Maigāka pieeja, apzinīgi iedzīvotāji un labi rezultāti
Zviedru atšķirīgā stratēģija ir pamanāma jau lidostā, kur retajam cilvēkam uz sejas ir aizsargmaska. Arī citur var pamanīt tikai dažus, kuri tās lieto. Zviedrijā, atšķirībā no Latvijas un daudzām citām valstīm, iekštelpās un sabiedriskajā transportā nav obligāti jāvalkā aizsargmaskas. Tā ir katra cilvēka brīva izvēle.
Visi pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai ir balstīti zinātnieku rekomendācijās, piemēram, regulāri mazgāt rokas, ievērot sociālo distancēšanos, strādāt no mājām un izvairīties no sabiedriskā transporta izmantošanas.
Pandēmijas laikā Zviedrijā nav ieviesti tādi stingri ierobežojumi kā ilgstoša mājsēde vai skolu slēgšana. Kādu laiku tika ierobežots apmeklētāju skaits kafejnīcās un restorānos, bet dīkstāvē bija spiesti doties teātri, kinoteātri un koncertzāles.
Šīs stratēģijas arhitekts ir Zviedrijas galvenais epidemiologs Anderss Tegnels. Šis inteliģentais un ieturētais kungs pēdējā gada laikā ir sniedzis intervijas daudziem pasaules ietekmīgākajiem medijiem, lai skaidrotu, kāpēc zviedri izvēlējās atšķirīgu ceļu pandēmijas pārvarēšanai.
Arī Latvijas Radio izdevās vienoties par īsu interviju ar Tegnela kungu viņa darbavietā – Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūrā.
Skaidrojot, kāpēc viņa vadītā ekspertu komanda neatbalstīja stingru ierobežojumu ieviešanu, Tegnels sacīja: “Galvenokārt tāpēc, ka bijām pārliecināti par savu mērķu sasniegšanu ar maigākiem pasākumiem. Arī tāpēc, ka Zviedrijas likumi neatļauj valdībai tā vienkārši visu ierobežot. Un jāsaka, ka mēs ar maigāku pieeju panācām gandrīz tādus pašus rezultātus kā valstīs ar stingrākiem ierobežojumiem.
Mēs redzam, ka zviedri ceļojumus uz ārvalstīm ir ierobežojuši vismaz tikpat daudz kā mūsu kaimiņi Baltijā. Arī kontakti starp cilvēkiem kļuva daudz, daudz retāki. Mūsu veiktajās aptaujās 80% iedzīvotāju atbildēja, ka ievēro ekspertu rekomendācijas.
Mēs uzskatām, ka mūsu pieeja ir ilgtspējīgāka. Ja cilvēkus piespiež kaut ko darīt, tad tas ir efektīvi uz īsu laiku. Ja cilvēki patiešām saprot, kāpēc viņi to dara, tad ir daudz vieglāk to turpināt.”
Zviedrijā dzīvojošā latviete Gunta Enerūta stāstīja, ka kopš brīža, kad tika izsludināta Covid-19 pandēmija, Tegnels un viņa kolēģi regulāri uzstājās medijos, lai iedzīvotājiem skaidrotu situāciju un mudinātu ievērot piesardzības pasākumus. Viņasprāt, šādiem skaidrojumiem ilgtermiņā bija pozitīva ietekme.
“Neskatoties uz to, ka sākotnēji valdība neko neaizliedza, cilvēki tiešām ļoti, ļoti ieklausījās. Es aptaujāju vairākus vietējos latviešus, un viņi visi teica, ka sabiedrībā valda “common sense” jeb veselais saprāts. Es uzņemos atbildību par sevi un es uzņemos atbildību par sabiedrību. Cilvēki ieklausījās un nerīkoja ballītes un nesatikās. Cilvēki ļoti, ļoti piedomā pie tā, patiešām. Ja cilvēki tikās, tad tikai ārā,” apgalvoja Enerūta.
Latviete norādīja, ka pandēmija atklāja Zviedrijas vājās vietas. Covid-19 īpaši smagi skāra veco ļaužu aprūpes namus, jo vairums no 15 000 vīrusa nonāvēto bija cilvēki vecumā virs 80 gadiem. Valsts arī nebija izveidojusi individuālās aizsardzības līdzekļu krājumus.
Andress Tegnels nelabprāt runā par iespējamām kļūdām, ko Zviedrija varētu būt pieļāvusi cīņā ar Covid-19.
“Jābūt ļoti uzmanīgiem, runājot par kļūdām, jo kļūdas nozīmē, ka kaut kas ir izdarīts nepareizi. Domāju, ka vēl nav pienācis laiks, lai mēs izdarītu galīgos secinājumus.
Manuprāt, mēs pieņēmām labākos iespējamos lēmumus, ņemot vērā Zviedrijas apstākļus,” uzskata Tegnels.
Augsta vakcinācijas pret Covid-19 aptvere
Zviedrija ir sasniegusi augstus vakcinācijas pret Covid-19 rezultātus. Vismaz vienu vakcīnas devu ir saņēmuši 85% iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem, bet divas potes ir saņēmuši 80%. Tomēr valsts galvenais epidemiologs uzskata, ka rezultāts ir jāuzlabo.
“Mums ir jāpanāk augstāka vakcinācijas aptvere, jo īpaši jaunākās vecuma grupās. Nevis skolēnu vidū, bet vecuma grupā no 20 līdz 40 gadiem. Tur joprojām nav savakcinēti 15% līdz 20% iedzīvotāju. Bet kopumā mēs varam būt ļoti apmierināti ar vakcinācijas ietekmi, jo, ņemot vērā, ka ir savakcinēti vairāk nekā 95% vecākā gadagājuma iedzīvotāju, mums ir ievērojami samazinājies vīrusa izraisīto nāves gadījumu skaits, bet relatīvi nelielu skaitu pacientu ievieto slimnīcās,” sacīja Tegnels.
Savukārt Enerūta stāstīja, ka nav pamanījusi īpaši daudz viltus ziņu par vakcīnām. Zviedrijā esot notikuši mazskaitlīgi vakcīnu pretinieku protesti, viņa arī nezinot nevienu vietējo slavenību, kas būtu publiski paziņojusi, ka nevakcinēsies pret Covid-19: “Drīzāk otrādi. Esmu redzējusi plakātus, kuros slaveni cilvēki paziņo, ka ir vakcinējušies un aicina to darīt arī citus.”
Ierobežojumu maz, bet atbildīgās iestādes saglabā modrību
Pašlaik Zviedrijā nav spēkā faktiski nekādi ierobežojumi. Cilvēki drīkst pulcēties privātos un publiskos pasākumos, ar draugiem apmeklēt bārus un restorānus, kā arī klātienē vērot teātra izrādes, filmas, koncertus un sporta pasākumus. To neiesaka nevakcinētiem iedzīvotājiem, lai neapdraudētu sevi un citus.
Vienlaikus atbildīgās iestādes saglabā modrību un ir gatavas rīkoties gadījumā, ja inficēšanās atkal strauji pieaugs, stāstīja Tegnels.
Viņš sacīja: “Ja situācija pasliktināsies, tad mūsu rokās būs daudz labāki instrumenti, lai saprastu, kāda ir problēma. Vai problēma ir restorānos, vai problēma ir iepirkšanās centros, vai problēma ir lielajos koncertos. Tad mēs varēsim precīzi noteikt problemātiskās vietas un ierobežot to darbību. Es domāju, ka tas ir veids, kā doties uz priekšu, ņemot vērā mūsu augstos vakcinācijas rādītājus.”
Zviedrijas izvēlēto stratēģiju cīņai ar Covid-19 kritizē daudzi ārvalstu eksperti, taču rodas iespaids, ka vairums zviedru to neapšauba, jo uzticas saviem zinātniekiem. Galu galā viņu ikdienas dzīve atkal ir tāda kā pirms pandēmijas, kamēr citās Eiropas valstīs pastiprina ierobežojumus.
