Poltavas apgabala administrācijas vadītājs Dmitro Luņins pavēstījis, ka ir apšaudīts apgabala administratīvais centrs Poltava un arī apgabala otra lielākā pilsēta Kremenčuka. Poltavā vismaz četras raķetes trāpījušas diviem infrastruktūras objektiem, bet Kremenčukā notikuši aviācijas triecieni pa vairākiem rūpniecības uzņēmumiem. Nav informācija par cietušajiem vai bojāgājušajiem.
Dņepropetrovskas apgabalā ar reaktīvo artilēriju apšaudīta Krivijrihas pilsēta, bet Dnipro pilsētai noticis raķešu uzbrukums, kurā ievainoti vismaz divi cilvēki, paziņojusi apgabala militārā administrācija. Vairākas uzbrucēju raidītās raķetes esot notriektas.
Harkivā ar artilēriju apšaudīti dzīvojamie rajoni, bet Krievijas karaspēka ieņemtās Izjumas apkaimē turpinājušās cīņas.
Lielbritānijas militārie izlūkdienesti apgalvo, ka Krievijas karaspēks ir pametis Hostomeļas lidlauku, ko tas ieņēma iebrukuma pirmajā dienā 24.februārī. Ukrainas karaspēkam ir izdevies atgūt vairākas apdzīvotas vietas uz ziemeļaustrumiem no Kijivas, bet ziemeļrietumos ukraiņu spēki no atkarotās Irpiņas virzās uz Buču.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Krievijas karaspēks atkāpjas no ieņemtajām teritorijām valsts ziemeļos.
„Okupanti izved spēkus no mūsu valsts ziemeļiem. Lēni, bet pamanāmi. Atsevišķās vietās viņus padzen ar kaujām. Kaut kur viņi paši pamet pozīcijas. Aiz viņiem paliek pilnīga postaža un daudz briesmu. Tā ir taisnība. Pirmkārt, var turpināties bombardēšanas. Otrkārt, viņi mīnē visu šo teritoriju. Viņi mīnē mājas, tehniku, pat nogalināto cilvēku līķus. Pārāk daudz mīnu, pārāk daudz citu briesmu,” sacīja Zelenskis.
“Mēs virzāmies uz priekšu. Virzāmies uzmanīgi. Un visiem, kuri atgriežas šajās teritorijās, arī ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Joprojām nav iespējams atgriezties normālā dzīvē, kāda tā bija. Pat tajos rajonos, kurus mēs esam atguvuši. Jums būs jāpagaida, kamēr mūsu zeme būs atmīnēta. Gaidiet līdz brīdim, kad esat pārliecināti, ka nav iespējamas jaunas apšaudes,” aicināja Ukrainas prezidents.
Savukārt Zelenska biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs šorīt paziņojis, ka Krievijai pietrūkst kaujasspējīgu karavīru, lai varētu veikt jaunu uzbrukumu Kijivai. Šim uzdevumam būtu nepieciešami aptuveni 50 tūkstoši karavīru, bet pašlaik Ukrainā atrodoties 70 tūkstoši Krievijas militārpersonu.
Arestovičs arī sacīja, ka šonedēļ notikušajās Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunās Stambulā esot panākta vienošanās par civiliedzīvotāju izvešanu no aplenktās Mariupoles pilsētas. Sīkāka informācija par vienošanos tikšot sniegta šodien vai rīt.
Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs ziņo, ka Krievija aktivizē savas karaspēka vienības okupētajā Piedņestras reģionā Moldovā. Iespējams, ka to dara, lai veiktu kādas provokācijas uz Moldovas un Ukrainas robežas.
ASV Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka piešķirs Ukrainai papildu bruņojumu 300 miljonu dolāru vērtībā. Amerikāņi Ukrainai plāno piegādāt ar lāzeriem vadāmās raķešu sistēmas, bezpilota lidaparātus, bruņumašīnas, ložmetējus, munīciju, nakts redzamības ierīces, drošās sakaru sistēmas, medikamentus un rezerves daļas.
Kopš Krievijas iebrukuma 24.februārī ASV Ukrainai ir apsolījusi palīdzību 1,6 miljardu dolāru apmērā.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
