Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī

Krievijas karaspēks jau 38. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un izraisot civiliedzīvotāju nāvi. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.


Kaujas un uzbrukumi

  •  Odesas apgabala militārās administrācijas vadītājs Maksims Marčenko paziņojis, ka Krievijas karaspēks piektdien, 1. aprīlī, ir izšāvis raķetes uz apdzīvotu vietu Odesas apgabala Odesas rajonā, un šajā raķešu triecienā ir cietuši cilvēki.
  • Krievijas spēki naktī uz sestdienu, 2. aprīli, apšaudījuši Dnipro, Krivijrihu, Kremenčuku un Poltavu, ziņoja Ukrainas amatpersonas. Kā pavēstīja Dnipropetrovskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Valentīns Rezničenko, Dnipro pilsētā raķetes trāpījušas infrastruktūras objektam (kā apgalvo Krievija), ievainojot divus cilvēkus. Tāpat trieciens veikts pa Krivijrihu, kur trāpīts degvielas uzpildes stacijai. Poltavas apgabala militārās administrācijas vadītājs Dmitro Lunins ziņoja, ka naktī Poltavā pa diviem "infrastruktūras objektiem" trāpījušas vismaz četras raķetes. No rīta Krievijas lidmašīnas veikušas triecienu pa uzņēmumiem Kremenčukā, kā rezultātā izcēlies ugunsgrēks, kas šobrīd tiek dzēsts.

  • Krievijas spēki ir atkāpušies no Hostomeļas lidostas netālu no Kijivas, paziņojis Lielbritānijas militārais izlūkdienests. Ukrainas spēki turpina virzīties uz priekšu Kijivas apkaimē. Austrumu virzienā Ukrainas spēki atguvuši kontroli pār vairākiem ciematiem. Pēc smagām kaujām nodrošināts galvenais ceļš Harkivas austrumos.

  • Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs sestdien, 2. aprīlī, paziņojis, ka Krievijai pietrūkst kaujasspējīgu karavīru, lai varētu veikt jaunu uzbrukumu Kijivai. Šim uzdevumam vien būtu nepieciešami aptuveni 50 tūkstoši karavīru, bet pašlaik Ukrainā atrodoties 70 tūkstoši Krievijas militārpersonu.

  • Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs paziņojis, ka Krievija aktivizē savas karaspēka vienības okupētajā Piedņestras reģionā Moldovā. Iespējams, ka to dara, lai veiktu kādas provokācijas uz Moldovas un Ukrainas robežas.

  • Krievijas spēki ieņemtajā Ukrainas pilsētā Enerhodarā sestdien, 2. aprīlī, ar granātām un šāvieniem izdzenājuši vietējo iedzīvotāju mītiņu, ir cietušie un aizturētie.

  •  Čornobiļas atomelektrostacijā (AES), sestdien, 2. aprīlī, atkal pacelts Ukrainas karogs, ziņo Slavutičas pilsētas dome. Krievijas karaspēks ceturtdien pameta AES un devās Ukrainas–Baltkrievijas robežas virzienā.

  • Krievijas karaspēks mēģina sasniegt Ukrainas dienvidos esošā Hersonas apgabala administratīvās robežas un aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos, informējis Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs. Sīvākās kaujas starp Ukrainas un Krievijas karaspēkiem norisinoties pie okupētās Izjumas pilsētas Harkivas apgabalā. Izjuma ir svarīgs dzelzceļa mezgls, caur kuru Krievijas karaspēks mēģina virzīties uz Doncekas un Luhanskas apgabaliem. Neraugoties uz daļēju karaspēka atvilkšanu Kijivas un Černihivas apgabalos, Krievija mēģina noturēt tur ieņemtās pozīcijas.

