ĪSUMĀ:
- Tiek ziņots, ka Krievijas spēki cenšas traucēt centienus sniegt humāno palīdzību kauju skartajās Ukrainas pilsētās iesprostotajiem civiliedzīvotājiem.
- Krievijas okupācijas spēki pametuši Čornobiļas AES teritoriju.
- Tiešsaistes formātā atsākušās Krievijas un Ukrainas miera sarunas.
- Prezidents Zelenskis: Ukrainai ir vajadzīgs lielāks partneru atbalsts tieši tagad, kad Krievijas karaspēks koncentrē papildu spēkus atsevišķos virzienos.
- NATO brīdina – Krievijas spēki mēģina pārgrupēties, lai pastiprinātu uzbrukumus Austrumukrainā.
- Militārie speciālisti prognozē – pēc Krievijas spēku pārgrupēšanās turpmākajā nedēļā Ukrainā gaidāmas smagas kaujas.
- Kanādas premjers: G20 grupai ir jāpārvērtē Krievijas un tās prezidenta Vladimira Putina dalība grupā.
- Gruzijas vadība maina līdzšinējo nostāju un paziņo, ka atbalstīs visas starptautiskās sankcijas pret Krieviju.
- Kremlis noliedz baumas, ka Putins sirgst ar vairogdziedzera vēzi.
- Teksta tiešraides sākums.
01.04.2022 23.01
ANO kultūras aģentūra paziņojusi, ka kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā bojātas vai daļēji iznīcinātas 53 vēsturiskas vietas, reliģiskas ēkas un muzeji, ziņo BBC. UNESCO vienlaikus arī atzina, ka saraksts nav pilnīgs; eksperti turpina pārbaudīt ziņojumus par citiem postījumiem Ukrainā.
29 reliģisku vietu, 16 vēsturisku ēku, četru muzeju un tikpat pieminekļu postījumi apstiprināti, ņemot vērā satelīta attēlus un aculiecinieku ziņojumus. Vairāk nekā ducis šo vietu atrodas Harkivā – vienā no apšaudēs vairāk cietušajiem reģioniem.
Sarakstā nav informācijas par vietām vai ēkām Krievijas okupantu aplenktajā Mariupolē.
01.04.2022 20.18
Zemessardzes štāba virsnieks, kapteinis Jānis Slaidiņš intervijā LTV raidījumā "Panorāma" stāstīja, ka Ukrainas militārie spēki patlaban gūst panākumus pie Kijivas un Hersonas, bet problemātiski ir Ukrainas austrumi, tostarp Mariupole. Ja Ukraina tuvākajā laikā nesaņems palīdzību, tad Mariupole kritīs.
Slaidiņš atzina arī – redzams, ka Krievija veido jaunus uzbrukuma grupējumus pie Zaporižjas un Harkivas. No Kaļiņingradas tiek pārvietota jaunizveidota divīzijas vienība. Tāpat Krievija nomainījusi uzbrukuma grupējumu komandierus, kas liecina, ka Krievija turpinās uzbrukumus tieši Ukrainas austrumos. Tur Krievija veidos "smaguma punktu", lai gūtu kādu rezultātu karā Ukrainā.
01.04.2022 20.10
Kijivas apgabala pilsētas Bučas mērs Anatolijs Fedoruks vēsta, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem. Kopš kara sākuma par Buču risinājušās sīvas cīņas.
ЗСУ звільнили Бучу від російських окупантів. Повідомив міський голова населеного пункту Анатолій Федорук. pic.twitter.com/TNZJcXsiM4
— Громадське радіо (@HromadskeRadio) April 1, 2022
01.04.2022 19.48
Lietuvas varasiestādes pēc Eiropas Savienības sankciju ieviešanas iesaldējušas Krievijas TV propagandas raidījumu vadītājam Artjomam Šeiņinam piederošo nekustamo īpašumu Lietuvā.
Kremļa kontrolētajā "Pirmajā kanālā" Šeiņins vada raidījumu "Laiks parādīs", kurā daudzkārt izcēlies ar naidīgiem izteikumiem, kas vērsti pret Ukrainu un Rietumiem.
Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests atklājis, ka Šeiņinam tīri labi patīk uzturēties nīstajos Rietumos, jo Lietuvas kūrortpilsētā Palangā viņam pieder vairāk nekā 100 kvadrātmetru liels dzīvoklis. 2014. gadā tā vērtība bijusi ap 60 000 eiro, bet domājams, ka tagad ir krietni lielāka.
У ведущего "Первого канала" Артема Шейнина, оказывается, есть квартира в Паланге (Литва), которая теперь арестована.
— Andrey Zakharov (@skazal_on) April 1, 2022
Шейнин должен благодарить литовские власти: теперь не придется ездить в Гейропу и страдать от морального разложения европейцев. pic.twitter.com/X8Fs4HVDM9
01.04.2022 18.43
Ukrainas parlaments nobalsojis par likumprojektu, kurā Krievija pasludināta par "teroristisku valsti". Likums aizliedz izmantot "Z" un "V" simbolus, kas tiek raksturoti kā "Krievijas neonacistiskā totalitārā režīma simboli".
Augstākā Rada arīdzan veikusi grozījumus citā likumā, kas paver iespēju vērsties pret personām, kuras atbalsta Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Varasiestādes varēs nacionalizēt viņu īpašumu, bet iegūtos līdzekļus ieguldīt Ukrainas atjaunošanā pēc kara.
01.04.2022 18.25
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena brīdinājusi Ķīnu, lai tā nemēģina palīdzēt Krievijai izturēt rietumvalstu noteiktās sankcijas, kuru mērķis ir apturēt karu Ukrainā.
EK prezidente norāda, ka uz spēles ir likta Ķīnas reputācija.
"Eiropas Savienības un Ķīnas tirdzniecības apjoms ir divi miljardi eiro dienā. Krievijas un Ķīnas tirdzniecības apjoms ir 330 miljoni eiro dienā. Kara paildzināšana un vairāk traucējumu pasaules ekonomikai nav neviena interesēs," uzsver fon der Leiena.
China’s reputation is at stake.
— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) April 1, 2022
This is about trust, reliability and decisions on long-term investments.
Every day 🇪🇺🇨🇳 trade amounts to €2 billion.
🇷🇺🇨🇳 trade, €330 million.
A prolongation of the war and more disruption to the world economy is in no-one’s interest. pic.twitter.com/fZMx8dFdLG
01.04.2022 15.55
Trimdā dzīvojošais krievu rakstnieks Boriss Akuņins pavēstījis, ka neatbalsta priekšlikumus par kultūras un izklaides pakalpojumu liegšanu Krievijas iedzīvotājiem.
Piemēram, Krievijā ārkārtīgi populārais amerikāņu rakstnieks Stīvens Kings paziņojis, ka viņa grāmatas vairs netiks izdotas Krievijā; par aiziešanu no Krievijas tirgus paziņojis TV seriālu un filmu straumēšanas pakalpojumu sniedzējs "Netflix".
"Šādi soļi tikai nostiprina Putina diktatūru, palīdz viņa propagandai, kas Krievijas iedzīvotājiem mēģina radīt sajūtu, ka visa pasaule ir pret viņiem.
Pasaule nav pret viņiem, pasaule ir pret Putinu, bet viņš Kinga grāmatas nelasa un "Netflix" neskatās," secina Akuņins.
"Nevajag diktatora vietā darīt viņa darbu. Lai viņš pats aptur kultūras plūsmas un lai Krievijas iedzīvotāji zina, ka tas ir Putins, kurš viņus apzog, atņem grāmatas, seriālus un mūziku."
01.04.2022 15.36
Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs noliedzis izskanējušo informāciju, ka Putinam ir nopietnas veselības problēmas un viņu skāris vairogdziedzera vēzis.
Krievijas pētnieciskās žurnālistikas izdevums "Projekt", ko Krievijas varasiestādes pagājušogad iekļāva "nevēlamo organizāciju" sarakstā, piektdien publicējis plašu materiālu par Putina veselības stāvokli.
"Projekt" norāda, ka Putina rezidenci regulāri apmeklējis ķirurgs Jevgeņijs Seļivanovs, kurš specializējies onkoloģijā. Viņš sarakstījis disertāciju par tēmu "Gados vecāku cilvēku vairogdziedzera vēža diagnostikas un ķirurģiskās ārstēšanas īpatnības".
Kremļa preses sekretārs Peskovs gan noliedzis, ka Putins būtu slims ar vēzi, bet "Projekt" publikāciju viņš raksturojis kā "melus un izdomājumus".
01.04.2022 14.25
Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis rīkojumu, kas ļauj Krievijas uzņēmumiem maksāt par līzingā paņemtajām lidmašīnām Krievijas rubļos, ziņo Krievijas valsts medijs "Rian.ru".
Rīkojums ļaus Krievijas uzņēmumiem maksāt rubļos ārvalstu kreditoriem nomas, līzinga un citus maksājumus, kas paredzēti noslēgtajos līgumos par lidmašīnu, aviācijas dzinēju un palīgiekārtu iegādi, nomu un līzingu.
Tas skars kreditorus no valstīm, kuras Krievija pasludinājusi par "nedraudzīgām". Putina rīkojums paredz, ka Krievijas kompānijas drīkstēs maksāt par lidmašīnu iegādi un līzingu rubļos uz kontiem, kas atvērti Krievijas bankās.
Apmaksas summas noteikšanai izmantos Krievijas Centrālās bankas oficiālo valūtas kursu maksājuma dienā, ziņo Krievijas valsts aģentūra Interfax.ru.
Putina dekrēts arī paredz, ka Krievijas valdība drīkst noteikt citu norēķinu kārtību ar līzinga devējiem no "nedraudzīgajām valstīm".
01.04.2022 13.28
Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks informē, ka piektdien atsākušās Ukrainas un Krievijas miera sarunas. Tās notiek nevis klātienē, bet gan tiešsaistes formātā ar darba grupu pieslēgšanos.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piektdien vizītes laikā Indijā pavēstīja, ka miera sarunās ar Ukrainu esot panākts zināms progress.
01.04.2022 13.22
Krievijas okupācijas spēki ir padzīti no Kijivas apgabala pilsētas Hostomeļas, kur izvietota viena no Kijivas lidostām. Jau kopš paša kara sākuma šajā apkaimē risinājušās sīvas kaujas, kurās tika iznīcināta arī pasaulē lielākā lidmašīna "An–225" ("Mrija").
Hostomeļas pašvaldības vadītājs Tarass Dumenko vēsta, ka pašlaik civiliedzīvotājiem nav droši atgriezties šajā apkaimē.
"Hostomeļa atrodas ienaidnieka veiktās apšaudes zonā. Šeit nevar atgriezties, jo situācija Hostomeļā ir ļoti bīstama. Tāpat šeit atstāts liels skaits mīnu un lādiņu," norāda Dumenko.
01.04.2022 13.08
Krievijas okupācijas spēki ir pametuši Čornobiļas AES teritoriju, ko bija ieņēmuši vairāk nekā mēnesi. Šajā laikā viņi rakuši ierakumus un būvējuši nocietinājumus, nerēķinoties ar to, ka Čornobiļas apkaimē augsnē joprojām ir augsts radioaktīvā piesārņojuma līmenis.
Pirms kara uz Čornobiļu un netālo Pripjatas pilsētu regulāri tika vestas ziņkārīgo tūristu grupas; šādas tūres kļuva sevišķi populāras pēc kritiķu augsti vērtētā TV seriāla "Čornobiļa" parādīšanās 2019. gadā.
Čornobiļas Tūrisma operatoru asociācijas vadītājs Jaroslavs Jemeļjaņenko spriež, ka Čornobiļas apkaimē tagad nāksies veikt līdzīgus darbus kā pēc 1986. gada katastrofas, piemēram, mazgāt ceļus un aprakt okupantu sabūvētos nocietinājumus.
Taču viņš uzskata, ka daļu nocietinājumu vajadzētu atstāt kā vēstures liecību.
"Es uzstāšu, lai daļa šo nocietinājumu tiek saglabāti kā vēstures liecība. Pēc kara beigām mēs Čornobiļas zonas apmeklētājiem varēsim parādīt Krievijas muļķību un to, ko viņi sadarījuši šajā teritorijā."
01.04.2022 12.49
Krievijas bagātāko miljardieru bagātība kopš gada sākuma samazinājusies par 50 miljardiem dolāru, vēsta Krievijas ziņu aģentūra "RIA Novosti", kas veikusi aprēķinus, balstoties uz "Bloomberg" miljardieru indeksa datiem.
"Bloomberg" miljardieru sarakstā ir apkopota informācija par 500 bagātākajiem pasaules iedzīvotājiem, kuru vidū ir 22 Krievijas pilsoņi. Viņu kopējā bagātība ir gandrīz 300 miljardi dolāru.
Saskaņā ar "RIA Novosti" datiem visvairāk zaudējis naftas koncerna "Lukoil" īpašnieks Vagits Aļekperovs, kuram piederošo akciju vērtība sarukusi par 17,4 miljardiem dolāru.
Krievijas bagātākais cilvēks (ja neskaita Putinu, kura īpašumi oficiālās deklarācijās netiek uzrādīti) ir uzņēmuma "Noriļskas niķelis" īpašnieks Vladimirs Potaņins, kura bagātība sarukusi par 1,47 miljardiem dolāru, bet joprojām ir 29,4 miljardi dolāru.
5,7 miljardus dolāru zaudējis rietumvalstu sankciju sarakstos iekļautais "Severstaļ" īpašnieks Aleksejs Mordašovs, kura bagātība sarukusi līdz 23,1 miljardam dolāru.
6,03 miljardus dolāru zaudējis viens no tuvākajiem Putina līdzgaitniekiem Genādijs Timčenko, kura bagātība pašlaik ir 16,4 miljardi dolāru.
Krievijas miljardieris Romāns Abramovičs, kurš kā vidutājs iesaistījies Krievijas un Ukrainas miera sarunās, zaudējis 3,6 miljardus dolāru, pašlaik viņam pieder 14,4 miljardi dolāru.
01.04.2022 11.57
Krievija vēsta, ka ugunsgrēks izcēlies naftas bāzē Belgorodā, Krievijā, netālu no Ukrainas robežas. Ugunsgrēka iemesli vēl nav zināmi. Divi cilvēki ievainoti. Notikuma vietā strādā vairāki desmiti tehnikas vienību. Deg vismaz astoņas naftas tvertnes.
Krievijas puse apsūdzējusi Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi naftas bāzei. Tomēr Krievijas apgalvojumi vēl nav apstiprināti, vēsta BBC.
Tiesa, vēl marta sākumā pati Krievija apgalvoja, ka esot iznīcinājusi visu kaujasspējīgo Ukrainas aviāciju. Tikmēr pēc Ukrainas aģentūras "Unian" vēstītā, videomateriālā, kur redzams uzlidojums naftas bāzei, esot redzami nevis Ukrainas, bet gan Krievijas helikopteri.
Ugunsgrēks naftas bāzē izcēlies divas dienas pēc tam, kad reģionā notika sprādzieni arī ieroču noliktavas ēkā.
Krievijas pilsētā Belgorodā izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē, liecina vietnē "Telegram" ievietotie video. "Ārkārtas dienesti devušies uz ugunsgrēka vietu, tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai likvidētu ugunsgrēku," paziņojušas vietējās varasiestādes. pic.twitter.com/pcfz6Gdx8S
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) April 1, 202
01.04.2022 11.01
Sarkanā Krusta konvojs, kas ved humāno un medicīnisko palīdzību Mariupolē iesprostotajiem cilvēkiem, ir iestrēdzis Zaporižijā, jo tas vēl nav saņēmis garantijas par drošu iebraukšanu pilsētā, ziņo britu raidsabiedrība BBC.
