Kuģus var izmantot hibrīdoperācijās. Piemēram, ārvalstu kuģis var ienākt Zviedrijas ostā, aizbildinoties, ka nonācis briesmās.
"Briesmās nonākuši kuģi. Piemēram, apgalvo, ka ir nonācis nelaimē un vēlas meklēt patvēruma ostu, bet, ierodoties šajā ostā, ir pavisam cits nodoms. [..] Mēs atrodam antenas un mastus, kas parasti neatrodas uz, piemēram, zvejas kuģiem. Tāpēc ir skaidrs – uzskatām, ka dažreiz viņu darbībām, atrodoties jūrā, ir citi mērķi," skaidroja Zviedrijas Jūras spēku komandiere Eva Skūga Hasluma.
Zviedrijas flotes rīcībā ir arī dokumentācija, ka Krievijas "ēnu flotes" kuģi var tikt izmantoti signālu izlūkošanai jeb sakaru pārtveršanai.
Eiropas Komisija izskatīs veidus, kā tikt galā ar Krievijas "ēnu floti" jau nākamajā sankciju kārtā, pirmdien pauda Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Bilstrēms.
"Ēnu flote", kurā ir aptuveni 1400 kuģu ar nepārskatāmiem īpašniekiem, ne tikai palīdz Krievijai apiet sankcijas, bet arī nepārprotami apdraud vidi, sacīja Bilstrēms.