  • No Krievijas spēkiem atbrīvotajos Kijivas apgabala rajonos līdz otrdienas, 5. aprīļa, rītam noteikta komandantstunda, lai attīrītu un atmīnētu teritoriju. Ukrainas Bruņotie spēki Kijivas apgabalā atbrīvojuši vairāk nekā 30 apdzīvotas vietas, ziņoja Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs


Civiliedzīvotāji

  • No Krievijas karaspēka aplenktās Ukrainas pilsētas Mariupoles piektdien, 1. aprīlī, nogādāti drošībā vairāk nekā 3000 cilvēku, sestdien, 2. aprīlī, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Humānie koridori darbojušies trīs apgabalos: Doneckas, Luhanskas un Zaporižjas. Izdevies kopumā izglābt vairāk nekā 6200 cilvēku, teica Zelenskis savā videouzrunā.

  • Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja sestdien, 2. aprīlī, atkal mēģinās evakuēt iedzīvotājus no sagrautās Mariupoles pilsētas. Piektdien, 1. aprīlī, humānās palīdzības grupai nācies pārtraukt glābšanas darbus.

 

  • Krievijas karaspēka uzbrukumos kopš iebrukuma Ukrainā sākuma nogalināti jau 158 bērni un vairāk nekā 254 tikuši ievainoti, sestdien, 2. aprīlī, informēja Ukrainas Ģenerālprokuratūra. "Kopš Krievijas bruņotās agresijas sākuma Ukrainā cietuši vairāk nekā 412 bērnu. No tiem 158 ir gājuši bojā un vairāk nekā 254 ir ievainoti," lasāms paziņojumā platformā "Telegram".

  • Ukraiņu kara bēgļu plūsma pāri Polijas robežai sarūk, un vienlaikus pieaug kustība pretējā virzienā – aizvien vairāk ukraiņu atgriežas savā zemē, sestdien, 2. aprīlī, paziņoja Polijas robežsardze. Piektdien, 1. aprīlī, fiksēts otrais zemākais robežas šķērsotāju skaits Polijas virzienā no 24. februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā.

  • Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs sestdienas, 2. aprīļa, rītā paziņoja, ka Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunās Stambulā esot panākta vienošanās par civiliedzīvotāju izvešanu no aplenktās Mariupoles.

  • Apvienoto Nāciju Organizācijas Bēgļu aģentūra paziņojusi, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainu ir pametuši vairāk nekā 4,1 miljons iedzīvotāju. 90% no bēgļiem ir sievietes un bērni, jo vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem ir aizliegts izbraukt no Ukrainas.


Pasaules reakcija 

  • Eiropas Savienība "oficiāli un ātri" atzīs Ukrainu par Eiropas Savienības kandidātvalsti un piedalīsies tās atjaunošanā pēc kara, piektdien, 1. aprīli, apsolīja Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola savas Kijivas vizītes laikā. Eiroparlamenta vadītāja arī piebilda, ka grib redzēt brīdi, kad Eiropa "būs brīva un droša bez energoapgādes no Krievijas".

  • ASV Aizsardzības ministrija paziņoja, ka piešķirs Ukrainai papildu bruņojumu 300 miljonu ASV dolāru vērtībā. Jaunajā militārās palīdzības paketē būs raķešu sistēmas ar lāzera tēmekļiem, droni, pretdronu aizsardzības sistēmas, bruņumašīnas, nestandarta munīcija, nakts redzamības ierīces un cits aprīkojums.

  • Starptautiskais hakeru tīkls "Anonymous" ir pieteicis karu rietumvalstu uzņēmumiem, kas turpina darboties Krievijā, neraugoties uz Krievijas karu Ukrainā un tā dēļ noteiktajām sankcijām.

  • ASV nosaka eksporta ierobežojumus vēl 120 Krievijas un Baltkrievijas struktūrām, kas saistītas ar aizsardzības, aerokosmisko un kuģošanas sektoriem, teikts ASV Tirdzniecības ministrijas publicētajā paziņojumā Federālajā reģistrā. Kā teikts dokumentā, ASV secinājušas, ka šo 120 organizāciju darbības ir pretrunā nacionālajai drošībai un valsts ārpolitikai. Dokuments ministrijas mājaslapā tiks publiskots 7. aprīlī.

  • Ķīna paziņojusi, ka necenšas apiet Eiropas Savienības (ES) un ASV noteiktās sankcijas pret Krieviju par tās agresiju Ukrainā, tādējādi reaģēdama uz ES līderu izteiktajiem brīdinājumiem, ka tas negatīvi ietekmētu bloka ekonomiskās attiecības ar Pekinu. Ķīnas Ārlietu ministrijas Eiropas lietu nodaļas ģenerāldirektors Vans Lutons, norādīja, ka Ķīna nekādā veidā necenšas apiet sankcijas, taču vienlaikus norādīja, ka Pekina esot noskaņota uzturēt "normālas tirdzniecības attiecības ar Maskavu".

  • ASV prokuratūra atradusi pierādījumus, kas apliecina, ka Krievijas oligarhi cenšas paslēpt savus īpašumus no Rietumu sankcijām, kas viņiem noteiktas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. "Novēroti centieni – dažos gadījumos par tiem ziņots publiski – pārvietot kustamo īpašumu, piemēram, jahtas vai lidmašīnas, uz turieni, kur šo cilvēku ieskatā to būtu grūtāk izsekot un grūtāk iesaldēt," intervijā ziņu aģentūrai "Reuters" sacījis prokurors Endrū Adamss, kas vada ASV Tieslietu ministrijas nesen izveidoto darba grupa "KleptoCapture", kuras uzdevums ir izmeklēt korumpēto krievu oligarhu un sankciju pārkāpēju lietas un saukt viņus pie atbildības.

  • Pāvests Francisks sestdien, 2. aprīlī, paziņoja, ka pieļauj iespēju apmeklēt Ukrainu. Sestdien lidojuma laikā uz Maltu viņam tika uzdots jautājums, vai viņš apsver ielūgumu apmeklēt Ukrainas galvaspilsētu Kijivu. "Jā, tas ir uz galda," atbildēja 85 gadus vecais pāvests.

  • Nīderlandes valdība aicina cilvēkus kopīgi palīdzēt mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem, noregulējot apkuri tā, lai temperatūra mājās nepārsniegtu 19 grādu. Valsts iestādēs temperatūra jau pazemināta par diviem grādiem, lai rādītu paraugu pārējai sabiedrībai, vēsta ziņu aģentūra ANP.

  • Turcija piedāvājusi piešķirt kuģus iedzīvotāju evakuācijai no Krievijas spēku ielenktās Ukrainas pilsētas Mariupoles, pavēstījis Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars, kura teikto citē aģentūra "Anadolu".


Kas notika 1. aprīlī

  • Tiek ziņots, ka Krievijas spēki cenšas traucēt centienus sniegt humāno palīdzību kauju skartajās Ukrainas pilsētās iesprostotajiem civiliedzīvotājiem.
  • Krievijas okupācijas spēki pametuši Čornobiļas AES teritoriju.
  • Tiešsaistes formātā atsākušās Krievijas un Ukrainas miera sarunas.
  • Prezidents Zelenskis: Ukrainai ir vajadzīgs lielāks partneru atbalsts tieši tagad, kad Krievijas karaspēks koncentrē papildu spēkus atsevišķos virzienos.
  • NATO brīdina – Krievijas spēki mēģina pārgrupēties, lai pastiprinātu uzbrukumus Austrumukrainā.
  • Militārie speciālisti prognozē – pēc Krievijas spēku pārgrupēšanās turpmākajā nedēļā Ukrainā gaidāmas smagas kaujas.
  • Kanādas premjers: G20 grupai ir jāpārvērtē Krievijas un tās prezidenta Vladimira Putina dalība grupā.
  • Gruzijas vadība maina līdzšinējo nostāju un paziņo, ka atbalstīs visas starptautiskās sankcijas pret Krieviju.
  • Kremlis noliedz baumas, ka Putins sirgst ar vairogdziedzera vēzi.

 


KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt