ka pašlaik Rietumu nostāja ir šķietami stingrāka nekā 2014. gadā, kad par būtiskām sankcijām rietumvalstis sāka runāt vien tad, kad ar Krievijas pretraķešu sistēmu tika notriekta pasažieru lidmašīna MH17, nogalinot gandrīz 300 cilvēkus, lielākoties rietumvalstu pilsoņus.
“Rietumi diezgan negribīgi, taču tad tomēr bija spiesti iesaistīties ar sankcijām, kuras tikušas pagarinātas un kuru dēļ gadu no gada mums vajadzējis klanīties un teikt “paldies, ka pagarinājāt” un tā tālāk… Taču tagad no tā, ko mēs dzirdam, Rietumi ir vairāk gatavi pieņemt izlēmīgus lēmumus.
Tāpēc es domāju, ka tam vajadzētu atturēt Putinu, ne vien runājot par plašu karu, bet arī par ierobežotām militārām operācijām, piemēram, mēģinājuma sagrābt Mariupoli vai, piemēram, Harkovu, kas ļoti tuvu robežai, jo, manuprāt arī šādā gadījumā Rietumi lems par nopietnām sankcijām.”
Profesors uzskata, ka Rietumi pašlaik ir gatavi izskatīt pat tādas sankcijas kā Krievijas atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, kas varētu būt graujoša Krievijas ekonomikai, lai gan publiski par to netiek runāts.
Uz Krievijas garantijām nevar paļauties
Tāpēc, ņemot vērā augsto militārās eskalācijas cenu, profesors Haraņs neizslēdz, ka pašreizējā spriedze pierobežā drīzāk saistīta ar diplomātiskām spēlēm.
“Es neizslēdzu, ka pašlaik Putins veic tādu pašu šantāžu kā šogad pavasarī, kad viņš izspieda “Nord Stream 2”, kas tagad tiek sertificēts.
Tagad viņa viltīgā doma ir, citēju, “saņemt juridiskas garantijas, ka NATO nepaplašināsies uz austrumiem”. Taču, kad dzirdu no Krievijas puses par kādām juridiskām garantijām, tas skan ļoti ciniski!
No Krievijas, kura pati pārkāpa vienošanās, kuras parakstīja, – ne tikai Budapeštas memorandu, bet arī Krievijas un Ukrainas divpusējās vienošanās, kur skaidri bija noteikts robežu jautājums, vai arī Krievijas pārkāptā vienošanās par Azovas jūru. Un tagad Krievija prasa kaut kādas garantijas no Rietumiem!”
Tāpat kā diplomātiskajā frontē, arī Ukrainas austrumu reālajā frontē situācija joprojām ir nemainīgi saspringta, karavīriem atliekot tikai minēt, ko patiesībā nozīmē paaugstinātā spriedze tuvu reģionam, kur regulāra asinsizliešana ir ikdiena jau septīto gadu.
“Ieradāmies šodien šeit, lai novērotu, no kurienes apšaudes, saprastu, kur kādi nocietinājumi. Kopumā protams, ka ir baisi, kad zini, ka šauj un kas ar tevi var notikt. Tā kā situācija ir tāda, ka visu laiku sevi turam tonusā, neļaujam atslābināties,” stāsta Ukrainas armijas karavīrs Oleksandrs.
Kijevā situācija ir mierīga
Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava stāsta, ka Ukrainā valdošā spriedze ir jūtama, bet galvaspilsētā Kijevā situācija ir diezgan mierīga.
“Kijeva, protams, ir labi informēta par to, kas notiek Ukrainas robežas tuvumā, visi mediji ir piepildīti ar šo informāciju par to, ka notiek Krievijas karaspēka koncentrācija un pārvietošanās Ukrainas robežu tuvumā. Krievijas mērķi, nolūki nav zināmi,” spriež Latvijas vēstnieks.
“Protams, gan Ukrainas Ārlietu, gan Aizsardzības ministrija, gan prezidenta birojs, gan citas iestādes ar to nodarbojas atbilstoši viņu darbības jomai un notiek konsultācijas ar Rietumu sabiedrotajiem. Pašā pilsētā sadzīves līmenī nekas no tā neatspoguļojas, jo patlaban nekāda masīva aktivizācija nenotiek.”
