Kāda izolācija? Zviedrijā uz koronavīrusa epidēmiju pagaidām reaģē neierasti

Kamēr Eiropa izbauda, ko nozīmē dižizolācija Covid-19 pandēmijas rezultātā, kāda valsts kontinenta ziemeļos savādi izceļas pārējo vidū, ļaujot dzīvei noritēt teju gluži tāpat kā līdz šim. Pēc garās ziemas nule kļuvis pietiekami silts, lai varētu sēdēt ārā, un tas ir tieši tas, ar ko Zviedrijas galvaspilsētas iedzīvotāji nodarbojas, raksta BBC.

Ģimenes ēd saldējumu Mariatorget skvērā pie vikingu dieva Tora statujas. Jaunieši sēž ielas kafejnīcās un bauda laimīgās stundas piedāvājumus. Citur pilsētā joprojām strādā naktsklubi, tomēr no svētdienas pulcēšanās vairāk kā 50 cilvēkiem būs aizliegta.

Salīdzinājumam - Dānijā ir aizliegtas tikšanās vairāk nekā 10 cilvēkiem, bet Lielbritānijā no mājas iziet nav vēlams nemaz.

Atbildība gulstas uz katru

Uz Zviedrijas ceļiem satiksme ir klusāka nekā parasti. Stokholmas sabiedriskā transporta uzņēmums SL informēja, ka pasažieru skaits ir nokritis par 50% gan metro, gan piepilsētas vilcienos. Aptaujas liecina, ka aptuveni puse no Stokholmas iedzīvotājiem strādā no mājām. 

Valsts finansētā kompānija "Stockholm Business Region", kas izveidota pilsētas biznesa sabiedrības atbalstam, lēš, ka starp lielajiem uzņēmumiem no mājām strādājošo skaits ir pieaudzis līdz 90% - biznesa kultūra jau sen pauž elastīgu un attālinātu biznesa praksi. "Katrs uzņēmums, kam ir šāda iespēja, to šobrīd dara," stāsta kompānijas vadītājs Stefans Ingversons.

Viņa vārdi demonstrē Zviedrijas valdības stratēģiju: tā ir pašdisciplīna un atbildība. Sabiedriskās veselības iestādes un politiķi joprojām cer, ka pandēmijas izplatību izdosies ierobežot bez drakonisku pasākumu īstenošanas.

Vadlīniju ir vairāk nekā striktu noteikumu, fokuss palikt mājās vairāk tiek adresēts, ja esi gados vai nevesels. Tiek uzsvērts roku mazgāšanas svarīgums un darbs no mājām, kā arī izvairīšanās no nevajadzīgas ceļošanas.

Šobrīd Zviedrijā ir reģistrēti aptuveni 3500 Covid-19 saslimšanas gadījumu, no kuriem 105 ir beigušies letāli.

"Mums, kas esam pieaugušie, kā pieaugušajiem ir arī jāuzvedas. Un vispirms jāpārtrauc izplatīt baumas un panika," pagājušajā nedēļas nogalē savā uzrunā televīzijā pauda premjerministrs Stefans Levēns.

Augsts uzticības līmenis

Lielākā daļa zviedru šīm nostādnēm piekrīt, liecina apjomīgā iedzīvotāju aptauja, ko veica pētījumu centrs "Novus". 

Zviedrijas iedzīvotāji valsts iestādēm uzticas, ar to tiek skaidrota arī skrupulozā izsludināto vadlīniju ievērošana. Tāpat būtisks faktors ir demogrāfija. Kontrastā Vidusjūras reģiona mājsaimniecībām, kur kopā dzīvo vairāku paaudžu cilvēki, vairāk nekā pusē Zviedru mājsaimniecību dzīvo viens cilvēks, kas neļauj vīrusam izplatīties ģimenes locekļu vidū.

Tajā pašā laikā zviedriem patīk pavadīt laiku ārā svaigā gaisā, un varas iestādes skaidro, ka tas liek izvairīties no soļiem, kas varētu pasliktināt cilvēku fizisko un garīgo veselību, liekot viņiem sēdēt četrās sienās.

"Mums ir jākombinē vīrusa ietekmes uz veselību minimizācija un šīs veselības krīzes ekonomiskie aspekti," stāsta Andreass Hatzgeorgeuss, Stokholmas Tirdzniecības kameras vadītājs. "Biznesa sabiedrība šeit tiešām uzskata, ka Zviedrijas valdības un pašu zviedru pieeja ir krietni saprātīgāka nekā citās valstīs."

Tiesās vēsture

Tomēr, raugoties, kā pārējā Eiropā dzīve ir strauji apstājusies, daži sāk apšaubīt valsts izvēlēto unikālo pieeju.

"Es domāju, ka cilvēki tiešām ieklausās rekomendācijās, tomēr šai kritiskajā situācijā es neesmu droša, vai ar to pietiek," saka Zviedrijas Medicīnas universitātes Karolinska institūta epidemioloģe Emma Fransa. Viņa aicina izsludināt "skaidrākas instrukcijas" cilvēkiem publiskās vietās, kā, piemēram, veikalos un sporta zālēs.

Turklāt, kamēr vieniem bizness rit, kā ierasts, citiem ir sākusies cīņa par izdzīvošanu. Bārddziņa salonā "Honest Al's" apmeklētāju skaits krīt. "Arī mana sieva ir mazais uzņēmējs, līdz ar to mūsu labklājība ir atkarīga tikai no mums pašiem. Lietas iet slikti, savukārt rēķini joprojām jāmaksā. Mums nāksies zvanīt bankai," stāstīja īpašnieks Als Mocika.

Emma Fransa saka, ka tikai vēsture izlems, kuriem no Eiropas politiķiem un zinātniekiem būs izrādījusies taisnība: "Neviens šobrīd nezina, kura no izvēlētajām stratēģijām izrādīsies efektīvāka. Patiesībā esmu priecīga, ka šie lēmumi nav jāpieņem man."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti