ĪSUMĀ:
- Līdz otrdienai Gazā bija reģistrētas 13 inficētas personas.
- Gazā spēkā ierobežojumi Covid-19 izplatības novēršanai, bet tos grūti ievērot, īpaši bēgļu nometnēs.
- Gazas joslas veselības aprūpes sistēma jau pašlaik ir pārslogota.
- Situāciju Gazā grūtāku padara tas, ka tā ir pakļauta sankcijām, kā arī atrodas ielenkumā.
- Izraēla darot visu, lai palīdzētu palestīniešiem, bet iepriekš uzstādīja prasības Gazas joslā valdošajam grupējumam “Hamas”.
Gaza ir 54 kilometrus gara un 12 kilometrus plata zemes strēle, kas stiepjas gar Vidusjūras piekrasti starp Ēģipti un Izraēlu. Nelielajā teritorijā burtiski plecu pie pleca dzīvo aptuveni divi miljoni cilvēku. 75% no tiem ir bēgļi. Gazas joslas iemītnieku dzīves apstākļi ir skarbi, jo teritorija jau kopš 2006. gada ir pakļauta Izraēlas un Ēģiptes sankcijām, kuru dēļ ir ierobežota personu un preču kustība uz to un no teritorijas. Tā rezultātā ekonomika stagnē. Vairāk nekā puse no Gazas joslas iedzīvotājiem dzīvo zem nabadzības līmeņa, bet puse no iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā ir bez darba.
Gazas joslā pirmo inficēšanās gadījumu ar Covid-19 apstiprināja 22. martā. Līdz otrdienai tur bija reģistrētas 13 inficētas personas. Tas ir niecīgs skaits, kaut vai salīdzinot ar otru palestīniešu pārvaldīto teritoriju – Rietumkrastu. Tur ar bīstamo vīrusu ir inficējušies vairāk nekā 250 cilvēku, bet no vīrusa izraisītās slimības miris vismaz viens.
Lai nepieļautu vīrusa izplatīšanos, Gazas joslā ir ierobežota sabiedriskā dzīve. Cilvēki ir aicināti bez īpašas vajadzības nedoties ārpus mājām, skolās un universitātēs nenotiek mācības, ir slēgtas arī lūgšanu vietas. Ik vakaru pulksten piecos sākas komandantstunda, kas turpinās līdz nākamās dienas rītam. Kopš marta vidus ir slēgti vairums kontrolpunktu uz robežas ar Izraēlu un Ēģipti. Robežu drīkst šķērsot tikai Gazas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri atgriežas no ārvalstīm. Aptuveni 2000 cilvēkiem pēc atgriešanās no ārzemēm obligāti bija jāpavada 14 dienas valdības izveidotos karantīnas centros.
Neraugoties uz Gazas joslā ieviestajiem ierobežojumiem, izvairīšanās no fiziskas saskarsmes ar citiem cilvēkiem un personīgās higiēnas ievērošana joprojām ir liela problēma, it īpaši bēgļu nometnēs, kur cilvēki dzīvo lielā saspiestībā. Uz to norāda ANO Palīdzības un darba aģentūras Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos vadītājs Gazas joslā Matiass Šmāle. “Šajos pārapdzīvotības apstākļos, kad reizēm astoņi vai pat divpadsmit cilvēki dzīvo kopā divistabu miteklī, ir ārkārtīgi sarežģīti īstenot Pasaules Veselības organizācijas ieteiktos sociālās distancēšanās pasākumus. Arī atbilstošu higiēnas prasību, piemēram, regulāru roku mazgāšanu, ievērošana ir problēma,” Šmāle sacīja raidsabiedrībai “Deutsche Welle”.
Gazas joslas iedzīvotāji izdomā dažādus veidus, lai mudinātu līdzcilvēkus palikt mājās un ievērot citus piesardzības pasākumus. Piemēram, mākslinieki uz ēku sienām zīmē informatīvus paziņojumus vai nokrāso sejas maskas, lai iedrošinātu tās valkāt. Savukārt konditori kūku virsmas izdekorē kā cilvēku sejas ar aizsargmaskām.
Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja apgalvo, ka Gazas joslas veselības aprūpes sistēma jau pašlaik ir pārslogota. Savukārt Pasaules Veselības organizācija brīdina, ka vietējās medicīnas iestādes būs spējīgas aprūpēt pirmos simt koronavīrusa inficētos. Pēc tam Gazas josla būs atkarīga no ārējās palīdzības. Visā teritorijā ir pieejami tikai 63 plaušu ventilatori un 78 gultasvietas slimnīcu intensīvās aprūpes nodaļās, nemaz nerunājot par to, ka trūkst arī analīžu veikšanai nepieciešamā aprīkojuma un aizsargtērpu mediķiem.
Arī ANO humānās palīdzības palestīniešu teritorijām koordinators Džeimijs Makgoldriks norāda, ka Gazas joslas veselības aprūpes sistēma nav gatava lielam skaitam koronavīrusa inficēto. “Gazas josla jau vairāk nekā trīspadsmit gadus ir ielenkumā. Šī iemesla dēļ ekonomika atrodas brīvajā kritienā, bet sabiedrisko pakalpojumu kvalitāte ir zema. Koronavīruss rada papildu spiedienu uz veselības aprūpes sistēmu, kas jau tāpat ir ļoti vāja. Tāpēc ir jāizdara maksimums, lai vīrusa straujas izplatīšanās gadījumā mūsu rīcībā būtu viss nepieciešamais ekipējums saslimušo aprūpei,” saka Makgoldriks.
ANO ir atvēlējusi aptuveni 14 miljonus dolāru Gazas joslas veselības aprūpes sistēmai. Gazas joslā valdošajam radikālajam grupējumam “Hamas” ir labas attiecības ar Persijas līča valsti Kataru, kura pagājušajā nedēļā Gazas joslas valdībai pārskaitīja 10 miljonus dolāru. ASV Kongress pērn piešķīra 75 miljonus dolāru palīdzības sniegšanai palestīniešiem, taču prezidenta Donalda Trampa administrācija iesaldēja šos līdzekļus. Baltais nams nav mainījis nostāju arī pēc Covid-19 pandēmijas sākuma.
Arvien uzstājīgāk izskan aicinājumi Izraēlai izbeigt Gazas joslas blokādi, lai atvieglotu teritorijas cīņu ar Covid-19. Cilvēktiesību organizācija “Human Rights Watch” norāda, ka Izraēlai ir tiesisks un morāls pienākums palīdzēt Gazas joslas veselības aprūpes sistēmai, kā arī atcelt ierobežojumus preču plūsmai uz teritoriju.
Izraēlas valdība apgalvo, ka dara visu iespējamo, lai nodrošinātu Gazas joslu ar nepieciešamo medicīnas aprīkojumu, apmācītu palestīniešu ārstus un piesaistītu starptautisko palīdzību. Izraēla iepriekš paziņoja, ka tās palīdzība Gazas joslai būs atkarīga no tā, vai “Hamas” atbrīvos no ieslodzījuma divus Izraēlas pilsoņus un atdos divu 2014. gada Gazas kara laikā nogalinātu ebreju karavīru mirstīgās atliekas.
