ASV noraida Polijas iznīcinātāju nodošanu Ukrainai kā «ļoti riskantu»

ASV Aizsardzības ministrija trešdien noteikti noraidīja plānu par Polijas iznīcinātāju nodošanu Ukrainai cīņai pret Krievijas karaspēku un paziņoja, ka šāda "ļoti riskanta" rīcība var tikt interpretēta kā karadarbības eskalācija.

"Mēs neatbalstām papildu iznīcinātāju nodošanu Ukrainas Gaisa spēkiem šajā laikā, un tātad mums nav vēlēšanās redzēt tos mūsu rīcībā," reportieriem sacīja Pentagona preses sekretārs Džons Kērbijs pēc ASV aizsardzības ministra Loida Ostina sarunām ar savu Polijas kolēģi.

"Tas ir kaut kas tāds, ko mēs tieši tagad negrasāmies izskatīt,"

piebilda Kērbijs, runājot par Polijas piedāvājumu nosūtīt savus iznīcinātājus "MiG-29" uz Ramšteinas ASV Gaisa spēku bāzi Vācijā, lai nodotu tos ASV valdības rīcībā tālākai nodošanai Ukrainai. 

Polija otrdien paziņoja, ka nekavējoties un bez atlīdzības nodos Ukrainas rīcībā 28 iznīcinātājus "MiG-29", pretī no Amerikas Savienotajām Valstīm saņemot iznīcinātājus F-16.

Taču jau pēc  dažām stundām Polija paziņoja, ka vēlas kā starpnieku iesaistīt ASV, iznīcinātājus vispirms nododot amerikāņiem, lai tie tālāk tos nodotu Ukrainai. ASV pauda neizpratni par šādu Polijas vēlmi un uzskata to par neīstenojamu.

Zelenskis aicināja rietumvalstis steidzami izlemt par iznīcinātāju piegādi. “Kad būs lēmums? Mums te ir karš. Mums nav laika visiem šiem signāliem. Tas nav galda teniss. Tās ir cilvēku dzīvības,” teica Ukrainas prezidents.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Kopš karadarbības sākuma jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku no Ukrainas devušies bēgļu gaitās, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt