Pasaule pēdējā pusgada laikā ir pilnīgi mainījusies – Rietumi pēc sākotnējā šoka ir sasparojušies un kļuvuši vienoti, norādīja Levits. Prezidents arī atgādināja, ka Krievija, uzsākot karu Ukrainā, vēlējās vājināt NATO, taču ar savu rīcību tā panākusi tieši pretējo, jo NATO drīzumā būs divas jaunas dalībvalstis – Somija un Zviedrija, sacīja Levits. 

Tāpat viņš norādīja, ka Krievijai ar savu rīcību “nav izdevies iespiest ķīli Eiropas un NATO valstu starpā".

Kopš kara sākuma mainījušies arī uzskati par Krievijas armijas varenību, pauda Levits: “Mīts par Krievijas armiju ir sagruvis, tās tehnika nav visvarena, tā nav arī stratēģiski un plānojoši visvarena.”

Viņš atzina, ka karš Ukrainā Rietumu sabiedrībā ir kļuvis par rutīnu un saistībā ar to iestājies nogurums, taču tas nenozīmē, ka Ukraina karā zaudē. Levita ieskatā rutīna nozīmē to, ka Rietumi turpina sniegt militāro palīdzību Ukrainai un apgādāt no kara bēgošos civiliedzīvotājus, bet Rietumu sabiedrība tikmēr pie situācijas pierod. 

Valsts prezidents uzsvēra – pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka Krievija nevarēs uzvarēt kara pirmajās dienās, tagad jautājums ir par to, kā karš attīstīsies un kā tas varētu beigties. 

Levits norādīja, ka Latvijas, NATO, Eiropas un rietumvalstu uzdevums ir turpināt palīdzēt Ukrainai, lai tā spētu pretoties Krievijas uzbrukumiem, sniedzot militāro atbalstu un turpinot ekonomisko un politisko spiedienu uz Krieviju.

“Galā ir jābūt Krievijas sakāvei. Tā ir reāla [iespējamība]. Tā ir atkarīga no ukraiņiem un militārās palīdzības,” piebilda prezidents. 

Levits atzīmēja, ka viennozīmīgi no kara Ukrainā cieš visa pasaule, bet “tā ir cena, kas jāmaksā par Krievijas sakāvi”.

“Mēs tāpat kā visa pasaule ciešam no šī kara – Eiropā [augstas] gāzes cenas, enerģijas rēķini. Mēs visi ciešam, tā ir cena, ko maksājam, lai Ukraina stātos pretim Krievijas agresijai,” piebilda Valsts prezidents. 

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.