Ar konvoja palīdzību bija cerēts palīdzēt kauju plosītās Mariupoles iedzīvotājiem, kuriem jau vairākas nedēļas jādzīvo skarbos apstākļos.
Sarkanais Krusts arī cerēja uzraudzīt civiliedzīvotāju evakuāciju no Mariupoles. Cilvēkus no Mariupoles ceturtdien evakuēja ar Ukrainas valdības organizētiem autobusiem. Kopumā bija noorganizēti vairāk nekā 40 autobusi, kurus pavadīja arī Sarkanā Krusta transportlīdzekļi ar humāno palīdzību.
Tomēr tiek saņemtas ziņas, ka Krievijas armija autobusus apturēja 80 kilometru attālumā esošajā Berdjanskas pilsētā. Dažus transportlīdzekļus Krievijas karavīri esot aplaupījuši, savukārt "neliela daļa" autobusu nonāca evakuācijas maršruta galapunktā – Zaporižjē.
01.04.2022 10.13
Vairākās vietās Ukrainas spēki turpina atspiest Krievijas spēkus prom, bet dažviet Krievijas spēki pametuši pozīcijas. Piemēram, tiek vēstīts, ka Krievijas spēki pametuši Hostomeļas lidlauku. Hersonas apgabalā Ukrainas spēkiem izdevies atbrīvot vairākas apdzīvotas vietas.
Šodien atsāksies centieni evakuēt desmitiem tūkstošus ostas pilsētā Mariupolē iesprostoto civiliedzīvotāju.
Evakuācija nepieciešama arī apmēram 20 000 iedzīvotāju Harkivas apgabala Izjumas pilsētā. Krievijas karaspēks pēdējās diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm "Grad" un "Smerč". Apgabala karstākais punkts vēl arvien ir Izjuma, kur turpinās kaujas un pastāvīgas apšaudes.
01.04.2022 09.39
Turpmākās nedēļas laikā Ukrainā redzēsim ļoti smagas kaujas starp Ukrainas un Krievijas spēkiem. To intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" prognozēja bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Sauszemes spēku komandieris, atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs.
Smagas kaujas nākamās nedēļas laikā Ukrainā varētu notikt valsts dienvidos un ziemeļos, sacīja Rajevs, piebilstot: "Diemžēl Ukrainu sagaida ļoti aktīva un vardarbīga nedēļa. (..) Krievija viennozīmīgi nolēmusi piebeigt Mariupoles pilsētu."
Kopumā atvaļinātais pulkvedis vērtēja, ka situācija mainījusies "ne uz labāko pusi". Viņš norādīja – lai arī Krievija solījusi mazināt ofensīvu pie Kijivas un Černihivas, šīs Krievijas karaspēka vienības pārvietojas Doneckas un Luhanskas virzienā, kur kaujas notiek arvien aktīvāk.
01.04.2022 08.53
Odesas reģiona autoceļu dienesta vadītājs Dmitro Ribalka Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" pastāstīja, ka pilsētā skaļu trokšņu dzirdēšana naktī un slēpšanās patvertnēs tiek uztverta kā jaunā realitāte. "Dzīvojam tādos apstākļos, saprotam, ka ienaidnieks ir tuvu, bet mēs mēģinām nedomāt par to tik daudz, labāk ir kaut ko darīt, lai tiešām gūtu uzvaru," sacīja Ribalka.
01.04.2022 08.46
Eiropas Savienība un Ķīna piektdien rīko virtuālo samitu. Galvenā uzmanība samitā tiks pievērsta karam Ukrainā, starptautiskās sabiedrības iesaistei Ukrainas atbalstīšanā, Krievijas agresijas izraisītajai dramatiskajai humānajai krīzei, tās destabilizējošajam raksturam attiecībā uz starptautisko kārtību un ar to saistītajai globālajai ietekmei.
Ķīna, lai gan sniegusi Ukrainai humāno palīdzību, pašlaik izvēlējusies nenostāties nevienā pusē. Tā arī nav noteikusi sankcijas Krievijai un nav nosodījusi Krievijas invāziju. Eksperti min, ka Ķīna šo situāciju mēģina izmantot sev izdevīgā veidā, lai tā galvenokārt būtu ieguvēja ilgtermiņā.
01.04.2022 08.12
Kā norādījusi NATO alianse, Krievijas spēki "mēģina pārgrupēties, pārapgādāt sevi un pārapbruņoties", lai pastiprinātu uzbrukumus Austrumukrainā. Tajā pašā laikā tiek saglabāts spiediens uz Kijivu un citām pilsētām.
Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdina, ka Krievija konsolidējas un gatavo "spēcīgus triecienus" valsts dienvidos, tostarp aplenktajā Mariupolē. Ukrainas prezidents videouzrunā sacījis, ka Ukrainai ir vajadzīgs lielāks partneru atbalsts tieši tagad, kad Krievijas karaspēks koncentrē papildu spēkus atsevišķos virzienos.
01.04.2022 08.10
Kanādas premjers Džastins Trudo paudis viedokli, ka G20 grupai ir jāpārvērtē Krievijas un tās prezidenta Vladimira Putina dalība grupā, ņemot vērā Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Viņš uzskata, ka nedrīkst pieļaut, ka Putins sēž pie galda, izliekoties, ka viss ir labi, lai gan tā nav, un tā ir viņa vaina.
Arī ASV prezidents Džo Baidens pagājušajā nedēļā pauda viedokli, ka Krievija būtu jāizslēdz no G20, ja pārējās valstis piekrīt šādam solim. Taču Ķīna ir iestājusies pret Krievijas izslēgšanu.
01.04.2022 07.50
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien savā video uzrunā pavēstīja, ka Ukrainai ir vajadzīgs lielāks partneru atbalsts tieši tagad, kad Krievijas karaspēks koncentrē papildu spēkus atsevišķos virzienos.
"Es šodien vērsos pie mūsu partnervalstu parlamentiem – Austrālijas, Nīderlandes, Beļģijas. Jutu pilnīgu atbalstu. Gaidu konkrētus soļus. Aicināju vēl pastiprināt sankcijas pret Krievijas Federāciju. Spiest uz agresoru vajag tik ilgi, līdz agresija izsīks," paziņoja Zelenskis.
01.04.2022 07.44
Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola paziņojusi, ka dodas vizītē uz Ukrainas galvaspilsētu Kijivu.
Metsolas brauciena detaļas netiek izpaustas drošības apsvērumu dēļ. Viņas preses sekretārs pateicis tikai to, ka Metsola vērsīsies pie Ukrainas ar atbalsta un cerības vēsti Eiropas Parlamenta vārdā.
On my way to Kyiv 🇺🇦
— Roberta Metsola (@EP_President) April 1, 202
На шляху до Києва 🇺🇦 #StandWithUkraine
01.04.2022 07.31
Izsoļu nams "Christie's" aizliedzis piedalīties tā izsolēs klientiem, kas atrodas Krievijas vai Baltkrievijas teritorijā. "Christie's" arī atbalsta aizliegumu piegādāt šīm valstīm luksusa priekšmetus.
Kompānijā skaidroja, ka tā ievēro rietumvalstu noteiktos aizliegumus eksportēt luksusa priekšmetus klientiem no Krievijas vai Baltkrievijas. Izsoļu namu "Christie's" uzskata par pasaules mākslas darbu tirgus līderi.
01.04.2022 07.25
Gruzija nolēmusi pievienoties visām starptautiskajām sankcijām, kas noteiktas pret Krieviju tās plaša mēroga agresijas pret Ukrainu dēļ. Gruzijas puse arī atbalsta visas starptautiskās rezolūcijas par atbalstu Ukrainai, to ASV telekanālā "CNN" paziņojusi Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili.
Gruzijas premjers Iraklijs Garibašvili 25. februārī paziņoja, ka Gruzija nepievienosies Rietumvalstu sankcijām pret Krieviju.
01.04.2022 07.19
Krievijas armijas spēki Melitopolē sagrābuši autobusus ar 14 tonnām humānās palīdzības. Tā pavēstījusi Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka. Šobrīd notiekot sarunas, lai humāno palīdzību atdotu Ukrainas iedzīvotājiem, kuriem nepieciešama pārtika un medikamenti. Vakar pa humānajiem koridoriem evakuēti 1458 cilvēki.
01.04.2022 06.52
Krievijas karaspēks, kas ceturtdien pameta Čornobiļas atomelektrostaciju (AES) un devās Ukrainas–Baltkrievijas robežas virzienā, pirms tam to izlaupīja, paziņoja Ukrainas Valsts aģentūras aizliegtās zonas pārvaldei vadītājs Jevhens Kramarenko.
"Nebūtiskas [okupantu] kustības notika jau no rīta. Sāka izbraukt tehnika, kas atradās Čornobiļas AES teritorijā. Pēc tam, kad daļa tehnikas bija izbraukusi, vecākā persona starp viņiem (..) ierosināja sastādīt aktu un piedraudēja – ja tas nenotiks, tad viņi aizvedīs mūsu darbiniekus sev līdz uz Baltkrieviju. Faktiski akts tika parakstīts piespiedu kārtā," stāstīja Kramarenko.
Iepriekš bija ziņots, ka krievi parakstījuši dokumentu, kurā apstiprināta AES nodošana un apliecināts, ka AES administrācijai nav pretenziju pret Krievijas karavīriem, kas "apsargājuši" objektu.
"Izrādās, ka okupanti "apsargāja" staciju vairāk nekā piecas nedēļas un pat tik labi, ka nav sūdzību," paziņojumā lietotnē "Telegram" norādīja Ukrainas kodolenerģijas uzņēmums "Enerhoatom".
Kramarenko pastāstīja, ka okupanti pēc akta parakstīšanas nodarbojušies ar marodierismu.
"Sāka iznest vērtīgas mantas, iesaiņot tās tehnikā, kas vēl bija palikusi Čornobiļas AES teritorijā, un daļēji aizbraukt. [AES] darbnieki šajā laikā atradās savās darba vietās un viņiem bija aizliegts iziet no dispečeru telpām un kabinetiem. (..) Viņi (Krievijas karavīri) izzaga vairāk vai mazāk vērtīgas lietas – datorus, kafijas automātus, tējkannas, dažus konteinerus ar īpašumu, kas atradās Čornobiļas AES, viņi iekrāva savos automobiļos un aizveda," atzīmēja valsts aģentūras vadītājs.
01.04.2022 06.17
Harkivas apgabala Izjumas pilsētā evakuācija ir nepieciešama apmēram 20 tūkstošiem iedzīvotāju, ceturtdien paziņoja pilsētas mēra vietnieks Volomidirs Macokins.
"Visoperatīvākā evakuācija no Izjumas vajadzīga 15–20 tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju. "Zaļie koridori" netiek saskaņoti, to nav gandrīz 20 dienas," sacīja Macokins.
Viņš informēja, ka ceturtdien tika evakuēti 2500 cilvēki no Izjumas rajona, bet uzsvēra, ka "nebija evakuācijas no Izjumas pilsētas".
Krievijas karaspēks pēdējās diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm "Grad" un "Smerč". Apgabala karstākais punkts vēl arvien ir Izjuma, kur turpinās kaujas un pastāvīgas apšaudes.
01.04.2022 05.48
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien paziņoja par ģenerāļa pakāpes atņemšanu diviem Ukrainas nodevējiem – bijušajam Ukrainas Drošības dienesta Iekšējās drošības galvenās pārvaldes priekšniekam Andrijam Naumovam un bijušajam Ukrainas Drošības dienesta Hersonas apgabala pārvaldes priekšniekam Serhijam Krivoručko.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
