Viņš norādīja, ka pirmais signāls šī brīža Krievijas iebrukumam Ukrainā bija jau 2014. gadā, kad tika okupēta Krima. "Bet acīmredzot tad vēl Rietumi it kā nosodīja, kaut kādas sankcijas paredzēja, bet ne tik nopietni, kā tas ir šodien, kad beidzot arī Rietumu pasaulei ir atvērušās acis un kļuvušas dzirdīgākas ausis par to, kas reāli notiek, kāda ir politika, ko realizē Kremlis ar Putinu priekšgalā," vērtēja jurists.

Viņš uzsvēra, ka pašlaik Kremļa īstenotā agresija, kad tiek iznīcinātas dzīvojamās mājas, slimnīcas, bērnudārzi, ir radījusi milzīgu humāno krīzi.

"Viņi mēģina pasniegt, ka viņi aizstāv krievus no ukraiņu genocīda. Bet diemžēl bumbas, raķetes, visi šie artilērijas triecieni pa dzīvojamajiem masīviem.. Ņemsim to pašu Harkovu – es esmu Harkovā kādreiz bijis –, būtībā Harkova ir izteikti krieviska pilsēta. Tad kurš te kuru galu galā aizstāv?" pauda Endziņš.

Viņa vērtējumā Rietumi tikai šobrīd ierauga Putina īsto seju.

"Es tomēr esmu optimists un ceru, ka galu galā tas, ka Krievijas karaspēks ir cietis un cietīs vēl vairāk, piespiedīs Krievijas tautu novākt Putinu [no Krievijas vadības]," sacīja Endziņš. "Un tad tik tiešām varētu būt šī iespēja, ka Hāgas krimināltiesa varētu saukt viņu pie atbildības. Kamēr viņš ir pie varas, tiesa varēs notikt, bet rezultāta nebūs."

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces. Starptautiskā krimināltiesa Hāgā sākusi izmeklēt lietu iespējamiem kara noziegumiem Ukrainā. 

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.