Zelenskis informēja, ka Ukrainā jau sāk ierasties pirmās palīdzības kravas. Sīkākas detaļas viņš neatklāja, taču uzsvēra, ka ar to vēl nepietiek.

"Krievijas armija tagad cenšas savā labā izmantot situāciju, kad mēs gaidām piegādes no partneriem, galvenokārt no ASV. Tāpēc piegāžu efektivitāte burtiski nozīmē frontes stabilizāciju," norādīja Zelenskis.

Lai situāciju mainītu, bez ieroču piegādes no sabiedrotajiem būtisks ir arī finansiāls atbalsts un tas, ko par šo naudu Ukraina galu galā saņem.

"Mūsu pienākums ir nodrošināt, ka solījumi pēc iespējas ātrāk pārvēršas reālās piegādēs," atzina Stoltenbergs.

"NATO sabiedrotie nav pildījuši to, ko solījuši. ASV pavadīja mēnešus, lai vienotos par pakotni Ukrainai. Eiropas sabiedrotie nav piegādājuši solīto munīcijas daudzumu. Un tam ir bijušas nopietnas sekas kaujas laukā. Munīcijas trūkums ir ļāvis Krievijai virzīties uz priekšu gar frontes līniju," teica NATO ģenerālsekretārs.

Stoltenbergs uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai sabiedrotie neaizkavētu palīdzības piegādi Ukrainai. Visiem esot jāsaprot, ka tas ir dzīvības un nāves jautājums un tam ir reālas sekas.

NATO ģenerālsekretārs ir pārliecināts, ka vēl neesot par vēlu, lai Ukraina karā gūtu virsroku.

"Ukraina vairākus mēnešus ir dzīvojusi trūkumā, un tā ir spiesta normēt savu munīciju. Tas nozīmē, ka ir notriekts maz Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu, un Krievija ir spējusi virzīties uz priekšu frontes līnijā. Taču vēl nav par vēlu, lai Ukraina gūtu virsroku. Paredzams lielāks atbalsts. Ir gan lieli, gan mazi paziņojumi, par kuriem jau esmu izteicies. Bet mums tādu vajag vairāk."

Stoltenbergs uzsvēra, ka Ukrainas vieta ir NATO un kādu dienu tā kļūs par pilntiesīgu dalībvalsti.

Stoltenbergs uzaicināja Zelenski uz šā gada NATO samitu Vašingtonā. Tiesa gan, Ukrainai jūlija samitā nevajadzētu gaidīt uzaicinājumu pievienoties aliansei.