Pēc nedēļas nogales, kad lielākā uzmanība tika pievērsta Ukrainas graudu eksporta iespējamai atsākšanai un Krievijas lēmumam izstāties no starptautiskās graudu vienošanās, pirmdienas rīts Ukrainā jau kārtējo reizi izvērsies traģiski. Pēdējā laikā par postošu tradīciju ir kļuvuši Krievijas raķešu triecieni tieši nedēļas sākumā.
Kā paziņojuši Ukrainas gaisa spēki, no Krievijas kara aviācijas lidmašīnām Ukrainas virzienā izšauts vairāk nekā 50 raķešu, no kurām 44 izdevies notriekt pirms mērķa sasniegšanas.
Viena no ukraiņu notriektajām Krievijas raķetēm nokritusi kaimiņvalsts Moldovas teritorijā; šajā incidentā neviens cilvēks nav cietis.
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs informēja, ka Krievija sistemātiski apšaudīja nevis militāros objektus, bet gan kritisko infrastruktūru. Kopumā apšaudīti 18 objekti 10 valsts apgabalos, tostarp Kijivas, Harkivas, Dņipropetrovas un Zaporižjas apgabalos.
Vairumā gadījumu uzbrukumi notikuši energoapgādes infrastruktūrai. To rezultātā elektrības piegādi pārtrauca vairākiem simtiem apdzīvoto vietu.
Kā intervijā televīzijas kanālam "1+1" norādīja Kijivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Oleksijs Kuleba, pēc pulksten astoņiem no rīta sprādzieni bija dzirdami arī galvaspilsētā Kijivā.
"Mums pašlaik vēl turpinās gaisa trauksme, jo tas saistīts ar iespējamo "Šahid" dronu palaišanu no Baltkrievijas teritorijas. Šī informācija vēl tiek pārbaudīta, un tikai tad mēs varēsim izmainīt gaisa trauksmes statusu," vēsta Kuleba.
"Runājot par raķešu apšaudes sekām, diemžēl jāsaka, ka mums ir divi cietušie cilvēki – viens no viņiem smagā stāvoklī atrodas slimnīcā. Jāsaka liels paldies pretgaisa aizsardzības spēkiem, jo postījumi varēja būt lielāki. Par energoapgādi – tur, kur bija iespēja, jau ir sākuši darboties mūsu remontsrādnieki. Viņi izvērtē bojātās infrastruktūras stāvokli un sniedz informāciju par turpmākajām darbībām un kritisko infrastruktūru visā apgabalā."
Kijivas mērs Vitālijs Kličko pavēstīja, ka pēc šī rīta raķešu uzbrukumiem bez ūdens apgādes palika 80% kijiviešu, bet 350 000 dzīvokļu pārtrauca elektrības piegādi.
Kijivas iedzīvotāju Milu Rjabovu šorīt pamodināja vairāki spēcīgi sprādzieni. "Es dzirdēju aptuveni astoņus līdz desmit sprādzienus," sieviete sacīja ziņu aģentūrai AFP. Viņa stāsta, ka apsver iespēju kopā ar ģimeni doties uz ārzemēm, lai pārlaistu gaidāmo ziemu.
"Šorīt mēs par to nerunājām, bet mēs uztraucamies un runājam par iespējām pārcelties uz ārzemēm. Jo priekšā ir auksta ziema. Mums var nebūt elektrības, siltumapgādes. Tas nozīmē milzīgas grūtības, jo īpaši ar mazu bērnu mājās. Mēs par to runājam, mēs par to domājam."
Kārtējiem uzbrukumiem pakļauta arī Ukrainas otrā lielākā pilsēta Harkiva un tās apkārtne. Arī šī apgabala administrācijas vadītājs Oļegs Siņegubovs norādījis, ka Krievija kārtējo reizi par mērķi izvēlējusies Ukrainas infrastruktūras objektus.
"Šodien no rīta bija pieci raķešu triecieni, kas bija vērsti gan pret Harkivu, gan pret apgabalu. Ienaidnieks mērķēja pa kritiskās infrastruktūras objektiem, tostarp energoapgādes objektiem. Mēs pašlaik apzinām nodarītos bojājumus, lai varētu atjaunot elektrības piegādi. Arī šodien mums tomēr ir paredzēti plānveida elektrības atslēgumi uz trijām stundām. Tas ir nepieciešams, lai nepārslogotu energosistēmu visā valstī," stāsta Siņegubovs.
Sprādzieni šorīt dzirdēti arī Vinnicas apgabalā, Čerkasu apgabalā, Zaporižjas tuvumā, Krivijrihas un Ļvivas apgabalos, Černivcu, Poltavas, Hmeļņickas un Dņipropetrovskas apgabalos. Arvien biežāk vietējās varas iestādes ir spiestas atgādināt par nepieciešamību taupīt elektroenerģiju, jo atslēgumi varētu būt arvien ilgāki.
Vinnicas apgabalā notriektas raķetes atlūzas trāpījušas civiliem objektiem, nodarot postījumus, taču cilvēki nav cietuši.
Kopš Krievijas iebrukuma 24. februārī karadarbībā Ukrainā ir nogalināti vismaz 8000 civiliedzīvotāju, bet vēl vairāk nekā 10 000 ir ievainoti, paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra.
Nogalināto vidū ir 430 bērni. Prokuratūra uzver, ka šie ir tikai oficiāli apstiprinātie dati, tāpēc patiesais karā bojāgājušo un ievainoto civiliedzīvotāju skaits, visticamāk, ir lielāks.
Tikmēr ASV domnīca "Kara izpētes institūts" prognozē, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins gaida ziemu un aukstuma iestāšanos, lai saprastu, vai Eiropa neizmainīs savu nostāju, atbalstot Ukrainu.
Institūts pieļauj, ka Krievija līdz pat nākamajam gadam turpinās parastās kaujas operācijas un nekādus taktiskos kodolieročus neizmantos. Krievijai pašlaik svarīgākais esot sagrābto teritoriju noturēšana un tādu apstākļu radīšana, kas, no vienas puses, padarīs neiespējamu dzīvošanu Ukrainas iedzīvotājiem un, no otras puses, liktu Rietumiem atteikties no Ukrainas atbalstīšanas.
Pēc analītiķu domām, taktisko kodolieroču pielietošana kļūtu iespējama tikai tad, ja Krievijas armija negaidīti sabrūk un sākas nekontrolējama Ukrainas spēku virzīšanās uz priekšu visā frontē.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
