Migranti ar akmeņiem, baļķiem un trokšņa granātām apmētāja Polijas drošības spēkus un mēģina izpostīt žogu, lai iekļūtu Polijā.
Polijas drošības spēki atbildēja, pielietojot ūdensmetēju un asaru gāzi.
Kolejne nagrania z odpartego dziś ataku migrantów na przejściu w #Kuźnica. Atakującymi byli przede wszystkim młodzi, agresywni mężczyźni.
— Ministerstwo Obrony Narodowej 🇵🇱 (@MON_GOV_PL) November 16, 2021
-#granica @Straz_Graniczna @PolskaPolicja @StZaryn pic.twitter.com/dU2ZqZ0hJa
Pēcpusdienā sadursmes ir pierimušas; daļa migrantu devušies atpakaļ uz apmetni, kas pagājušonedēļ tika izveidota mežā pie abu valstu robežas. Citi izteikuši vēlmi atgriezties galvaspilsētā Minskā, bet Baltkrievijas drošības dienesti nelaiž migrantus atpakaļ.
Polijas amatpersonas vēsta, ka provokācija nākusi no Baltkrievijas puses, baltkrievu drošības spēki apgādājuši migrantus ar trokšņu granātām un mudinājuši tos uzbrukt poļu spēkiem.
Cudzoziemcy rzucają w stronę polskich służb kamieniami oraz przedmiotami, z których wydobywa się dym. Słychać huk, przez zaporę z drutu kolczastego agresywni cudzoziemcy przerzucili kłodę drewna.#zgranicy #Bruzgi pic.twitter.com/sRFYBK6EEP
— Straż Graniczna (@Straz_Graniczna) November 16, 2021
Migranti poļu spēkus apmētāja gan uz ceļa pie paša kontrolpunkta, gan nostāk, atrodoties pļavā, kur abas puses šķir vairāki desmiti metru un divi žogi.
Vienam no Polijas drošības sargiem ar akmeni trāpīts pa galvu; ievainojums tiek vērtēts kā smags, tādēļ viņš nogādāts slimnīcā.
Niestety - w wyniku ataku osób inspirowanych przez stronę białoruską jeden z policjantów zostal dość poważnie ranny, aktualnie udzielana jest mu pomoc, karetka pogotowia przewozi Policjanta do szpitala, prawdopodobnie doszło do pęknięcia kości czaszki po uderzeniu przedmiotem. pic.twitter.com/IejViW6LjK
— Polska Policja 🇵🇱 (@PolskaPolicja) November 16, 2021
Savukārt Baltkrievijas puse vēsta, ka sniegta medicīniskā palīdzība pieciem cilvēkiem, kas cietuši no asaru gāzes.
Migrantu mēģinājums ar spēku iekļūt Polijā beidzās bez rezultāta, un viņi atgriezās pie savām teltīm un ugunskuriem. Daudzi ir samirkuši un pārsaluši.
Uzmana no abām pusēm
"Mēs cīnāmies, lai paliktu dzīvi," raidsabiedrībai "CNN" stāsta viens no migrantiem. Liela daļa migrantu pie robežas uzturas jau vairāk nekā nedēļu, kopš 8. novembra. Viņi nakšņo zem klajas debess, bet laiks kļūst arvien aukstāks.
Pirmdienas pēcpusdienā migranti, kas atradās nometnē pie robežžoga, sakravāja mantas un devās pie Bruzgu–Kužnicas robežkontroles punkta cerībā tikt pāri robežai. Robežkontroles punkta pāreju poļu spēki jau bija nobarikādējuši ar dzeloņstieplēm, bet vēlāk pastiprināja, tajā skaitā ar betona blokiem. Pie robežas atrodas poļu specvienība, karavīri un policija, apkārtnē patrulē helikopters.
Migranti vēlāk turpat uz ceļa uzslēja teltis, apkārtnē kūra ugunskurus, lai varētu sasildīties un pavadīja tur nakti. Migrantus no aizmugures uzmana baltkrievu drošības spēki, šķietami bloķējot migrantiem atgriešanās ceļu. Drošībnieku vidū ir arī speciālo spēku karavīri, vēsta Polijas puse, kā pierādījumu publicējot arī fotogrāfijas.
Tāpat ir kļuvis zināms, ka Baltkrievija netālu no robežas ir izveidojusi īpašu migrantu centru, kur sievietes, bērni un citi ievainojami cilvēki varēs palikt iekštelpās.
Žogu būvēs 24 stundas diennaktī
Centieni robežai tikt pāri turpinās citviet gar robežu, un aizvadītajā diennaktī konstatēti vairāk nekā 200 šādu mēģinājumu. Vienā no migrantu grupām, kas mēģinājusi tikt pāri robežai, bijuši vairāk nekā 100 cilvēki. Tāpat pirmdien vakarā četri Baltkrievijas virsnieki mēģināja sabojāt žogu un piespiest 11 migrantus iekļūt Polijā. Polijas karavīriem izdevās izjaukt šo mēģinājumu.
Polijas valdība pieņēmusi grozījumus likumā par valsts robežas aizsardzību. Tie paredz robežsardzes darbību uz robežas padarīt efektīvāku. Tiks uzlabota arī pašu robežsargu apsardze.
Uz ierobežotu laiku būs iespējams arī ieviest aizliegumu uzturēties apgabalos gar robežu, kur novērojami incidenti vai pastāv to rašanās risks. Tas gan neskars pastāvīgos iedzīvotājus. Izmaiņas paredz ļaut ar īpašiem nosacījumiem pierobežas zonā strādāt arī žurnālistiem.
Polijas Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka decembrī tiks sākta žoga būvēšana uz robežas ar Baltkrieviju. Darbi sāksies jau šomēnes, un tos plānots pabeigt nākamā gada pirmajā pusē. Lai ātrāk uzbūvētu žogu, strādnieki esot gatavi strādāt trijās maiņās, 24 stundas diennaktī.
Merkele sazinās ar Lukašenko
Turpinoties saspringtai un bīstamai situācijai pie Polijas un Baltkrievijas robežas, rietumvalstis meklē ceļus, kā risināt situāciju. Ar Baltkrievijas autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko sazvanījusies Vācijas kanclere Angela Merkele, bet Francijas prezidents Emanuels Makrons telefonsarunā situāciju apspriedis ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Tas raisījis ekspertu kritiku, kas neuzskata, ka Rietumu līderiem krīze jārisina, tieši kontaktējoties ar Lukašenko.
Merkeles un Lukašenko telefonsaruna ilgusi 50 minūtes. Sarunas laikā puses apspriedušas to, ka nepieciešams migrantiem nogādāt humanitāro palīdzību. Lukašenko šī ir pirmā telefonsaruna ar Rietumu līderi kopš pēcvēlēšanu protestu apspiešanas 2020. gadā.
Kritiķi jau norāda, ka Merkeles sazināšanās ar Baltkrievijas diktatoru nav bijis pārdomāts solis, jo Lukašenko tādējādi ticis dots tas, ko viņš vēlas, proti, vēršanos pie viņa kā pie valsts līdera un rēķināšanās ar viņu. Tomēr Bundestāga īsajā paziņojumā pēc sarunas Lukašenko uzrunāts kā kungs, nevis Baltkrievijas prezidents vai līderis.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.
Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.
