«AstraZeneca» tomēr piedalīsies sarunās ar ES par Covid-19 vakcīnu piegādi

Farmācijas uzņēmums "AstraZeneca" tomēr piedalīsies trešdien paredzētajās sarunās ar Eiropas Savienības (ES) pārstāvjiem par Covid-19 vakcīnu piegāžu kavēšanos, apstiprināja uzņēmums, atspēkojot Briseles avotu iepriekš ziņoto, ka "AstraZeneca" šajās sarunās nepiedalīsies.

"Mēs varam apstiprināt, ka neesam izstājušies, mēs piedalīsimies sanāksmē ar ES amatpersonām," paziņoja uzņēmuma preses pārstāve.

Lieto “Telegram”? Seko mums un saņem svarīgākās ziņas pirmais! 📣

 

👉 Parakstīties uz jaunumu saņemšanu vari šeit!

"AstraZeneca" pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tās Covid-19 vakcīnas piegādes ES būs "mazākas, nekā sākotnēji bija gaidāms", jo šīs vakcīnas ražotnē ir sarucis ražošanas apjoms.

ES nosodīja "AstraZeneca" par kavēšanos ar vakcīnas piegādēm, un ES veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu pirmdien paziņoja, ka ES plāno sākt izsekot vakcīnas sūtījumus uz valstīm, kas neietilpst blokā.

“AstraZeneca” izpilddirektors intervijā šonedēļ sacīja, ka līgums liek uzņēmumam “pielikt visas pūles”, nevis uzliek par pienākumu ievērot noteikto termiņu. Eiropas Komisija šādam traktējumam nepiekrīt un mudina farmācijas uzņēmumu publicēt abu līgumu par vakcīnām, jo konfidencialitātes klauzula komisijai pašai neļauj atklāt detaļas par līgumu.

Salīdzinājumam var minēt, ka Bangladešā, Mjanmā, Nepālā jau saņemti “AstraZeneca” vakcīnu miljoni un sākta vakcinācija.

“AstraZeneca” noraidīja aizdomas, ka ES paredzētās vakcīnas tā pārdodot kādam par augstāku cenu.

Farmācijas uzņēmuma vadītājs teica, ka viņu līgums ar vakcīnas izstrādātājiem Oksfordas Universitātē paredz, ka “AstraZeneca” nedrīkst gūt peļņu no vakcīnu ražošanas. Vakcīnu cena gan atšķiroties atkarībā no tā, kurā “AstraZeneca” rūpnīcā vakcīna izgatavota, jo starp valstīm atšķiras darbaspēka izmaksas.

ES komisāre Stella KirjakiduUģis Lībietis

Kā pirms tikšanās ar kompānijas pārstāvjiem atkārtoti paziņojusi komisāre Kirjakidu, kompānijai savas saistības ir jāpilda. Komisāre arī paudusi cerību, ka gan "AstraZeneca", gan citas farmācijas kompānijas, ar kurām noslēgti līgumi par vakcīnu piegādēm, savās darbībās būs atklāti:

 “Farmaceitiskajām kompānijām, vakcīnu izstrādātājiem ir morāla un sabiedriska, un līgumiska atbildība, kas tiem jāievēro. Uzskats, ka uzņēmumam nav jāpilda saistības, jo parakstīts līguma formulējums “pieliks visas pūles” nav ne patiess, ne pieņemams. Mēs parakstījām iepriekšēja pirkuma līgumu par produktu, kas tobrīd vēl neeksistēja un kas šobrīd vēl nav autorizēts.

Mēs to parakstījām tieši tāpēc, lai uzņēmums varētu izveidot ražošanas jaudu vakcīnu ražošanai agrāk, lai var piegādāt apjomus tajā dienā, kad vakcīna ir autorizēta.”

Eiropas Komisija ir noskaņota kareivīgi. Reaģējot uz “AstraZeneca” paziņojumu par kavēšanos, EK paziņojusi, ka

ieviesīs vakcīnu eksporta caurspīdīguma mehānismu – liks ražotājiem ziņot par to, cik saražots un kam piegādā.

Kavējas arī “Pfizer” / “BioNTech” vakcīnu piegāde. Tikmēr farmācijas industrijai netipiski Francijas zāļu ražotājs “Sanofi” paziņojis, ka palīdzēs “Pfizer” saražot vakcīnas. Tas gan nenotiks tik ātri. Paša “Sanofi” vakcīna vēl kavējas klīniskajos pētījumos.

KONTEKSTS:

Iepriekš Latvija bija vienojusies ar vairākiem ražotājiem par vakcīnu piegādēm, bet tieši no “AstraZeneca” bija iecerēts iegādāties lielāko vakcīnas devu skaitu – aptuveni 1,7 miljonus devu, kas ļautu vakcinēt 890 000 cilvēku. Taču šī vakcīna vēl nav apstiprināta izmantošanai ES, par to plānots lemt 29.janvarī, bet jau pirms tam uzņēmums brīdināja, ka nespēs piegādāt vakcīnas solītajā apjomā, un izskanēja, ka līdz aprīlim Latvija varētu saņemt vien 110 000 devu no šī ražotāja.

Latvija līdz šim saņēmusi trīs “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātās Covid-19 vakcīnas kravas – pirmajās divās piegādēs saņemtas 23 400 vakcīnu devas, bet trešajā – vēl 6800 devas.  Savukārt 12. janvārī saņemtas pirmās 1200 ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19.

Latvija teorētiski varēja pieteikties lielākam “Pfizer/BioNTech” vakcīnu daudzumam, taču pēc veselības nozares ekspertu darba grupas izvērtējuma, ņemot vērā šīs vakcīnas specifiskās uzglabāšanas un izlietošanas prasības, pieņemts lēmums par mazāku daudzumu. Veselības ministrija gan uzskata, ka to nevar saukt par kļūdu. Taču pēc Eiropas Komisijas (EK) panāktās vienošanās ar ražotājiem par papildu “Pfizer”/”BioNTech” Covid-19 vakcīnu devu piegādēm Latvija nolēmusi iegādāties kopumā līdz 1,403 miljoniem šo vakcīnu devu, tiesa, šīs papildu piegādes sāksies no šī gada otrā ceturkšņa.

Tāpat  valdība apstiprinājusi ieceri pieteikties vēl papildus 646 510 Latvijai pieejamajām Vācijas ražotāja “CureVac” vakcīnām, tādējādi no šī ražotāja kopumā plānojot iegādāties 946 510 vakcīnu, taču arī šī vakcīna nav vēl apstiprināta izmantošanai ES.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt