Panorāma

Harkovas iedzīvotājs: Šeit tiek pastrādāti kara noziegumi

Panorāma

Panorāma

Hersonā lūdz veidot “zaļo koridoru” palīdzībai iedzīvotājiem

Hersonas domes deputāte aicina veidot «zaļo koridoru» palīdzībai iedzīvotājiem

Ukrainas pilsēta Hersona ir okupēta, un Krievijas armija pilsētas pārvaldei neļauj sniegt pat visnepieciešamāko palīdzību iedzīvotājiem – to Latvijas Televīzijai apstiprināja Hersonas domes deputāte Jevgēnija Belaja. Viņa uzskata – glābt pilsētu no katastrofiskām sekām var,  tikai izveidojot tā saukto “zaļo koridoru”, lai nodrošinātu nepieciešamās piegādes un ļautu strādāt palīdzības dienestiem.

Hersona un tās apkārtne ir starp tām, kas piedzīvojušas spēcīgus uzbrukumus. Bija triecieni arī pa dzīvojamām mājām.

Hersonas parkā lādiņu sašķaidītie ozoli, pie tiem atstātie “Molotova kokteiļi” un bojā gājušo brīvprātīgo Hersonas aizstāvju ķermeņi liecina par otrdien, 1. martā, notikušām kaujām.

“Mēs esam okupēti absolūti no visām pusēm. Bet visbriesmīgākais ir tas, ka viņi nedod mums iespēju neko izdarīt, lai palīdzētu cilvēkiem. Mums ir mazi bērni, zīdainīši, kam izbeidzas pārtika, un veci cilvēki, kuri zvana, ka jau divas dienas dzīvoklī guļ kāds nomiris, un mēs nevaram aizbraukt pakaļ. Jo mums to neļauj darīt. Tas ir šausmīgi! Un, protams, ka nekādu koridoru mums nedod.

Mēs nevaram tikt pie medikamentiem, to mums jau sāk pietrūkt.

Mums gan puiši ved no visām pusēm, kur vien var – gan no Odesas, gan no rietumu un centrālās Ukrainas, bet tikt pie tiem mēs nevaram,” pastāstīja Belaja.

Arī kaujās kritušo mirstīgās atliekas neesot iespējams novākt. “Mēs nevaram savākt mirušo līķus, kas guļ uz ielām vēl pēc vakardienas kaujām. Mums nedod iespēju to izdarīt. Mēs nevaram sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību cilvēkiem, kuri ir gados veci, kuri atrodas mājās, kuri ir guļoši,” pastāstīja Belaja.

Hersonas domes deputāte apliecināja, ka pilsētas centrālās ielas kontrolē Krievijas armija. Ukrainas bruņotie spēki gan vēl esot pilsētā, bet ielās kaujas nenotiek.

“Ticiet man, mums ir ļoti daudz upuru starp mierīgajiem iedzīvotājiem. Mums ap 300 mierīgo iedzīvotāju vakardien tika vai nu sašauti, vai nošauti mašīnās uz ielām. Tie bija cilvēki, kas vienkārši brauca uz mājām. Tādēļ šodien kaujas nenotiek,” pastāstīja Belaja.

Taujāta par Krievijas armijas karavīru uzvedību pilsētā, vietējās domes deputāte pauda, ka tiek uzlauzti veikali. Esot arī informācija, ka Krievijas karavīri esot gājuši dzīvokļos, savākuši pārtiku, mazgājušies un tad gājuši prom. “Kur viņi visi nakšņo, mēs arī nezinām,” piebilda Belaja.

Hersonā ļoti satraucas arī par to, ka var beigties ūdens, elektrības un gāzes padeve, jo arī komunālajiem dienestiem Krievijas armija neļaujot novērst notikušās avārijas.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, paužot virkni prasību. Dažas dienas vēlāk - 24. februārī - Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". 

Krievijas iebrukums Ukrainā izsauca demokrātiskās pasaules vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.

Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu. Vēstīts, ka iespējamo Ukrainas bēgļu uzņemšanai Latvijā varētu būt vajadzīgi 34,7 miljoni eiro. Latvijas valstspilsētas ir gatavas uzņemt līdz 6000 Ukrainas bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt