Krievijas prezidents Vladimirs “Putins un Kremlis grib atmest mūs atpakaļ vēsturē, lai atkal sadalītu pasauli ietekmes sfērās, lai tautām atņemtu tiesības lemt par savu likteni un nākotni”, norāda Levits.

“Tādēļ gan mūsu tautas 20. gadsimta traģiskā vēsture, gan drosmīgā nacionālā pretošanās ir nozīmīgas vēstures pieredzes, kas jāpēta, jāapzinās, jākopj un jāatgādina. Tas ir mūsu uzdevums un pienākums,” uzsvēra prezidents.

Trešdien, 2.martā, Stompakos tiek atklāta rekonstruētā partizānu baznīca – bunkurs, kur katru gadu marta sākumā tiks pieminēta varonīgās Pētera Supes vadītās partizānu vienības cīņa. Tur 1945. gada 2. un 3. martā notika lielākā nacionālo partizānu kauja pret okupācijas armijas pārspēku. Tāpēc 2. marts no šī gada ir likumā ierakstīts kā Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena.

“Stompaku varoņi lēnām pārnāk mājās – savas tautas vēsturiskajā atmiņā un mūžīgā piemiņā,” pauda prezidents.

“Godinot nacionālo pretošanās kustību un vairojot zināšanas sabiedrībā par pretošanos okupācijas varām, mēs mainām savu attieksmi pret pagātni. Mēs nebijām klusējoši upuri, saskaroties ar divu totalitāru režīmu noziedzīgu vienošanos un agresiju. Mūsu nācija pretojās, nesalūza un iznesa savu valstsgribu cauri pārbaudījumiem līdz atgūtai neatkarībai,” pauda prezidents.

Latvijas partizāni cīnījās vieni, viņiem nebija starptautiska atbalsta, bruņojuma, starptautisku sankciju un plašas informācijas par notiekošo. “Toreiz Eiropa izvēlējās aizmiršanas un agresora nomierināšanas politiku, atstājot mūs vienus,” norādīja Levits.

“Šodien mēs varam teikt, ka Eiropa un Rietumu pasaule ir mācījusies no savas vēstures. Agresora nomierināšana un piekāpšanās tam, agresijas skartos mīļā miera labad atstājot vienus, nevairo nedz mieru, nedz drošību Eiropā. Pret agresoru ir jāvēršas bez kompromisiem un jāpiespiež apstāties,” raksta prezidents.

Un šobrīd Ukraina nav viena.

“Krievijas agresiju redz visa pasaule, cilvēki visur savās sirdīs un domās ir ar Ukrainu. Ukraina saņem nepieciešamo palīdzību, bruņojumu un atbalstu. Eiropa un Rietumu pasaule solidāri vēršas pret agresoru.

Latvija ir kopā ar Ukrainu šajā cīņā, un Ukrainā tiek turpinātas arī mūsu nacionālo partizānu kaujas,” pauda prezidents.   

KONTEKSTS:

24.februārī Krievija iebruka Ukrainā, paziņojot, ka ir sākusi "militāru operāciju" un aicinot Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievija jau ilgāku laiku pirms iebrukuma pulcēja pie Ukrainas robežas armiju, vienlaikus noliedzot nodomus iebrukt kaimiņvalstī un rietumvalstu bažas noraidot kā nepamatotas.

Kā ieganstu iebrukumam Putina režīms izmantoja it kā palīdzības lūgumu no Doneckas un Luhanskas "tautas republikas", kuru neatkarību no Ukrainas pats Putins atzina tikai 3 dienas pirms iebrukuma.  

Krievijas plānotais zibenskarš izgāzies, ukraiņi izrāda sīvu pretestību. Rietumvalstis palīdz Ukrainai finansiāli, kā arī sūtot militāro tehniku, ieročus un munīciju. Pret Krieviju ieviestas plašas sankcijas, tajā skaitā iesaldējot Centrālās bankas aktīvus, kas pēc ekonomistu domām ir smags trieciens ilgākā termiņā, atslēdzot vairākas Krievijas bankas no starptautiskās maksāšanas sistēmas SWIFT, slēdzot savu gaisa telpu Krievijas lidmašīnām un nosakot citus ierobežojumus.